276461

P. Aivars

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 3. jūnijs, Nr. 106

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 106 Datums: 03.06.1989 Tirāža: 235000"" can not be assigned to a declared number type with value 235000. Lappuse: 3 Virsraksts: Politinformācija visai valstij Rubrika: Tēmas: Anatolija Gorbunova politiskā darbība PSRS tautas deputāts PSRS tautas deputātu I kongress Nozares: Politika Organizācijas: PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: «Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts Cilvēki: Anatolijs Gorbunovs, Naums Goršteins, Boriss Jeļcins, Māris Liede, Jānis Peters Vietas: Maskava, Tbilisi Notikums: Padomju karaspēks, izklīdinot iedzīvotāju mierīgo demonstrāciju Tbilisi, nogalina 16 cilvēkus Sākas PSRS tautas deputātu I kongress. Pasaules ievērību izpelnās PSRS tautas deputāts Vilens Tolpežņikovs no Latvijas, iesniedzot deputāta pieprasījumu noskaidrot Tbilisi slaktiņa upurus Gads: 1989

Naums Goršteins, konstruktoru biroja darbinieks:

– Es piederu pie tā dēvētajiem itāļu streikotājiem, kas kongresu pa televīziju skatās darba laikā. Par maniem iespaidiem. Jūtams, ka esam zaudējuši demokrātisko kultūru, īpaši visas pēckara paaudzes. Tāpēc kongresā sastopama nevēlēšanās uzklausīt otra viedokli. Spilgti izpaužas tas, ka ļoti svarīgs ir problēmu pasniegšanas veids, kā tas izdevās, piemēram, Jeļcinam. Citi varbūt pasaka ko svarīgu, bet līdz zālei tas neaiziet.

Kongresā izteikts tik daudz problēmu, ka es nezinu, kas un kā to varēs apkopot.

Māris Liede, students:

– Kamēr neīstenosies tas, ko teica Jeļcins, pārbūve no vietas neizkustēsies.

Bārmenis vecpilsētā, pēc tautības lietuvietis:

– Esmu loti apmierināts, ka Lietuvas delegācija ir vissaliedētākā un salīdzinājumā ar latviešiem un igauņiem – arī visradikālākā.

Augu dienu man aiz muguras ieslēgts televizors, tomēr es nevaru teikt, ka kongresa laikā plāns tiktu vairāk izpildīts.

Tā kā pie mums demokrātija vēl nav pilnīga, savu vārdu un darbavietu atļaušos neminēt.

Irma, studente:

– Mani tracina tā dēvētais demokrātiskais vairākums kongresā. Lai kāds jautājums izvirzīts, tas visu «demokrātiskā» ceļā var nobīdīt pie malas.

Milicis Sverdlova ielā:

– Nevaru runāt... Es esmu darbā... Es esmu darbā... Es esmu darbā...

Armijas majors, kam sieva latviete:

– Kongress brīžiem ir pārāk emocionāls. Tāpēc ļoti patika Gorbunova runa, kas bija konstruktīva. Piekrītu laikraksta «Sovetskaja Molodež» izteiktajai domai, ka viņš republikai ir tāds kā amortizators, kas uzņem visu sevī un uzmanīgi virza tālāk republikas attīstību.

Atbalstu arī Jeļcinu, kas ne tik vien konstruktīvi runāja, bet deva arī savus problēmu atrisināšanas ceļus.

Par Tbilisi notikumiem. Esmu runājis ar dažiem virsniekiem, kas tur bija klāt. Protams, nevar attaisnot cilvēku bojāeju, tomēr šajā strīdā lai komisija vēlreiz visu rūpīgi izpēta.

Patika Petera runa, kaut arī es ne visam piekrītu. Vispār uz Latvijas notikumiem es centos raudzīties objektīvi.

G. Ūdris, referents:

– Piekrītu Inkēna domai, ka kongress delegātiem un skatītajiem visā valstī vairāk ir politinformācija par aktuāliem jautājumiem.

P. AIVARS