Atšķirības starp "843485" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Skrējējiem šāva pakaļ }} {{Written by|Ivo Mūrmanis}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About domain|Politika}} {{About person|Māris Trušus }} {{About person|Roberts Mūrnieks}} {{About place|Krustpils}} {{About place|Bosnija}} {{About year|1991}}Pēc Priekuļu LMT beigšanas strādāju p/s "Ļaudona" par mehāniķi. 1991. gada janvāra notikumi satrauca ikvienu no mums, un mēs, jaunieši, nevarējām palikt malā, bija jābrauc uz Rīgu, lai varētu parādīt savu nostāju. Kā jau visi ļaudonieši, arī es biju pie Vecmīlgrāvja tilta un izjutu visus tos notikumus, kas tajā laikā tur risinājās. Kopā ar mums vēl bija liepājnieki. OMON bieži braukāja pār tiltu un šāva uz stāvošo mašīnu riepām. Pirmā nakts pagāja samērā mierīgi, ugunskuriem malkas netrūka un vīriem humora arī ne. Es kopā ar Māri Trušus regulēju satiksmi pār tiltu, jo tas bija nosprostots un brīva bija tikai viena braukšanas josla. Otrajā dienā omonieši kļuva arvien niknāki. Vienā brīdī tie izlēca no mašīnām un sāka mūs ielenkt. Nobloķēja satiksmi Rīgas virzienā un atklāja uguni. Daudzi no mūsējiem muka, un viņiem pakaļ raidīja šāvienus. Man izmukt neizdevās, jo biju tuvāk ugunskuriem. Un bija jāpakļaujas pavēlei gulties. Izjutu visas OMON zvērības, savām acīm redzēju, kā viņi izdemolē mūsu autobusus, sašauj riepas. Mūs visus pārmeklēja, dažus spārdīja. Guļot redzēju, kā "Volga" ieskrien stabā, vēlāk uzzināju, ka tajā bija nošauts pirmais barikāžu upuris Roberts Mūrnieks. Pēc kāda laika OMON lika piecelties astoņiem cilvēkiem un veda tos sev līdzi. Nevarējām saprast, kas ar viņiem notiks, bet vēlāk noskaidrojās, ka šiem cilvēkiem bija jānovāc "eži", ko paši bijām uzstādījuši uz tilta. Pēc kāda laika arī mums lika piecelties un doties pilsētas virzienā. Brīdi mūs pavadījuši, omonieši aizbrauca atpakaļ savas bāzes virzienā. Mēs devāmies uz centru. Nokļuvām līdz Ministru Padomei. No turienes mūs aizsūtīja uz prokuratūru, lai sniegtu liecības. Mājās pārradāmies uz rīta pusi no Krustpils. Tā beidzās arī manas barikādes. | + | {{Memoir |
| + | |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) | ||
| + | |Published on=2001/01/20 | ||
| + | |Original title=Skrējējiem šāva pakaļ | ||
| + | |Comments=Pierakstījusi I. Vizāne | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Ivo Mūrmanis}} | ||
| + | {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Omonieši}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Māris Trušus}} | ||
| + | {{About person|Roberts Mūrnieks}} | ||
| + | {{About person|I. Vizāne}} | ||
| + | {{About place|Krustpils}} | ||
| + | {{About place|Bosnija}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
| + | Pēc Priekuļu LMT beigšanas strādāju p/s "Ļaudona" par mehāniķi. 1991. gada janvāra notikumi satrauca ikvienu no mums, un mēs, jaunieši, nevarējām palikt malā, bija jābrauc uz Rīgu, lai varētu parādīt savu nostāju. Kā jau visi ļaudonieši, arī es biju pie Vecmīlgrāvja tilta un izjutu visus tos notikumus, kas tajā laikā tur risinājās. Kopā ar mums vēl bija liepājnieki. OMON bieži braukāja pār tiltu un šāva uz stāvošo mašīnu riepām. Pirmā nakts pagāja samērā mierīgi, ugunskuriem malkas netrūka un vīriem humora arī ne. Es kopā ar Māri Trušus regulēju satiksmi pār tiltu, jo tas bija nosprostots un brīva bija tikai viena braukšanas josla. Otrajā dienā omonieši kļuva arvien niknāki. Vienā brīdī tie izlēca no mašīnām un sāka mūs ielenkt. Nobloķēja satiksmi Rīgas virzienā un atklāja uguni. Daudzi no mūsējiem muka, un viņiem pakaļ raidīja šāvienus. Man izmukt neizdevās, jo biju tuvāk ugunskuriem. Un bija jāpakļaujas pavēlei gulties. Izjutu visas OMON zvērības, savām acīm redzēju, kā viņi izdemolē mūsu autobusus, sašauj riepas. Mūs visus pārmeklēja, dažus spārdīja. Guļot redzēju, kā "Volga" ieskrien stabā, vēlāk uzzināju, ka tajā bija nošauts pirmais barikāžu upuris Roberts Mūrnieks. Pēc kāda laika OMON lika piecelties astoņiem cilvēkiem un veda tos sev līdzi. Nevarējām saprast, kas ar viņiem notiks, bet vēlāk noskaidrojās, ka šiem cilvēkiem bija jānovāc "eži", ko paši bijām uzstādījuši uz tilta. Pēc kāda laika arī mums lika piecelties un doties pilsētas virzienā. Brīdi mūs pavadījuši, omonieši aizbrauca atpakaļ savas bāzes virzienā. Mēs devāmies uz centru. Nokļuvām līdz Ministru Padomei. No turienes mūs aizsūtīja uz prokuratūru, lai sniegtu liecības. Mājās pārradāmies uz rīta pusi no Krustpils. Tā beidzās arī manas barikādes. | ||
''Arī šodien Ivo Mūrmanis ir uzticīgs Latvijai, jo viņš ir no tiem vīriem, kas dien BALTBAT, un ir vada komandieris. Ivo divas reizes ir piedalījies misijā Bosnijā. Ivo brīvi pārvalda trīs svešvalodas (krievu, angļu un vācu).'' | ''Arī šodien Ivo Mūrmanis ir uzticīgs Latvijai, jo viņš ir no tiem vīriem, kas dien BALTBAT, un ir vada komandieris. Ivo divas reizes ir piedalījies misijā Bosnijā. Ivo brīvi pārvalda trīs svešvalodas (krievu, angļu un vācu).'' | ||
<p style="text-align: right; ">''Pierakstījusi '''I. Vizāne'''''</p> | <p style="text-align: right; ">''Pierakstījusi '''I. Vizāne'''''</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. marts, plkst. 16.31
|
Pēc Priekuļu LMT beigšanas strādāju p/s "Ļaudona" par mehāniķi. 1991. gada janvāra notikumi satrauca ikvienu no mums, un mēs, jaunieši, nevarējām palikt malā, bija jābrauc uz Rīgu, lai varētu parādīt savu nostāju. Kā jau visi ļaudonieši, arī es biju pie Vecmīlgrāvja tilta un izjutu visus tos notikumus, kas tajā laikā tur risinājās. Kopā ar mums vēl bija liepājnieki. OMON bieži braukāja pār tiltu un šāva uz stāvošo mašīnu riepām. Pirmā nakts pagāja samērā mierīgi, ugunskuriem malkas netrūka un vīriem humora arī ne. Es kopā ar Māri Trušus regulēju satiksmi pār tiltu, jo tas bija nosprostots un brīva bija tikai viena braukšanas josla. Otrajā dienā omonieši kļuva arvien niknāki. Vienā brīdī tie izlēca no mašīnām un sāka mūs ielenkt. Nobloķēja satiksmi Rīgas virzienā un atklāja uguni. Daudzi no mūsējiem muka, un viņiem pakaļ raidīja šāvienus. Man izmukt neizdevās, jo biju tuvāk ugunskuriem. Un bija jāpakļaujas pavēlei gulties. Izjutu visas OMON zvērības, savām acīm redzēju, kā viņi izdemolē mūsu autobusus, sašauj riepas. Mūs visus pārmeklēja, dažus spārdīja. Guļot redzēju, kā "Volga" ieskrien stabā, vēlāk uzzināju, ka tajā bija nošauts pirmais barikāžu upuris Roberts Mūrnieks. Pēc kāda laika OMON lika piecelties astoņiem cilvēkiem un veda tos sev līdzi. Nevarējām saprast, kas ar viņiem notiks, bet vēlāk noskaidrojās, ka šiem cilvēkiem bija jānovāc "eži", ko paši bijām uzstādījuši uz tilta. Pēc kāda laika arī mums lika piecelties un doties pilsētas virzienā. Brīdi mūs pavadījuši, omonieši aizbrauca atpakaļ savas bāzes virzienā. Mēs devāmies uz centru. Nokļuvām līdz Ministru Padomei. No turienes mūs aizsūtīja uz prokuratūru, lai sniegtu liecības. Mājās pārradāmies uz rīta pusi no Krustpils. Tā beidzās arī manas barikādes.
Arī šodien Ivo Mūrmanis ir uzticīgs Latvijai, jo viņš ir no tiem vīriem, kas dien BALTBAT, un ir vada komandieris. Ivo divas reizes ir piedalījies misijā Bosnijā. Ivo brīvi pārvalda trīs svešvalodas (krievu, angļu un vācu).
Pierakstījusi I. Vizāne
