081610

Viestarts Gailītis

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 15. marts, Nr. 49

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 49 Datums: 15.03.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 1 Virsraksts: Pasaules sabiedrība par Lietuvas neatkarību Rubrika: Tēmas: Lietuvas neatkarības cīņas Nozares: Politika Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Stens Andersons, Džordžs Bušs, Dekonsīni, Evanss, Mārvins Ficvoters, Mihails Gorbačovs, Hojers, Gjula Horns, R. Ridžveja, Margareta Tetveilere Vietas: ASV, Austrālija, Lietuva, Ungārija, Zviedrija Notikums: Lietuvas PSR AP pieņem Aktu par neatkarīgās Lietuvas valsts atjaunošanu, kā arī likumu par valsts valodu un ģerboni Gads: 1990

ASV prezidents Dž. Bušs deklarējis, ka Vašingtonas reakcija uz Lietuvas neatkarības atjaunošanas pasludināšanu atbilstot pieņemtajām diplomātiskajām normām. Viņš sacīja, ka ASV esot iepriecinātas par Lietuvas izvēli. Taču, lai tās Lietuvu atzītu pilnīgi, apstākļiem Lietuvā jāatbilstot vispārpieņemtiem diplomātiskiem principiem. Galvenais priekšnoteikums: likumīgajai Lietuvas valdībai esot pilnīgi jākontrolē savas valsts teritorija. Prezidents Bušs no jauna apliecināja ASV nostāju: neatzīt pirms 50 gadiem notikušo Lietuvas varmācīgo iekļaušanu PSRS sastāvā.

ASV komisija Eiropas drošības un sadarbības jautājumos aicinājusi PSRS valdību uzsākt sarunas ar Lietuvas Republikas pārstāvjiem. Senators Dekonsīni un kongresmenis Hojers savā paziņojumā sevišķi augstu vērtē Lietuvas parlamenta apņemšanos respektēt visu Lietuvas minoritāšu tiesības.

Baltā nama pārstāvis Mārvins Ficvoters aizvakar sacīja, ka Buša valdība vēlas, lai sarunas starp Lietuvas Republikas un PSRS vadību norisētu veiksmīgi, taču ASV valdība negribot prognozēt pārrunu galaiznākumu. M. Ficvoters noliedza, ka Vašingtonas pašreizējā attieksme pret Lietuvas jauno valdību (neatzīšanas politika) varētu vājināt Viļņu sarunās ar Maskavu. Ārlietu ministrijas pārstāve Margareta Tetveilere sacīja, ka ASV paplašināšot sakarus ar Baltijas valstu pārstāvjiem, kad šķitīs piemērota situācija. Savukārt kāda ASV amatpersona, kas lūdza savu vārdu neizpaust, atzina, ka Lietuvas neatkarības jautājums esot kutelīgs un Vašingtona nevēloties nekā teikt, lai nesaasinātu stāvokli.

Agrākā ASV ārlietu viceministre paredz ilgas sarunas starp Viļņu un Maskavu. Savu domu viņa pamato tādējādi, ka Gorbačovam esot vajadzīgs laiks, lai «aklimatizētos»  un dotu piekrišanu jaunu attiecību izveidošanai starp PSRS un Lietuvu. Ja Gorbačovs sevi negrib nostādīt bezizejas stāvoklī, tad viņam esot jāatzīst Lietuvas neatkarība, sacīja R. Ridžveja.

Savukārt ārzemju radiobalsis ziņo: ASV žurnālisti beidzot ir sapratuši, ka baltieši nevēlas atšķelties no PSRS, jo nekad tajā nav legāli iekļāvušies. Viņi bez bažām sākot pieņemt baltiešu rīcību, jo apzinoties, ka tā neapdraud pasaules mieru.

Francijas banka paziņojusi, ka tās rīcībā atrodas 2,2 tonnas zelta, ko pirms Otrā pasaules kara noguldījusi Lietuvas Republika. Ja Francijas valdība atzīs Lietuvas neatkarību, banka būs gatava atdot zelta krājumus Lietuvai. Francijas bankas paziņojumā norādīts, ka tās rīcībā esot aptuveni tikpat daudz Latvijas un Igaunijas republikām piederoša zelta.

Austrālijas ārlietu ministrs Evanss aicina PSRS atzīt un respektēt Lietuvas neatkarību.

Ungārijas ārlietu ministrs Gjula Horns paudis bažas, ka Lietuvas lēmums varot novest pie PSRS iziršanas, kas varētu apdraudēt pasaules stabilitāti.

Zviedrijas Ārlietu ministrijā aizvakar norisinājās sēde sakarā ar Lietuvas jautājumu. Pēc tās ārlietu ministrs Stens Andersons paziņoja, ka Zviedrija nedomājot atzīt Lietuvas neatkarību. Šādam solim trūkstot nepieciešamā starptautisko tiesību normu kritērija — valsts varas, kurai ir kontrole par tās teritoriju un pilsoņiem.

 

Faktus apkopojis

VIESTARTS GAILĪTIS