089968

Vikija Valdmane

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 31. janvāris, Nr. 8

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 8 Datums: 31.01.1991 Tirāža: 150000"" can not be assigned to a declared number type with value 150000. Lappuse: 4 Virsraksts: Pa duļķainiem ūdeņiem vieglāk zvejot Rubrika: Tirdzniecības ēnas pusē Tēmas: Komercveikali, komerccenas Tirgus ekonomika Nozares: Ekonomika un finanses Milicija un kārtības sargi Tirdzniecība Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Fedorenko Vietas: Notikums: Gads: 1991

Tā pretēji loģikai domā ne viens vien veikls šeptmanis. Kamēr partijas savā starpā ķīvējas, kamēr milicija ir ievilkta politiskajos notikumos, daudziem ēnu biznesmeņiem ir labākais darba laiks. Šādas atziņas izteica republikas Iekšlietu ministrijas Rīgas pilsētas pārvaldes Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas vadītājs Roščenkovs un šīs pašas nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais Fedorenko.

Cenu paaugstinājums gudrās tirgotāju galvās viesis daudz domu, kā šīs pārmaiņas izmantot savā labā. Tika ierosināta krimināllieta pret Rīgas pilsētas kooperatīvā tirdzniecības uzņēmuma 29. veikala vadītāju M. par mēģinājumu iedzīvoties uz cenu paaugstinājuma rēķina alkoholam. M. pirms pašas cenu nomaiņas mēģināja izvest no veikala 8 kastes balzama.

Uz luksuspreču cenu paaugstināšanas rēķina gribēja iedzīvoties saimnieciskā aprēķina uzņēmuma "Tallina" direktors R. Dienu pirms melno ikru cenas pieckāršošanās viņš nopirka 30 burciņas delikateses, lai nākamajā dienā tās pārdotu jau par dārgāku cenu.

Šādu un līdzīgu noziegumu saturu komentē pilnvarotais Fedorenko:

— Preci pirms cenu paaugstinājuma izveda (paši darbinieki iepirka par veco cenu), pēc tam veda atpakaļ un pārdeva jau dārgāk, naudas starpību, protams, iebāžot savā kabatā. R. ikrus norakstīja uz restorāna "Tallina" un kafejnīcas "Lira" rēķina, it kā tie būtu izmantoti sviestmaižu gatavošanai. Patiesībā apmeklētāji ikrus nedabūja. Tos savā starpā sadalīja un pārdeva direktors, noliktavas pārzinis un citi.

Tā arī pirms jaunā gada darboņi taču zināja par grozījumiem cenu politikā un visu, ko vien varēja ilgāk uzglabāt, izpirka iepriekš un glabāja līdz jaunajām cenām.

Kādi ir paši raksturīgākie tirdzniecības pārkāpumi?

Lai arī cik tas būtu bēdīgi, nereti kravas izlaupīšana notiek jau ceļā uz tirdzniecības bāzi.

Veiksmīga bijusi operācija kopā ar kuldīdzniekiem. Ekspeditori krietnu laiku zaga audumus, galantērijas preces ceļā no Latvijas tekstilpreču tirdzniecības uzņēmumu bāzes uz Kuldīgu. Noziedzniekiem konfiscēja 7,5 tūkstošus rubļu un daļu nerealizēto mantu.

Šobrīd neviens noliktavās necenšas turēt atvestu preci. Jau gandrīz stundas laikā tā ir izpārdota "saviem cilvēkiem".

Nereti saka, ka bāzes jau ir pilnas, tikai līdz veikala letei nekas nenokļūst. Mani sarunas biedri piedāvāja kaut vai tūlīt aizbraukt uz kādu bāzi un paskatīties. Tur esot tik tukšs, ka varot kaut vai futbolu spēlēt. Uzņēmumi esot plānu pārpildījuši, bet bieži šie izpildes procenti auguši uz cenas rēķina. Jo augstākas cenas — jo mazāk vajag preču. Nuja, preces pazūd arī no bāzēm, turklāt pavisam mistiski.

RTK bāzē strādā 8 materiāli atbildīgas personas, no šejienes pazuduši 8 japāņu putekļusūcēji. Tā vienkārši pazuda, kamēr atbildīgās personas pusdienojušas. Katra aparāta vērtība ir 2400 rubļu. Turklāt bāzē pirms tam zuduši arī videomagnetofoni, importa kasetes, turklāt veselām kastēm. Mistika vai noziegums?

Bet viens nav cīnītājs. Arī 7 cilvēki ne (tieši tik daudz šobrīd strādā nodaļā). Aptvert neaptveramo tāpat nav iespējams. Vajadzīga rūpīga dokumentu revīzija, bet revidentu trūkst. Kad Tirdzniecības ministrijā samazināja štatus, vispirms atlaida lielāko daļu inspekciju darbinieku. Varbūt var kontrolēt pati tauta, rindāstāvētāji?

Fedorenko: — Tas galu galā var novest pie masu nekārtībām. Ir gadījumi, kad pircēji fiziski aizskar pārdevējus, turklāt nereti pavisam nepamatoti. Cilvēki kļuvuši ļauni. Nauda ir, tagad — nav, neko nopirkt nevar. Preces pieved maz. Tā, piemēram, atved brīvai tirdzniecībai 16 ledusskapjus. Kad septiņpadsmitajam rindāstāvētājam vairs neiznāca, lamas, ka mēs esam viena mafija, dabūjām dzirdēt kā mēs, tā arī pārdevēji.

Pēc daudzu tirdzniecības darbinieku uzskata, labāk vispār preces nesaņemt. Jo ir gadījumi, kad veikals pēc deficīta tirgošanas izskatās kā Irāka pēc amerikāņu uzlidojuma — izsistas vitrīnas, salauztas letes."

Varbūt mūsu valstij būtu vajadzīga ekonomiskā policija. Paredzams, ka privatizācijas procesā viss nokārtosies godīgi. Katrā ziņā būs tādi, kuri gribēs slēpt patiesos ienākumus. Kad sākās kooperatīvu kustība, šķita, kooperatoriem jau nu nevajadzēs zagt. Paredzējums izrādījās nepareizs.

R. paņēma no valsts 96 000 rubļu un izveidoja fiktīvu kooperatīvu. Naudu notērēja. Iepriekšējā kooperatīvā, kurā R. bija darbojies, viņš piesavinājās 40 tūkstošus. Vēl kādā citā kooperatīvā — 20 000. Divas reizes R. lieta ir izskatīta Augstākajā tiesā. Cietumsods pagaidām nav piespriests. Jo likumdošanā nav speciāla panta par kooperatoru nelikumībām.

Un vezums nekustas ne no vietas. Vēl viens iekšlietu darbinieku atzinums:

"Dažkārt jautā, kad milicija pieveiks spekulāciju? Nekad, jo mēs cīnāmies ar sekām, tas ir, ar spekulantiem. Spekulācija ir sociāla parādība, ar to mēs cīnīties nevaram. Tas jādara ekonomikai."

Vikija Valdmane

P. S. Lielās zivis ķersim citreiz.