1990

Janvāris

• 2. janvāris — Iznāk «Latvijas Jaunatnes» pirmais numurs (vairāk...)
• 11. janvāris — M. Gorbačova vizīte Lietuvā. «Sajūdis» rīkotā manifestācijā «Brīvību Lietuvai!» pulcējas 300 000 cilvēku (vairāk...)
• 11. janvāris — Pie Brīvības pieminekļa LTF rīkots mītiņš «Vienoti Baltijā!», kurā tiek apliecināta solidaritāte ar Lietuvu  
• 11. janvāris — LPSR AP pieņem labojumus Latvijas PSR Konstitūcijā par pilsoņu tiesībām dibināt partijas un apvienoties sabiedriskās organizācijās, kā arī atceļot normu par komunistiskās partijas vadošo lomu (vairāk...)
• 12. janvāris — Latvijas PSR Augstākā Padome izsaka atbalstu Lietuvas konsekventajam kursam uz neatkarību. Lietuvas KP statusa noteikšana ir republikā dzīvojošo partijas biedru ziņā  
• 12. janvāris — Latvijas PSR Ministru Padome protestē pret to, ka PSRS Ministru Padome pārkāpj PSRS likumu «Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību»  
• 13. janvāris — LTF Domes piektajā sēdē apspriež LTF vēlēšanu platformu un apstiprina LTF vienoto kandidātu sarakstu tautas deputātu vēlēšanām  
• 13. janvāris — Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongress. Tā pamatā bija 1987. gadā dibinātais Vides aizsardzības klubs (vairāk...)
• 14. janvāris — Baltijas Padomes sēdē Pērnavā tiek apspriesti uzdevumi, kas risināmi 1990. gadā, lai atjaunotu Baltijas valstu neatkarību  
• 15. janvāris — Lai sagādātu vairāk līdzekļu dažādiem projektiem okupētajā Latvijā, ALA iesniedz noteikumus un darbības plānu, uz kuru pamata ASV likumdošanas iestādes atzina ALA kā labdarības organizāciju tiesīgu saņemt līdzekļu piešķīrumus, piemēram, medicīniskās palīdzības sniegšanai okupētajā Latvijā (Project Hope) bez Maskavas starpniecības (līdz šim ASV nebija sniegusi šādu palīdzību, jo Maskavas starpniecības atzīšana būtu bijusi netieša PSRS okupācijas atzīšana). Ievērojamu ziedojumu piešķir arī Demokrātiskā centra attīstībai Rīgā, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp okupēto Latviju un brīvo pasauli (Datums jāprecizē!)  
• 18. janvāris — Sākas tautas deputātu kandidātu izvirzīšana LPSR AP vēlēšanām (vairāk...)
• 18. janvāris — Latvijas Nacionālā teātra un Dailes teātra komunisti prasa atjaunot neatkarīgu Latvijas komunistisko partiju  
• 19. janvāris — LKP CK birojs nolemj «sakarā ar republikas sabiedrības daudzajiem priekšlikumiem» Arvīda Pelšes krūšutēlu, kas atrodas pie LKP CK ēkas, nodot LPSR Revolūcijas muzejā  
• 19. janvāris — LKP CK birojs nolemj, ka visas ēkas un citas LKP CK bilancē esošās vērtības ir partijas īpašums  
• 19. janvāris — Azerbaidžānā notiek Asiņainā nakts. Padomju armijai, mežonīgi iebrūkot Baku, tiek izliets daudz nevainīgu asiņu (vairāk...)
• 20. janvāris — Jaunatnes Saeimas dibināšana (vairāk...)
• 20. janvāris — Maskavā notiek partijas klubu un partijas organizāciju Vissavienības konference, ko noorganizēja Maskavas partijas klubs «Komunisti — reformatori par demokrātisku platformu Padomju Savienības Komunistiskajā partijā» (vairāk...)
• 24. janvāris — Lietuvas VDK uzsākusi arhīvu iznīcināšanu  
• 24. janvāris — LKP CK XVIII plēnums pieņem lēmumu par republikānisko laikrakstu «Cīņa» un «Sovetskaja Latvija» statusa grozīšanu (vairāk...)
• 25. janvāris — Preses izdevumu akcija pret peļņas nokļūšanu PSKP CK kasē  
• 26. janvāris — LĻKJS XXIV kongress (vairāk...)
• 26. janvāris — PSRS Augstākā Padome pieņem lēmumu nodibināt PSRS prezidenta amatu (vairāk...)
• 30. janvāris — Rīgas dzelzceļa stacijā tiek atvērts pirmais oficiālais valūtas maiņas punkts PSRS  
• 31. janvāris — Baltijas Padome sāk veikt starpnieka lomu Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta noregulēšanā (vairāk...)
• 31. janvāris — Pasaules luterāņu federācijas VIII ģenerālā asambleja Kurtībā (Brazīlija) pieņem Rezolūciju par Baltijas valstīm  

Februāris

• 1. februāris — Rīgā sākas ar Baltijas padomes (ITF, LTF un «Sajūdis») vidutājību rīkoto Azerbaidžānas TF un Armēnijas Nacionālās kustības sarunu pirmā kārta  
• 1. februāris — «Latvijas Jaunatne» un «Izglītība» publicē paziņojumu LKP biedriem, kurā D. Ivāns, J. Celmiņš, A. Znatnajs, V. Pētersone, P. Laķis, A. Pauris, O. Jansons, V. Seleckis aicina partiju pašlikvidēties  
• 2. februāris — LKP CK birojs nosoda «Latvijas Jaunatnē» un «Izglītībā» publicēto paziņojumu LKP biedriem  
• 2. februāris — Tiek publicēti LTF vēlēšanu platformas un darbības koncepcijas projekts, gatavojoties LPSR nākamā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanām  
• 2. februāris — Tallinā notiek Igaunijas visu līmeņu deputātu pilnsapulce, kas pieņem Deklarāciju Igaunijas valstiskās neatkarības jautājumā  
• 2. februāris — Tiek atzīmēti Igaunijas valstiskuma svētki — Tartu miera līguma 70. gadadiena (vairāk...)
• 3. februāris — LTF otrā sasaukuma Domes sestā sēde, kurā pieņem LTF vēlēšanu platformu Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām  
• 4. februāris — PSKP CK plēnuma priekšvakarā, Maskavā notiek vairāk nekā 300 000 cilvēku plaša tautas manifestācija (vairāk...)
• 5. februāris — Izveidojas priekšvēlēšanu savienība «Par Latvijas valsti, par brīvu cilvēku», kura apvieno 21 Latvijas PSR valdošās elites un inteliģences pārstāvi (vairāk...)
• 6. februāris — Latvijas Tautas frontes Domes valdes sēdē Gruzijas TF ārējo sakaru nodaļas pārstāvis Malhazs Mentasešvili ierosina pusotra mēneša laikā Tbilisi sarīkot četru pušu sarunas ar GTF, LTF, Igaunijas TF un Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» delegāciju piedalīšanos, lai saskaņotu tālāko sadarbību (vairāk...)
• 7. februāris — PSKP CK plēnums nosoda Lietuvas Komunistiskās partijas XX kongresa lēmumu par organizatorisku atdalīšanos no PSKP  
• 8. februāris — Pasaules luterāņu federācijas VIII asamblejā Kuritibā, Brazīlijā pieņem rezolūciju Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu nevardarbīgo cīņu atbalstam (vairāk...)
• 9. februāris — Publicēts likumprojekts «Par alternatīvo (darba) dienestu»  
• 9. februāris — Pateicoties ALA, ABK un BAFL neatlaidīgam darbam, ASV Senāts pieņem rezolūciju (S.J. Res. \#251), atkārtoti pasludinot 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu (rezolūciju atbalsta un iesniedz 50 senatori)  
• 10. februāris — Kirgīzijā, Frunzē notiek pretarmēņu demonstrācijas un vardarbības akti. Nemierus izraisīja baumas par Kirgīzijas galvaspilsētā it kā gaidāmo armēņu bēgļu ierašanos no Baku (vairāk...)
• 11. februāris — Čehoslovākijas valdība prasa, lai apmēram 70 000 padomju karavīru tiktu izvākti no valsts teritorijas līdz gada beigām, bet Maskava norāda, ka šim aktam nepieciešams ilgāks laiks (vairāk...)
• 12. februāris — Divpadsmit Amerikas baltiešu organizāciju vadītāji bija ieradušies uz apspriedēm Baltajā namā, kur tika apliecināta ASV valdības pārliecība, ka Baltijas valstis (pat gada laikā (!)) iegūšot neatkarību (vairāk...)
• 13. februāris — Publicēts likumprojekts «Par reliģiskajām organizācijām»  
• 14. februāris — Lietuvas Augstākās Padomes sesija pieņem lēmumu izveidot Lietuvas banku un legalizēt privātīpašumu republikā (vairāk...)
• 14. februāris — Saniknoti pūļi stājas ceļā karavīriem un tankiem, kas iesūtīti Dušanbē pēc armēņu grautiņiem. Tadžikijas galvaspilsētā ir nogalināti 37 un ievainoti 108 cilvēki. Situācija ir nekontrolējama (vairāk...)
• 15. februāris — LPSR Augstākā Padome pieņem Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību, kurā 1940. gada Saeimas lēmums par iestāšanos PSRS sastāvā atzīts par nelikumīgu kopš pieņemšanas brīža (vairāk...)
• 15. februāris — LPSR Augstākā Padome ar likumu par oficiāliem valsts simboliem atzīst sarkanbaltsarkano karogu, 1921. gadā apstiprināto valsts ģerboni un himnu «Dievs, svētī Latviju». Likums stājas spēkā 27. februārī (vairāk...)
• 15. februāris — LPSR Augstākā Padome pieņem likumu par pagasta, pilsētu un rajona pašvaldību  
• 15. februāris — LPSR Augstākā Padome pieņem lēmumu, kas paredz izveidot divpakāpju administratīvo sistēmu tautas pašvaldībās  
• 15. februāris — Tiek atjaunots Rotariešu klubs (vairāk...)
• 15. februāris — Rīgas pilsētas Kirova rajons tiek pārdēvēts par Centra rajonu (vairāk...)
• 15. februāris — Tiek publicēti Neatkarīgas Latvijas lauku jaunatnes apvienības programmas un statūtu projekti (vairāk...)
• 16. februāris — LNNK valde pieņem aicinājumu, kurā pauž savu attieksmi pret PSRS Bruņotajiem spēkiem (vairāk...)
• 17. februāris — Par Rīgas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlē tautfrontieti Andri Teikmani  
• 19. februāris — PSRS Ministru Padomes Galvenā muitas pārvalde nosaka ierobežojumus, ar ko PSRS pastāvīgajiem iedzīvotājiem aizliegts izvest daudzas preču grupas no PSRS  
• 21. februāris — Beidzas tautas deputātu kandidātu izvirzīšana Latvijas PSR AP vēlēšanām  
• 23. februāris — Notiek Interfrontes mītiņš, kurā vēršas pret Latvijas centieniem atdalīties no PSRS  
• 23. februāris — Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Inkulis izdod rīkojumu slēgt transporta kustību gar Brīvības pieminekli  
• 24. februāris — LTF otrā sasaukuma Domes septītajā sēdē apspriež LTF uzdevumus vēlēšanu kampaņas laikā un ievēlēto LTF deputātu darbību Augstākajā padomē (vairāk...)
• 24. februāris — Notiek Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas piekritēju konference. Piedalās 1085 delegāti. LKP CK nosoda šīs konferences lēmumu par nepieciešamību izveidot neatkarīgu komunistisko partiju  
• 24. februāris — Lietuvā notiek Lietuvas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas  
• 24. februāris — Plašs mītiņu vilnis Krievijā sakarā ar sarežģīto politisko situāciju PSRS  
• 26. februāris — Pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls «Rīgas Doms»  
• 27. februāris — Virs LPSR Augstākās padomes svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš paceļ sarkanbaltsarkano karogu. Tāpat karogs tiek pacelts virs LPSR Ministru Padomes un Rīgas pilsētas padomes ēkām  
• 27. februāris — Ar PSRS Augstākās Padomes lēmumu tiek nodibināts PSRS prezidenta amats (vairāk...)
• 27. februāris — Tiek atjaunota Latvijas Ģeogrāfijas biedrība (LĢB) (vairāk...)
• 28. februāris — No Baltijas republikām ievēlēto PSRS tautas deputātu vēstule M. Gorbačovam sakarā ar draudiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ieviest prezidentālo pārvaldi (vairāk...)
• 28. februāris — Interfrontes lielākais mītiņš pret Latvijas neatkarību  

Marts

• 1. marts — LPSR Augstākā Padome pieņem likumu «Par alternatīvo (darba) dienestu» un izskata virkni citu jautājumu (vairāk...)
• 2. marts — LPSR AP pieņem likumu "Par bankām". Ar AP lēmumu tiek atzīta nepieciešamība nodibināt Latvijas PSR centrālā banku un tai piešķirt oficiālo nosaukumu «Latvijas Banka»  
• 2. marts — Maskavā, Centrālajā kinematogrāfistu namā notiek sarīkojums "Tikšanās ar Latvijas Tautas fronti"  (vairāk...)
• 4. marts — LTF Ar LPSR otrā sasaukuma astotajā Domes sēdē apspriež galvenos darba virzienus pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu posmā  
• 5. marts — LPSR Augstākās Padomes Prezidijs atbrīvo Staņislavu Zukuli no LPSR VDK priekšsēdētāja pienākumiem, viņa vietā ieceļ Edmundu Johansonu  
• 6. marts — LKP CK XIX plēnums, kas pieņem lēmumu sasaukt LKP XXV kongresu, kas kļūst par «sašķelšanās kongresu»  
• 6. marts — Latvijas komitejas «Ženēva-49» akcija par atteikšanos dienēt okupācijas armijā  
• 6. marts — LPSR Ministru Padome pieņem lēmumu, kas atļauj ar izdevējdarbību nodarboties ministrijām, resoriem, Tautas deputātu padomēm, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un kooperatīviem  
• 9. marts — Latvijas Kultūras forumā tiek pieņemts Latvijas Kultūras Manifests  
• 11. marts — Lietuvas PSR AP pieņem Aktu par neatkarīgās Lietuvas valsts atjaunošanu, kā arī likumu par valsts valodu un ģerboni (vairāk...)
• 11. marts — Igaunijas Republikas pilsoņu kongress  
• 12. marts — Par Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlē Andreju Inkuli. Rīgā beidzas A. Rubika ēra  
• 12. marts — Sākas PSRS tautas deputātu ārkārtējais III kongress. Tā pirmajā dienā tiek izplatītas Latvijas delegātu nelegāli sarūpētās lapiņas ar V. I. Ļeņina «Dekrēta par mieru» tekstu, kur skaidrots aneksijas jēdziens (vairāk...)
• 12. marts — Solidarizējoties ar Lietuvu, Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ Lietuvas karogu  
• 13. marts — M. Gorbačovs informē PSRS tautas deputātu ārkārtējo III kongresu par situāciju Lietuvā (vairāk...)
• 13. marts — Tiek publicēts ASV ārlietu ministrijas pārstāves M. Tetveileres oficiāls paziņojums, ka ASV nav atzinušas Lietuvas varmācīgo iekļaušanu PSRS sastāvā (vairāk...)
• 14. marts — Par PSRS prezidentu tiek ievēlēts Mihails Gorbačovs (vairāk...)
• 14. marts — «Latvijas Jaunatne» publicē kultūras darbinieku vēstuli PSRS aizsardzības ministram armijas ģenerālim D. Jazovam ar prasību atdot tautai Latviešu biedrības namu, izvācot no turienes Baltijas kara apgabala Virsnieku namu  
• 15. marts — Par PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts A. Lukjanovs  
• 16. marts — Pirmo reizi Latvijā Brāļu kapos tiek atzīmēta leģionāru piemiņas diena  
• 17. marts — LTF priekšvēlēšanu manifestācija un demonstrācija «Daugav's abas malas mūžam nesadalās» (vairāk...)
• 18. marts — Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas. LTF iegūst vairākumu mandātu (vairāk...)
• 19. marts — Izveidota LPSR delegācija sarunām ar PSRS vadību par Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atgūšanu. Delegācijā ietilpst: Ilmārs Bišers, Vilnis Edvīns Bresis, Andrejs Eizāns Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Jānis Lucāns, Vladimirs Martinsons, Pjotrs Ņefedovs, Jānis Peters, Eižens Počs, Jānis Vagris un Mavriks Vulfsons  
• 19. marts — LPSR Ministru Padome nolemj pārdēvēt Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāti par Latvijas Universitāti un Arvīda Pelšes Rīgas Politehnisko institūtu — par Rīgas Tehnisko universitāti  
• 20. marts — Maskavā Anatolijs Gorbunovs tiekas ar Mihailu Gorbačovu. Galvenā tēma — LPSR AP vēlēšanu rezultāti un perspektīvas turpmākajām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. PSRS puse piedāvā jaunu savienības līguma ideju, ņemot vērā dažādu republiku vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās īpatnības. Latvijas puse uzsver nepieciešamību kļūt par starptautisko tiesību subjektu. Tiek panākta vienošanās turpināt jautājuma izskatīšanu dažādos aspektos ar komisiju un darba grupu piedalīšanos  
• 20. marts — «Padomju Jaunatne» publicē "Pravdā" nepublicētu Ilmāra Bišera, Nikolaja Neilanda, Jāņa Petera un Mavrika Vulfsona atklātu vēstuli "Patiesību, visu patiesību un tikai patiesību" (vairāk...)
• 21. marts — LTF Zinātņu akadēmijā organizē jaunievēlēto Augstākās Padomes deputātu sanāksmi, kur notiek debates par ceļu uz neatkarīgu Latviju  
• 21. marts — Tiek izdots PSRS prezidenta Dekrēts «Par papildu pasākumiem padomju pilsoņu tiesību garantēšanai un PSRS suverenitātes aizsargāšanai Lietuvas teritorijā»  
• 22. marts — LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa sāk gatavot Neatkarības deklarāciju  
• 22. marts — Sv. Pētera jauniešu draudzes pikets pie Anglikāņu baznīcas sakarā ar tur notiekošo izrādi, kas aizskar ticīgo jūtas  
• 22. marts — ASV senāts vienbalsīgi pieņem rezolūciju «Par Lietuvas tautas tiesībām uz pašnoteikšanos»  
• 24. marts — Baltijas Padomes sēde Viļņā, kurā trīs tautas kustības pieņem paziņojumu par stāvokli Baltijas valstīs un aicina PSRS sākt sarunas ar Lietuvu (vairāk...)
• 25. marts — Politiski represēto apvienības rīkots piemiņas brīdis deportāciju upuriem Brāļu kapos  
• 26. marts — Neatkarības deklarācijas turpmāko izstrādi pārņem Augstākās Padomes LTF frakcijas valsts tiesisko jautājumu darba grupa  
• 26. marts — Stokholmā miris LSDSP Ārzemju komitejas priekšsēdētājs, Sociālistiskās Internacionāles goda priekšsēdētājs Bruno Kalniņš  
• 27. marts — Padomju Armijas desantnieki Viļņā ielaužas psihiatriskajā slimnīcā un arestē lietuviešu puišus, kas dezertējuši no PSRS bruņotajiem spēkiem (vairāk...)
• 27. marts — Latvijas Sieviešu līgas un VAK rīkots mītiņš pret PSRS spiediena politiku pret Lietuvu  
• 28. marts — Prāgā tiek demontēts Ļeņina piemineklis (vairāk...)
• 28. marts — Rīgā, Lāčplēša ielā 13 Zviedrijas tieslietu ministre mūsu tautiete Laila Freivalde atklāj Zviedrijas konsulāta nodaļu Latvijā (vairāk...)
• 29. marts — Latvijas PSR pieņem lēmumu par papildpasākumiem iedzīvotāju nodrošināšanā ar precēm, to taisnīgākai sadalei un naudas apgrozības normalizēšanai  
• 30. marts — Igaunijas PSR AP pieņem lēmumu par Igaunijas valstisko statusu, kurā pasludina padomju varu Igaunijā par nelikumīgu un paziņo, ka sākas pārejas periods uz neatkarīgu valsti (vairāk...)
• 31. marts — LTF otrā sasaukuma devītajā Domes sēdē pieņem paziņojumu pasaules tautu valdībām ar aicinājumu mudināt PSRS pārtraukt ekonomisko spiedienu un sākt sarunas ar Lietuvas valdību  
• 31. marts — Nodibināta Latvijas informātikas asociācija  

Aprīlis

• 2. aprīlis — Solidarizējoties ar Igauniju, Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ Igaunijas karogu  
• 2. aprīlis — Maskavas Centrālajā Kinematogrāfistu namā notiek tematisks vakars «Tikšanās ar Latvijas Tautas fronti»  
• 3. aprīlis — Aģentūrai "LATINFORM" tiek atjaunots vēsturiskais nosaukums «LETA»  
• 3. aprīlis — Tiek pieņemts Igaunijas PSR lēmums par Igaunijas valsts statusu  
• 4. aprīlis — aprīlis Londonā tiekas PBLA, LTF un LNNK pilnvarotie pārstāvji  
• 4. aprīlis — «Latvijas Jaunatnes» redakcija tiek apbalvota ar LTF balvu — mākslinieka V. Šuškēviča darināto bronzas statueti  
• 4. aprīlis — LTF Augstākās Padomes deputātu frakcijas sēde, kurā lemj par gatavošanos Neatkarības deklarācijas pieņemšanai  
• 5. aprīlis — LKP Rīgas pilsētas komitejas birojs pieņem lēmumu pārtraukt pilsētas vakara avīzes «Rīgas Balss» izdošanu, jo tā "atklāti uzstājas pret PSKP idejiski politisko līniju" (vairāk...)
• 5. aprīlis — Bukarestē (Rumānija) tiek demontēts Ļeņina piemineklis  
• 6. aprīlis — «Latvijas Jaunatne» simboliski sāk piešķirt «Rīgas Balsij» slejas darbības turpināšanai (vairāk...)
• 6. aprīlis — Notiek LKP XXV kongress. Notiek šķelšanās: 261 delegāts A. Čepāņa vadībā atstāj kongresu. PSKP piekritēji ievēl A. Rubiku par LKP CK pirmo sekretāru (vairāk...)
• 7. aprīlis — NeLLJa kongress  
• 7. aprīlis — LSDSP I kongress  
• 8. aprīlis — Sākas Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa vēlēšanas  
• 8. aprīlis — LSDSP sašķeļas. Izveidojas Jāņa Dinēviča vadītā Latvijas Sociāldemokrātiskā partija  
• 11. aprīlis — Lugāno (Šveicē) notiek starptautisks forums «Latvija Eiropā»  
• 12. aprīlis — Notiek LKP CK plēnums, kur tiek ievēlēta LKP vadība  
• 12. aprīlis — LĻKJS CK pirmais sekretārs J. Urbanovičs atsauc savu ievēlēšanu par LKP CK locekli  
• 12. aprīlis — Kultūras ministrs R. Pauls pieprasa Preses namu nodot republikas īpašumā  
• 14. aprīlis — Tiek izveidota Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija. Par tās priekšsēdētāju ievēl Ivaru Ķezberi (vairāk...)
• 17. aprīlis — Samazināta gāzes padeve Lietuvai un pārtraukta naftas padeve Mažeiķu rūpnīcai. Sākas Lietuvas ekonomiskā blokāde (vairāk...)
• 18. aprīlis — PSRS pieņem lēmumu sākt ekonomisko blokādi pret Lietuvu (vairāk...)
• 19. aprīlis — A. Gorbunovs, V. E. Bresis, D. Īvāns un I. Bišers Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu un informē viņu par Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu paredzamo pieņemšanu (vairāk...)
• 19. aprīlis — Latvijas PSR Ministru Padome nodibina Komisiju likumības noskaidrošanai attiecībā uz republikas laikrakstu un žurnālu izdevniecības pārņemšanu LKP CK rīcībā  
• 19. aprīlis — Notiek Igaunijas un PSRS valdības sarunas  
• 21. aprīlis — Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā piedalās 8086 visu līmeņu deputāti, pieņem aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai padomei atjaunot Latvijas valstisko neatkarību (vairāk...)
• 22. aprīlis — Tiek iesvētīti un virs Pareizticīgo katedrāles Rīgā tiek uzlikti krusti, ko dāvinājuši Mirdza un Voldemārs Felmaņi no VFR  
• 22. aprīlis — V. I. Ļeņina 120. dzimšanas diena, kas tiek atzīmēti neierasti pieticīgi  
• 22. aprīlis — Notika Latvijas PSR apvienotās deputātu grupas «Sojuz» dibināšanas kongress. (vairāk...)
• 24. aprīlis — Rīgā pretim Bastejkalnam atklāj no Armēnijas atvestu pieminekli — armēņu tautas dāvanu Latvijai par palīdzību pēc zemestrīces  
• 29. aprīlis — Latvijas PSR tautas deputātu atkārtotas vēlēšanas  
• 29. aprīlis — Rīgas I Meža kapos tiek pārapbedīts Latvijas Republikas kara flotes komandieris Teodors Spāde  
• 30. aprīlis — Notiek Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pirmā sesija, kas Pilsoņu kongresu pasludina par 1918. gadā proklamētās LR pilsoņu tiesisko pārstāvniecību  
• 30. aprīlis — PSRS robežsargi Rīgas lidostā apcietina darba grupas konsultantu Egilu Levitu, kas vēlāk pēc Pilsoņu kongresa pieprasījuma tiek atbrīvots, bet izraidīts no PSRS  

Maijs

• 1. maijs — Pēc milzīgas izpirkšanas ažiotāžas Rīgā tiek ieviesta miltu, putraimu un makaronu izstrādājumu pārdošana par taloniem. Uz vienu cilvēku divos mēnešos bija paredzēts 1 kg putraimu, četros mēnešos — 2 kg miltu un 0,5 kg makaronu  
• 3. maijs — Darbu sāk jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmā sesija. Par AP Prezidija priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu, par AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku — Daini Īvānu. Augstākajā Padomē izveidojas 2 frakcijas: LTF frakcija (131 deputāts) un frakcija «Līdztiesība»(57 deputāti)  
• 4. maijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. (vairāk...)
• 4. maijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Deklarāciju par pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos  
• 4. maijs — LR Augstākā Padome pieņem aicinājumus Latvijas tautai, pasaules valstu valdībām, PSRS prezidentam M. Gorbačovam, Igaunijas un Lietuvas augstākajām padomēm, Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (vairāk...)
• 4. maijs — LKP CK birojs nolemj lūgt PSRS prezidentu atcelt "nelikumīgi pieņemto LR AP 4. maija Deklarāciju"  
• 4. maijs — LTF rīkota manifestācija Daugavmalā  
• 4. maijs — LKP Rīgas pilsētas komiteja atstāj uzteiktās telpas Kr. Valdemāra ielā (izpildkomitejas namā) (vairāk...)
• 5. maijs — ALA 39. kongresā Sanfrancisko pieņem vairākas rezolūcijas, lai atbalstītu tikko pasludināto brīvības atjaunošanu okupētajā Latvijā, paustu neapmierinātību ar ASV valdības vēlēšanos uzturēt Most Favored Nation statusu ar PSRS, atbalstītu RBE/RB programmas, nosodītu Padomju Savienības rīkojumu iesaukt okupētās Latvijas jauniešus militārajā dienestā utt. Īpašā vēstulē ASV prezidentam izskanēja neapmierinātība par viņa nepietiekamo atbalstu baltiešu brīvības centieniem (Datums jāprecizē!)  
• 7. maijs — LR Augstākās Padomes sēdē par Ministru prezidentu ieceļ Ivaru Godmani  
• 10. maijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome izveido Aizsardzības un Iekšlietu komisiju  
• 10. maijs — Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes sēde, kurā piedalās vairāk nekā trīsdesmit uzņēmumu darba kolektīvu padomju priekšsēdētāji un direktori, pieņem lēmumu iespējami ātri nodibināt ciešus sakarus ar jauno Latvijas valdību un AP, lai varētu aktīvi piedalīties ekonomikas atveseļošanā, ekonomiskās likumdošanas izstrādāšanā  
• 11. maijs — Rīgas milicijas garnizona darbinieku sapulcē tiek pieņemta rezolūcija, ka jāpakļaujas tikai PSRS institūcijām, bet 4. maija deklarācija uzskatāma par valsts apvērsumu  
• 12. maijs — Tallinā notiek pirmā triju Baltijas valstu vadītāju oficiālā tikšanās. Anatolijs Gorbunovs, Vītauts Landsberģis un Arnolds Rītels paraksta deklarāciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienprātību un sadarbību un kopīgu paziņojumu par iesaistīšanos Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē. Tiek izveidota Baltijas Valstu padome, kurā ietilpa Baltijas republiku Augstāko Padomju priekšsēdētāji un citas augstas amatpersonas (vairāk...)
• 14. maijs — PSRS prezidents M.Gorbačovs paraksta dekrētu, kurā 4. maija Deklarācija tiek pasludināta par spēkā neesošu, jo neatbilst PSRS likumdošanai (vairāk...)
• 15. maijs — Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers Maskavā tiekas ar prezidenta padomes locekļiem. Tikšanās laikā paziņots, ka 15. maijā paredzētās PSRS un Latvijas sarunas nenotiks, jo Maskava tām nav gatava  
• 15. maijs — Notiek Interfrontes atbalstītāju — karavīru un civiliedzīvotāju uzbrukums Augstākajai Padomei. OMON ar grūtībām izdevās izdzenāt mītiņa dalībniekus, kuri bija sapulcējušies pie Augstākās Padomes nama. Kopējais dalībnieku skaits — 5.000 (vairāk...)
• 15. maijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par karaklausību  
• 15. maijs — Tiek publicēts PSRS Prokuratūras paziņojums sakarā ar PSRS prezidenta dekrētu, kas pasludina 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu  
• 15. maijs — LPSR Pagaidu streiku komitejas paziņojums par politiska brīdinājuma streika uzsākšanu, pieprasot atcelt 4. maija Deklarāciju un citus AP likumdošanas aktus, kas ir pretrunā ar PSRS likumiem (vairāk...)
• 16. maijs — Tallinā sākas zemessargu reģistrācija  
• 17. maijs — Atjaunota aizsargu organizācija  
• 19. maijs — Tallinā notiek konsultatīvā konference «Pašreizējās politiskās pārmaiņas Eiropā un Helsinku process»  
• 20. maijs — Notiek Vislatvijas Glābšanas komitejas dibināšanas kongress, kas apvieno LR AP deputātu frakciju Līdztiesība, Interfronti, Apvienoto darba kolektīvu padomi, Republikānisko streika komiteju, Kara un bruņoto spēku savienību. Par PSRS un Latvijas PSR konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komitejas vadītāju kļūst Alfrēds Rubiks  
• 21. maijs — Latvijas KP, Lietuvas KP un Igaunijas KP partijas sekretāru sanāksme Latvijas KP CK ēkā  
• 21. maijs — LKP CK pirmā sekretāra Alfrēda Rubika paziņojums par partijas gatavību atrasties opozīcijā  
• 23. maijs — Jūrmalā nodibina pirmo Latvijas municipālās policijas nodaļu  
• 23. maijs — Latvijas Ministru Padome izveido Latvijas Brīvprātīgo kārtības sargu štābu ar Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Ilmāru Bišeru priekšgalā  
• 23. maijs — Ļeņingradas pilsētas padome pieņem lēmumu griezties pie M. Gorbačova ar prasību pārtraukt Lietuvas blokādi  
• 23. maijs — Televīzijas un Radioraidījumu komitejā nobriest J. Škapara iniciēts konflikts par priekšsēdētāja maiņu  
• 24. maijs — Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nosūta telegrammu M. Gorbačovam, kurā paziņots, ka PSRS prezidentam nav tiesību atcelt LR AP 4. maija Deklarāciju un piedāvā domstarpības risināt sarunu ceļā  
• 24. maijs — PSRS Augstākā Padome pieņem likumu «Par PSRS prezidenta goda un cieņas aizstāvēšanu»  
• 24. maijs — Mūžībā aizgājis Viņa eminence Juliāns kardināls Vaivods  
• 24. maijs — LKP CK plēnums pieņem lēmumu ar 5. jūniju apturēt laikraksta "Cīņa" redakcijas darbu par nepakļaušanos šīs partijas organizācijas ietekmei. Tiek izveidota jauna redakcija, kas «Cīņu» izdod kā burtisku "Sovetskaja Latvija" pārcēlumu latviešu valodā. Par šīs avīzes redaktori kļūst Malda Kvite. "Cīņas" iepriekšējās redakcijas darbinieki nolemj izdot laikrakstu "Neatkarīgā Cīņa"  
• 26. maijs — Rakstnieku X kongresā par RS priekšsēdi ievēlēts Imants Auziņš  
• 26. maijs — Daugavpilī notiek Latgales Dziesmu un deju svētki (vairāk...)
• 26. maijs — LNNK kongress. Izvirza kursu uz kustības pārveidošanu partijā  
• 26. maijs — PSRS Ministru Padome pieņem lēmumu par PSKP īpašuma aizstāvību Latvijas teritorijā  
• 26. maijs — Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Lennards Meri, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs paraksta Deklarāciju sakarā ar PSRS prezidenta M. Gorbačova pilnvarām, virsotņu konferencē tiekoties ar ASV prezidentu Dž. Bušu 1990. gada maijā un jūnijā Vašingtonā. Baltijas valstis apsveica līgumu starp ASV un PSRS, jo tas varēja palīdzēt atjaunot Baltijas valstu neatkarību  
• 28. maijs — LR AP paziņojums sakarā ar PSRS prezidenta 1990. gada 14. maija dekrētu «Par PSRS AP deklarāciju par LR neatkarības atjaunošanu», kurā juridiski pamatots, ka PSRS prezidents pārkāpis PSRS Konstitūciju un nelikumīgi iejaucas LR iekšējās lietās, tās politiskās pašnoteikšanās procesā  
• 30. maijs — Latvijas AP pieņem lēmumu par to, ka 1965.—1967. gadā notikusī LPSR avīžu un žurnālu izdevniecības nodošanu LKP CK rīcībā ir bijusi nelikumīga. Latvijas Ministru Padomei tiek uzdots pārņemt savā rīcībā Preses namu  
• 30. maijs — LR AP nosūta apsveikuma telegrammu Borisam Jeļcinam sakarā ar ievēlēšanu par Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju  
• 30. maijs — Igaunijā, Kohtlajervē slepenības atmosfērā tiekas tautas deputāti, kas nostājušies padomju federālisma pozīcijas un kas izveido Starpreģionālo padomi  
• 30. maijs — Tartu nodibināta Dienvidigaunijas latviešu biedrība  

Jūnijs

• 4. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākās Padomes par iekšlietu ministru apstiprina Aloizu Vazni. Bijušais ministrs Bruno Šteinbriks, kuru atbalsta PSRS iekšlietu ministrs V. Bakatins un Rīgas pilsētas iekšlietu pārvalde, kavē A. Važņa stāšanos amatā. Visos Latvijas rajonos iekšlietu nodaļas atbalsta likumīgo varu, Rīgā — gandrīz puse milicijas personālsastāva  
• 4. jūnijs — Kirgīzijā sākas lieli nemieri  
• 5. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome ratificē 1990. gada 12. aprīlī parakstīto Nolīgumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko sadarbību  
• 5. jūnijs — Atjaunota Latvijas Zemnieku savienības darbība  
• 6. jūnijs — Baltijas valstu padomes tikšanās Jūrmalā, kurā M. Gorbačovam tiek piedāvāts sākt sarunas ar Baltijas valstīm  
• 6. jūnijs — Baltijas valstu aicinājums M.Gorbačovam par kopīgu tikšanos  
• 6. jūnijs — Publicēts PSRS un Latvijas PSR Konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas republikāniskās komitejas priekšsēdētāja A. Rubika aicinājums LR Augstākajai Padomei (Kopija: PSRS prezidentam M. Gorbačovam) apturēt 4. maija Deklarācijas darbību  
• 6. jūnijs — EDSA konferencē Kopenhāgenā ASV, Apvienotās Karalistes un Īslandes pārstāvji iestājas par to, ka Baltijas valstīm jāpiešķir vismaz novērotāju (observer) statuss EDSK  
• 8. jūnijs — Latvijas ĻKJS konference pieņem lēmumu par nosaukuma maiņu. Tās jaunais nosaukums — Latvijas Jaunatnes progresa savienība (Vai tas nebija 8. maijā?)  
• 8. jūnijs — Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja I. Godmaņa rīkojums par sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu 14. jūnijā (sēru noformējumā) un 7. un 8. jūlijā sakarā ar Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un X deju svētkiem  
• 12. jūnijs — KPFSR tautas deputātu kongresā tiek pieņemta Deklarācija par Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas valstisko suverenitāti (vairāk...)
• 12. jūnijs — Anatolijs Gorbunovs uzstājas PSRS Augstākās Padomes Savienības padomes sēdē un uzaicina sākt oficiālas sarunas līguma noslēgšanai par Latvijas valstiskās suverenitātes pilnīgas īstenošanas pārejas perioda tiesisko statusu. Mihails Gorbačovs pirmoreiz paziņo, ka mērķis varētu būt suverēnu valstu savienība, un izsaka priekšlikumu uz sarunu laiku «iesaldēt» suverenitātes deklarāciju  
• 12. jūnijs — M. Gorbačovs paziņo, ka Neatkarības deklarācijas būtu iesaldējamas, bet varētu notikt sarunas par suverēnu valstu savienību  
• 12. jūnijs — 12. jūnijā - ASV Kongress pieņem rezolūciju (H.J. Res. #493), pasludinot 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu  
• 13. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par agrāro reformu Latvijas Republikā  
• 14. jūnijs — Staļinisma upuru piemiņas diena. Torņakalna stacijā tiek atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga veidots piemiņas akmens nelikumīgi represēto piemiņai  
• 14. jūnijs — Publicēts ASV prezidenta Dž. Buša uzsaukums, ar kuru 1990. gada 14. jūnijs tiek pasludināts par Baltijas brīvības dienu  
• 15. jūnijs — Par Latvijas Republikas Ministru Padomes pastāvīgo pārstāvi pie PSRS Ministru Padomes ar 31. jūliju iecelts Jānis Peters  
• 16. jūnijs — Baltijas asamblejas sēde Jūrmalā, kurā tiek noraidīta doma, ka tautas frontes ir vajadzīgas līdz faktiskās neatkarības atzīšanai  
• 16. jūnijs — Publicēta Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres atbilde uz Anatolija Gorbunova teleksu, kurā viņa norāda, ka Lielbritānija nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā  
• 16. jūnijs — Notiek Latvijas Komitejas plenārsēde  
• 16. jūnijs — «Latvijas Jaunatne» publicē Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemto Latvijas Republikas Satversmi  
• 19. jūnijs — Rīgā tiek aizturēts un deportēts 23 gadus vecais latviešu izcelsmes ASV pilsonis Ivars Embrekts, kurš AP un ĀM preses dienestam palīdzēja tulkošanas darbos (vairāk...)
• 19. jūnijs — Laikraksts «Argumenti i fakti» publicē PSRS ĀM diplomātiskās nodaļas pārstāvja A. Dongareva atbildi uz lasītāja jautājumu, kurā netieši norāda, ka 1940. gada notikusi Baltijas valstu okupācija  
• 19. jūnijs — Tiek publicēts Latvijas Komitejas paziņojums par LR pilsoņu karadienestu un alternatīvo dienestu  
• 20. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome pieņem lēmumu par jauna laikraksta «Diena» izdošanu. Par galveno redaktoru tiek apstiprināts Viktors Kalniņš (Daugmalis)  
• 21. jūnijs — Pirmo reizi Latvijas vēsturē Rīgas lidostā ierodas avioreiss no ASV  
• 23. jūnijs — Latvijā svin Līgo svētkus  
• 25. jūnijs — Sākas Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets Rīgā  
• 26. jūnijs — Latvijas AP noteic, ka Latvijas prokuratūrā, VDK, Radio un televīzijas komitejā, Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā un tām pakļautajās iestādēs, kā arī tiesās, Latvijas Telegrāfa aģentūrā un Latvijas AP un valdības laikraksta redakcijā nedrīkst darboties sabiedriski politisko organizāciju un partiju pirmorganizācijas. Minēto valsts iestāžu vadītājiem uz amata pildīšanas laiku jāaptur sava darbība partijā vai sabiedriski politiskajās organizācijās  
• 26. jūnijs — LTF Domes valdes sēde izskata jautājumu par attieksmi pret Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa II sesiju  
• 27. jūnijs — Sarkandaugavā atklāj Latvijas kultūras muzeju «Dauderi»  
• 28. jūnijs — Lietuvas Republikas Augstākā Padomes Prezidijs pieņem lēmumu par apbalvošanas pārtraukšanu Lietuvas Republikā  
• 29. jūnijs — Lietuvas Republikas Augstākā Padome izsludina 100 dienu moratoriju Lietuvas Republikas un PSRS sarunās  
• 29. jūnijs — Tiek nodibināts Kārļa Ulmaņa piemiņas fonds. K. Ulmaņa brāļa mazdēlu Gunti Ulmani ievēl par fonda priekšsēdētāju (vairāk...)
• 29. jūnijs — Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem lēmumu par produkcijas un pakalpojumu ievešanu un izvešanu regulēšanu  
• 30. jūnijs — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas AP priekšsēdētāji Vītauts Landsberģis, Anatolijs Gorbunovs un Arnolds Rītels nosūta vēstuli Eiropas Parlamenta prezidentam baronam Enrikam Krespo ar lūgumu izveidot oficiālu triju Baltijas valstu starpparlamentāru delegāciju Eiropas Parlamentā  
• 30. jūnijs — Cēsis notiek akcijas «Sieviete — Latvija» noslēgums. Par to kļūst Latvijas Poļu biedrības priekšsēdētāja Ita Kozakeviča  

Jūlijs

• 2. jūlijs — Tiek atcelta Lietuvas ekonomiskā blokāde  
• 2. jūlijs — Ukraiņu žurnālists Vitālijs Portņikovs kļūst par «Latvijas Jaunatnes» speciālkorespondentu PSKP XXVIII kongresā (vairāk...)
• 3. jūlijs — LTF Domes valdes sēde, kas izskata jautājumu Latvijas Pilsoņu komitejas kongresu, kā arī apsprieda informāciju par Gruzijas TF  
• 4. jūlijs — Sākas XX Vispārējie Latviešu Dziesmu svētki, kuros piedalās 37 tūkstoši dalībnieku no visas pasaules (vairāk...)
• 4. jūlijs — Tiek publicēts LNNK valdes paziņojums par frakcijas «Līdztiesība» darbību Latvijas Republikas Augstākajā Padomē  
• 5. jūlijs — Latvijā notiek XX Vispārējie latviešu Dziesmusvētku atklāšanas koncerts  
• 5. jūlijs — Notiek Latvijas Zemnieku savienības konference  
• 10. jūlijs — Tiek pieņemts LR Ministru Padomes lēmums par Latvijas laikrakstu un žurnālu izdevniecību, ar šo lēmumu tiek dibināta akciju sabiedrība  
• 10. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums par delegāciju izveidošana sarunām ar PSRS, kā arī ar Krieviju par LR neatkarības atjaunošanu (vairāk...)
• 10. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes komisijām  
• 11. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par LR Tautas kontroles komitejas likvidēšanu  
• 11. jūlijs — Latvijas Republikas Ministru Padome izplata paziņojumu, kas norāda, ka Bauskas rajonā paredzētā leģionāru tikšanās ir solis, kas ved uz Latvijas politiskās situācijas destabilizāciju  
• 15. jūlijs — Maskavā notiek plaša demokrātisko spēku manifestācija, kurā piedalās vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku  
• 18. jūlijs — «Latvijas Jaunatne» sāk publicēt Ilzes Kalnāres romānu «Ieva»(Aktrise Ragārēs)  
• 19. jūlijs — ASV prezidents Dž. Bušs, sen., un ASV valsts sekretārs Dž. Beikers neoficiāli tiekas ar I. Godmani un J. Jurkānu un uzsver, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, un atzīmē, ka tās valstiskumu var atjaunot tikai sarunu ceļā ar Maskavu (Jāpārbauda!)  
• 20. jūlijs — Baltijas republiku oficiālās delegācijas neierodas uz PSRS Savienības padomes un Prezidenta padomes sēdi, kur tiek apspriests jaunais PSRS Savienības līgums. A. Krastiņš norāda, ka Latvija vēlas vest sarunas ar Maskavu par neatkarības atjaunošanu un nevis Savienības līguma slēgšanu  
• 21. jūlijs — Tiek publicēts Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija paziņojums, kurā tiek norādīts, ka pirms 50 gadiem Višinska veidotās Saeimas lēmumi par iestāšanos PSRS tiek pasludināti par spēkā neesošiem (vairāk...)
• 21. jūlijs — Cēsu izstāžu namā notiek komiskās mākslas konkursizstāde «Ķencis-90» un sabiedriski politisks priekšnesums «Atvadas no Latvijas PSR»  
• 21. jūlijs — Lietuvā, Telšu rajona Varņu mazpilsētā demontēts Ļeņina krūšu tēls  
• 24. jūlijs — Sākas inventarizācija laikraksta «Cīņa» redakcijā, to pārņem LKP CK komisija  
• 25. jūlijs — Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums par to, ka ārzemniekiem LR ir pilnīga pārvietošanās brīvība  
• 26. jūlijs — Krievijas AP priekšsēdētājs B.Jeļcins Jūrmalā vienojas ar Latvijas AP priekšsēdētāju A.Gorbunovu par starpvalstu līgumu, kurā teikts, ka abām republikām nav nekādu teritoriālu vai mantisku pretenziju vienai pret otru (vairāk...)
• 26. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmums par to, ka LR pilnvarotie pārstāvji nepiedalīsies Savienības līguma apstiprināšanā  
• 26. jūlijs — Tiek nodibināts laikraksts «Neatkarīgā Cīņa»  
• 30. jūlijs — Vašingtonā ASV prezidents Dž. Bušs pieņem Ivaru Godmani  
• 31. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par Latvijas Bankas izveidošanu. Tā ir nacionālo naudaszīmju emisijas centrs  
• 31. jūlijs — Tiek palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi — 40 l, motocikliem un motorlaivām — 20 l, mopēdiem, motoblokiem u.c. — 10 l, invalīdiem transportam — 60 l benzīna mēnesī  
• 31. jūlijs — Maskavā tiek sāktas sarunas starp Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko republiku un Latvijas Republikas delegācijām par starpvalstu līguma noslēgšanu, tiek apspriestas starpvalstu attiecību pamatprincipu tēzes un tālākais sarunu process (vairāk...)
• 31. jūlijs — Tiek nodibināta neatkarīga Latvijas Žurnālistu savienība  
• 31. jūlijs — PSRS karaflote mainījusi nosaukumu kādam lidmašīnu bāzeskuģim no «Rīga» uz «Varjag»  

Augusts

• 1. augusts — Latvijas AP uzstājas KPFSR AP priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Viņš paziņo, ka Krievijas un Latvijas attiecības balstīsies uz līgumu, kurš tiks noslēgts bez jebkādiem iepriekšējiem noteikumiem un neatkarīgi no tā, vai Latvija parakstīs savienības līgumu  
• 1. augusts — Maskavā notiek sarunas par KPFSR un Latvijas Republikas līguma noslēgšanu  
• 1. augusts — Likvidēta Galvenā literatūras pārvalde (cenzūra)  
• 2. augusts — Firma «Interlatvija» paraksta līgumu ar arhitektu Gunāru Birkertu par jaunās bibliotēkas ēkas projektēšanu (vairāk...)
• 3. augusts — Tiek pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu  
• 3. augusts — Latvijas Republikas AP pieņem likumu par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju  
• 3. augusts — Latvijas AP pieņem paziņojumu sakarā ar Irākas karaspēka iebrukumu Kuveitā. Latvija pievienojās pasaules sadraudzības prasībai nekavējoties un bez ierunām izvest Irākas karaspēku no Kuveitas teritorijas  
• 4. augusts — Rīgā autokatastrofā iet bojā Daugavas vanagu centrālās valdes priekšsēdētājs, «Helsinku-86» grupas dalībnieks mācītājs Armands Akmentiņš  
• 5. augusts — Tallinā notiek Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldovas, KPFSR vadītāju un valdību pārstāvju apspriede par ekonomiskās sadarbības jautājumiem  
• 8. augusts — Liela LR Augstākās Padomes deputātu grupa ar atklātu vēstuli griežas pie LNNK un Latvijas Komitejas ar lūgumu mazināt spriedzi strīdā par varas dalīšanu starp LR AP un Latvijas Komiteju  
• 10. augusts — Rīgā un Jūrmalā notiek Latvijas un KPFSR sarunu 2. raunds, kurā galīgi tiek saskaņoti abu valstu attiecību galvenie principi. Līguma pamatprincips: Krievija atzīst Latvijas neatkarību, Latvija — Krievijas suverenitāti  
• 10. augusts — Bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās sāk darboties pirmais "Casino Riga"  
• 11. augusts — Pie Brīvības pieminekļa notiek LTF organizēts mītiņš sakarā ar 70. gadadienu, kopš noslēgts Latvijas Republikas un Padomju Krievijas miera līgums  
• 12. augusts — PSRS Prezidenta paziņojums sakarā ar Igaunijas PSR Augstākās Padomes lēmumu «Par Igaunijas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības» attiecībām (vairāk...)
• 13. augusts — PSRS Prezidenta Mihaila Gorbačova dekrēts par visu 20. -50 gadu politisko represēto tiesību atjaunošanu  
• 15. augusts — Aglonas bazilikā svin Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Atjaunota svētceļojumu tradīcija  
• 15. augusts — Pēc Romas katoļu konfesijas prasības 15. augusts Rēzeknē tiek izsludināts par brīvdienu  
• 15. augusts — LTF Domes valdes priekšsēdētājs R. Ražuks nosūta apsveikumu 3 x 3 nometnes Garezerā dalībniekiem  
• 19. augusts — Rīgā, Lāčplēša ielā 13 Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde atklāj Zviedrijas vēstniecību — pirmo ārvalstu vēstniecību Latvijā  
• 20. augusts — Preses nama laikrakstu un žurnālu redaktoru vietnieku vēstule LR valdībai ar lūgumu palīdzēt risināt preses problēmas  
• 21. augusts — Maskavā tiek panākta vienošanās par sarunu nepieciešamību par Latvijas neatkarības atjaunošanu  
• 23. augusts — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā notiek kopēja akcija «Baltijas ceļš», kurinot ugunskurus  
• 23. augusts — Siguldā demontēts Ļeņina piemineklis  
• 23. augusts — Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem lēmumu par Latvijas sauszemes robežu atjaunošanu  
• 24. augusts — Iznāk «Neatkarīgā Cīņas» pirmais numurs  
• 27. augusts — Sākas LR ārlietu ministra Jāņa Jurkāna 2 nedēļu vizīte Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas galvaspilsētās pēc šo valstu ārlietu ministru ielūguma  

Septembris

• 2. septembris — VAK aicina uz trešo ekoloģisko akciju pie jūras  
• 3. septembris — PSRS Konstitūcijas un LPSR Konstitūcijas aizstāvju grupa, ieskaitot Interfronti, aicina uz nesankcionētu akciju Doma laukumā  
• 5. septembris — Maskavā notiek sešu valstu ārlietu ministru apspriede par Vācijas apvienošanu, un tiek nosūtīts Baltijas valstu memorands par to, ka nevar runāt par Eiropas problēmu taisnīgu noregulējumu, neskarot Baltijas jautājumu  
• 5. septembris — Viļņā notiek Baltijas valstu Padomes sēde, kas aicina 4+2 sarunu dalībniekus Vācijas atkalapvienošanās jautājumu risināt saistībā ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu  
• 6. septembris — Latvijas Republikas Augstākās Padomes memorands sešu valstu ārlietu ministru Maskavas tikšanās «Par Vācijas apvienošanas ārējo aspektu starptautiski tiesisko galīgo noregulējumu» dalībniekiem  
• 7. septembris — «Latvijas Jaunatne» un «Sovetskaja molodež» kļūst par pirmajām dienas avīzēm Latvijā, kas iznāk datorsalikumā  
• 8. septembris — ALA valde sēdē pieņem rezolūciju, kas atbalsta Latvijas sūtniecības ASV pausto viedokli — aicināt pagaidu valdību Latvijā sadarboties ar visām organizācijām, kas strādā, lai atgūtu pilnīgu neatkarību un brīvību  
• 11. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par reliģiskajām organizācijām  
• 13. septembris — Latvijas Juristu biedrība sniedz paziņojumu sakarā ar notikumiem republikas Prokuratūrā  
• 13. septembris — LR AP Prezidijs pieņem lēmumu par Irākas militārpersonu atrašanos Latvijas Republikas teritorijā, kurā izsaka kategorisku protestu pret Irākas bruņoto spēku karavīru uzturēšanos un apmācībām Rīgas jūras kara flotes mācību centrā un pieprasa, lai viņi atstātu Latvijas Republikas teritoriju  
• 14. septembris — LR un KPFSR valdības noslēdz līgumu par ekonomisko sadarbību 1991. gadā un par tālāku kultūras sakaru attīstību  
• 14. septembris — Notiek LTF Domes sēde. R. Ražuks saka: «Mums no Latvijas ir jāpieprasa valdības garantijas, ka ne vissīkākā vienība no Latvijas pamatkapitāla un resursiem nenonāks rokās negodīgiem cilvēkiem vai tādiem, kam ir vienaldzīgs mūsu liktenis.»  
• 15. septembris — Rīgā iebrauc Gunārs Birkerts (ASV), kas Latvijas valdību iepazīstina ar jaunās bibliotēkas ēkas projekta variantiem (vairāk...)
• 15. septembris — LTF pašvaldību konference  
• 15. septembris — Atjaunota Latvijas Nacionālo karavīru biedrība  
• 15. septembris — LNKP 2. kongress nolemj partiju pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko Darba partiju  
• 19. septembris — LR AP pieņem deklarāciju par genocīda un antisemītisma nosodījumu un nepieļaujamību Latvijā  
• 19. septembris — Pieņemts Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums par pasākumiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumu novēršanai, kā arī apstiprināts valsts monopolpreču saraksts  
• 21. septembris — Tiek publicēti likumprojekti par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā un par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Civilkodeksā  
• 24. septembris — Lietuvas Republikas premjerministre Kazimiera Prunskiene Kremlī M. Gorbačovam paziņo, ka nevar būt runas par nekādu savienības līgumu. PSRS prezidents, PSRS Tautību Padomes priekšsēdētāja R. Nišanova un PSRS Prezidenta padomes locekļa J. Primakova klātbūtnē apsola, ka sarunas starp Lietuvu un PSRS tikšot uzsāktas visdrīzākajā laikā (vairāk...)
• 25. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome Stučkas pilsētu pārdēvē par Aizkraukli  
• 25. septembris — Notiek Latvijas Komitejas plenārsēde  
• 26. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras. Par ģenerālprokuroru ieceļ Jāni Skrastiņu. Paralēli darbojas Latvijas PSR Prokuratūra, kas pakļaujas tikai Maskavai  
• 26. septembris — Maskavā I. Godmanis tiekas ar M. Gorbačovu. M.Gorbačovs stingri iestājas par suverēno valstu savienību. I. Godmanis aicina neieviest prezidenta pārvaldi (vairāk...)
• 26. septembris — Limbažos demontēts Ļeņina piemineklis  
• 27. septembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par uzņēmējdarbību  
• 28. septembris — Uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sāk darboties 10 Latvijas Republikas muitas punkti  
• 28. septembris — Rīgā notiek triju Baltijas valstu augstāko padomju pārstāvju tikšanās, kurā apspriež jautājumus par sarunām ar KPFSR  
• 29. septembris — LR Pilsoņu Komitejas 3. sesija  

Oktobris

• 1. oktobris — Uz Latviju tiek atvests sagrautā Berlīnes mūra posms, ko novieto pie Laimas pulksteņa  
• 1. oktobris — Ņujorkā notiek 35 valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā Baltijas pārstāvji cenšas aktualizēt savu valstu problēmu  
• 2. oktobris — Kremlī notiek PSRS un Lietuvas delegāciju sarunas  
• 2. oktobris — Anatolijs Gorbunovs nosūta apsveikumu Helmutam Kolam Vācijas apvienošanās dienā  
• 2. oktobris — LTF Domes valde apsveic vācu tautu sakarā ar vienotas vācu valsts atjaunošanu un pievērš lielvalstu uzmanību Baltijas republiku problēmai  
• 3. oktobris — Rietumvācija un Austrumvācija apvienojas (vairāk...)
• 3. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par svētku un atceres dienām  
• 4. oktobris — Miris Mārtiņš Zīvers  
• 6. oktobris — LTF III kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēlē Romualdu Ražuku. Kongress pieņem jauno LTF programmu, kas nosaka par galveno mērķi panākt LR faktiskās neatkarības atjaunošanu (vairāk...)
• 8. oktobris — Rīgā sākas 1. pasaules latviešu juristu kongress. Kongress uzsver, ka nepieciešams izstrādāt koncepciju par okupācijas režīma likumu atcelšanas kārtību  
• 10. oktobris — Tiek akreditēts Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Lietuvā — pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis kopš Otrā pasaules kara  
• 11. oktobris — LKP CK lēmums, kas uzliek par pienākumu LKP pilsētu un rajonu komitejām 1990. gada 1. novembrim pabeigt strādnieku vienību izveidi  
• 15. oktobris — 1990. gada 15. oktobrī –  PSRS prezidentam M. Gorbačovam piešķirta 1990. gada Nobela miera prēmija (vairāk...)
• 17. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem paziņojumu sakarā ar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova dekrētu par karaspēka parādēm 7. novembrī pilsētās, kur izvietoti kara apgabalu štābi. Tika uzsvērts, ka PSRS militārā spēka demonstrācija Latvijā ir pretrunā ar valsts suverenitāti, vērsta uz politiskās situācijas saasināšanu un vēlreiz demonstrē pasaules tautām, ka Latvija ir anektēta  
• 17. oktobris — Cēsīs demontēts Ļeņina piemineklis  
• 18. oktobris — LJPS plēnums  
• 18. oktobris — Maskavā notiek Raiņa un Aspazijas atceres pasākumi  
• 20. oktobris — Kultūras ministrija un TV Panorāma rīko kopīgu akciju "Latviešu tauta savai operai", vācot ziedojumus Nacionālās operas rekonstrukcijai un restaurācijai  
• 23. oktobris — No vizītes Kanādā atgriezies Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks A. Krastiņš  
• 23. oktobris — Tiek publicēts Latvijas Republikas Augstākās Padomes paziņojums sakarā ar karaspēka parādi 7. novembrī  
• 24. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem paziņojumu par attieksmi pret PSRS Ministru Padomes 1990. gada 19. oktobra lēmumu par Vissavienības uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībā, jo runa var būt tikai par uzņēmumu atrašanos PSRS administratīvajā pakļautībā, bet ne īpašumā. Augstākā Padome pieņem lēmumu izsludināt moratoriju valsts īpašuma patvaļīgai privatizācijai, to atdodot, pārdodot vai iznomājot fiziskām un juridiskām personām  
• 24. oktobris — PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs N. Rižkovs telegrammā I. Godmanim pieprasa ieskaitīt PSKP CK kontā 4,7 miljonus rubļu, kas ieskaitīti Latvijas Laikrakstu un žurnālu izdevniecības kontā  
• 24. oktobris — Sākas azerbaidžāņu kultūras festivāls «Baku dienas Rīgā»  
• 27. oktobris — Pārskatītas benzīna izsniegšanas normas valsts autotransportam, aizliegums ar benzīnu uzpildīt personiskās automašīnas paliek spēkā  
• 28. oktobris — Traģiskā nāvē iet bojā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāte Ita Kozakeviča  
• 31. oktobris — «Latvijas Jaunatne» pirmo reizi padomju presē publicē Skrundas radiolokatora attēlu  

Novembris

• 2. novembris — OMON uzbrūk Preses namam, apšauda policijas mašīnu un terorizē Preses nama darbiniekus  
• 2. novembris — ALA gadskārtējā politiskajā seminārā Ārlingtonā plāno sadarbību starp Latvijas valdību un organizācijām (Latvijas sūtniecību ASV, ALA un PBLA). Kā Latvijas valdības pārstāvji piedalās Latvijas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš un ekonomikas ministra vietnieks Andris Gūtmanis, kā arī ASV valdības pārstāvji  
• 3. novembris — Preses nama darbinieku protesta vēstule pret laikraksta «Diena» izdošanu  
• 7. novembris — Rīgā notiek PSRS armijas parāde. Omonieši uz Preses nama jumta paceļ sarkano karogu  
• 8. novembris — Latvijā ievēlēto PSRS tautas deputātu grupa pieņem aicinājumu PSRS tautas deputātiem un vēlētājiem par savu pozīciju ceturtajā kongresā, atbalstot demokrātiskos procesus ceļā uz Latvijas brīvību un neatkarību (vairāk...)
• 9. novembris — Jūrmalā OMON uzbrūk municipālajai policijai partijas komitejas ēkas pārņemšanas laikā  
• 10. novembris — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji noraida PSRS Ministru Padomes priekšlikumu parakstīt Savienības līgumu. Priekšlikums tiek izteikts ultimatīvā formā, draudot, ka vairāk netiks piešķirta valūta izejvielu un plaša patēriņa preču iegādei, bet enerģētiskie resursi tiks pārdoti tikai par valūtu un Baltijas valstīm būs jāsamaksā daļa PSRS ārējā parāda  
• 11. novembris — Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi  
• 11. novembris — Džūkstē atklāj un iesvēta pieminekli latviešu leģionāriem  
• 14. novembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas teritorijā, uzdodot Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru PSRS armijas vienību un PSKP organizāciju sociālo un materiālo apgādi, kamēr netiks sāktas sarunas ar PSRS par padomu bruņoto spēku statusu Latvijā (vairāk...)
• 16. novembris — PSRS prezidents M. Gorbačovs savā runā Augstākās padomes sesijā nosoda Latvijas Augstākās padomes lēmumu par karaspēka daļu apgādes pārtraukšanu un norāda, ka jāsauc pie atbildības tās republikas, kuru dēļ Vissavienības fondos nenonāk pārtika, nauda un patēriņa preces. Galvenās vaininieces esot Baltijas valstis. Gorbačovs norāda, ka līdz jaunā savienības līguma parakstīšanai jāpasludina moratorijs visiem strīdiem, jāatgriežas pie PSRS Konstitūcijas un likumiem. Gorbačovam savā runā oponē Anatolijs Gorbunovs  
• 17. novembris — M. Gorbačovs atkārtoti aicina A. Gorbunovu un I. Godmani noslēgt savienības līgumu, bet pēc atteikuma saņemšanas sāk ekonomisko blokādi  
• 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku pasākumi  
• 19. novembris — PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs izdod rīkojumu pārveidot Latvijā izvietotos Vissavienības uzņēmumus par akciju sabiedrībām  
• 19. novembris — Sakarā ar PSRS protestu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji netiek pielaisti Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) konferencē Parīzē (vairāk...)
• 19. novembris — Dailes teātra 70. gadadienas svinības  
• 20. novembris — PSRS Augstākā Padome pieņem aicinājumu LR AP atcelt lēmumu «Par īpašas nozīmes milicijas vienības un PSRS Bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā» (vairāk...)
• 20. novembris — LR Augstākā Padome pieņem likumu par Uzņēmumu reģistru  
• 21. novembris — Iznāk avīzes «Diena» pirmais numurs  
• 21. novembris — LR Augstākā Padome nosūta M. Gorbačovam notu, ar kuru aicina pārtraukt militāru iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un izvest Rīgā dislocētās OMON vienības (vairāk...)
• 21. novembris — Baltijas valstu padome pieņem aicinājumu PSRS Augstākajai Padomei, kurā atsakās pievienoties savienības līgumam, bet ir gatavas noslēgt līgumus ar padomju republikām par politiskajām attiecībām un ekonomisko sadarbību  
• 21. novembris — Maskavā I. Godmanis un KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētājs I. Silajevs noslēdz līgumu par savstarpējām piegādēm ārpus t. s. centra regulējošās ietekmes un pieņem ekonomisku komunikē, kurā polemizē ar PSRS prezidenta un Augstākās Padomes viedokli jautājumā par republiku suverenitāti  
• 21. novembris — LR AP pieņem likumu par zemes reformu LR lauku apvidos  
• 22. novembris — Maskavā notiek KPFSR un LR vadītāju tikšanās un konsultācijas (vairāk...)
• 23. novembris — PSRS AP sēdē prezidentam tiek piešķirtas ārkārtējas pilnvaras, pasludinot ārkārtējo stāvokli (vairāk...)
• 25. novembris — Pēc LKP CK iniciatīvas PSRS un LPSR konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komiteja tiek pārveidota par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju (VSGK). 2217 delegātu pasludina tiesības parakstīt Savienības līgumu  
• 26. novembris — Vissavienības presē publicēts jaunā Savienības līguma projekts  
• 27. novembris — LTF Domes valde iesāk kampaņu parakstu vākšanai pret Savienības līgumu (vairāk...)
• 29. novembris — Tiek pieņemts likums "Par valsts pensijām"  
• 29. novembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā. Ar 1991. gada 1. janvāri Latvijas teritorijā atļauta brīva valūtas pirkšana un pārdošana  
• 30. novembris — Lietuvā notiek Baltijas valstu parlamentu ārkārtas plenārsēde  
• 30. novembris — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atjauno šķīrējtiesu  

Decembris

• 1. decembris — M. Gorbačovs izdod dekrētu par alternatīvo dienestu  
• 1. decembris — Darbību sāk Latvijas kompartijas dibinātā raidstacija "Sodružestvo". Tā bāzējas Rīgas S. Birjukova Augstākās politiskās karaskolas telpās  
• 1. decembris — Cēsis notiek LSDSP XXI kongress, par partijas priekšsēdētāju ievēl Uldi Bērziņu  
• 1. decembris — Viļņā notiek pirmā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentu kopīgā sēde, kurā Baltijas valstu Augstāko padomju priekšsēdētāji paraksta aicinājumu pasaules valstu parlamentiem izmantot savu ietekmi, lai Padomju Savienība atteiktos no draudu, ekonomiska un militāra spiediena politikas uz Baltijas valstīm un nekavējoties sāktu sarunas par to neatkarības atzīšanu, kā arī lai tiktu noteikti PSRS armijas izvešanas termiņi no Baltijas valstīm (vairāk...)
• 1. decembris — Boriss Pugo kļūst par PSRS iekšlietu ministru  
• 2. decembris — Latviešu dokumentālā filma "Šķērsiela" Glazgovā (Skotijā) saņem Eiropas kino balvu "Fēlikss"  
• 3. decembris — Notiek Latvijā ievēlēto PSRS tautas deputātu (LTF platformas atbalstītāju) apspriede (vairāk...)
• 4. decembris — LTF Domes valdes sēdes pamatjautājums — LTF rīcība ārkārtējos apstākļos. Galvenie uzdevumi X stundai (vairāk...)
• 4. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pirmajā lasījumā pieņem likumu par līgumsabiedrībām  
• 5. decembris — Naktī Bauskas rajona Codes Budku kapos, Tukuma rajona Džukstē, Jaunpils Saulīšu kalnā un Cēsu rajona Mores pagastā tiek uzspridzināti pieminekļi latviešu leģionāriem. Iespējams, sprādzieni inspirēti ar PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli, kas pieļāva armijas iejaukšanos civilajās lietās, tostarp nosakot, kādus pieminekļus atstāt republikas teritorijā (vairāk...)
• 6. decembris — Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja aicina PSRS prezidentu M. Gorbačovu ieviest Latvijas teritorijā prezidenta pārvaldi sakarā ar "efektīva pretdarbības mehānisma trūkumu pret Latvijas augstāko varas orgānu antikonstitucionālo darbību"  
• 6. decembris — LR Augstākā Padome apstiprina atbildes vēstuli PSRS Augstākajai Padomei, kas 20. novembrī bija izteikusi aicinājumu atcelt 14. novembra lēmumu «Par īpašas nozīmes milicijas vienības un PSRS Bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā». Atbildē norādīts, ka PSRS AP aicinājums tapis bez objektīvas informācijas par situāciju Latvijā, neņemot vērā, ka bruņotie spēki atklāti paziņo par mūsu parlamenta likumu un lēmumu neatzīšanu (vairāk...)
• 8. decembris — 27 Latvijas neatkarību atbalstošas organizācijas paraksta paziņojumu «Vienoti Latvijai»  
• 8. decembris — ALA, PBLA un 29 demokrātiskas organizācijas Latvijā paraksta sadarbības dokumentu — vadlīnijas, kā veicināt atbalstu pagaidu valdībai Latvijā, lai varētu pasludināt Latvijas neatkarību de facto  
• 10. decembris — Vienpadsmit ALA valdes locekļi nosūta vēstuli ASV prezidentam Džordžam Bušam (George W.H. Bush), kurā atgādināja, ka PSRS pastiprina represijas pret demokrātiskām aktivitātēm okupētajās Baltijas valstīs. Šādā situācijā ASV ekonomiskais atbalsts Padomju Savienībai nozīmētu, ka ASV atbalsta PSRS represijas attiecībā uz ievēlētajiem Baltijas valstu valstsvīriem. ALA priekšsēdis V. Pavlovskis nosūta telegrammas ar līdzīgu informāciju un atgādinājumu ASV ārlietu ministram Džeimsam Beikeram (James Baker) un ārlietu komisijas vadītājiem ASV Senātā un Kongresā par PSRS ārlietu ministra E. Ševardnadzes brīdinājumu, ka PSRS valdība atgriežas pie diktatoriska režīma, it sevišķi Baltijas valstīs  
• 11. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padomē notiek PSRS tautas deputātu un LR AP deputātu sanāksme sakarā ar gatavošanos PSRS tautas deputātu IV kongresam  
• 11. decembris — LTF valdes paziņojums: «Visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem par rīcību varbūtējā X stundā, kad tiktu ieviesta PSRS prezidenta vai citāda ārkārtēja pārvalde» (vairāk...)
• 12. decembris — Plkst. 3.10 nogrand sprādziens pie toreizējā LKP CK Politiskās izglītības nama  
• 12. decembris — LTF pieņem paziņojumu visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem sakarā ar reakcionāro spēku aktivizēšanos republikā (vairāk...)
• 12. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu "Par valsts uzņēmumu"  
• 12. decembris — LTF Domes valde pieņem aicinājumu vietējām padomēm sasaukt ārkārtas sesijas, kurā izteikt uzticību Latvijas Republikas Augstākajai Padomei, attieksmi pret Savienības līgumu un apņemties pildīt tikai LR likumus  
• 13. decembris — LTF nodod Latvijas Republikas Augstākās Padomes rīcībā LTF savāktos 911.086 parakstus pret Savienības līgumu (vairāk...)
• 13. decembris — Pie Latvijas PSR VDK ēkas notiek sprādziens  
• 15. decembris — Interfrontes III kongress. PSRS tautas deputātu kongresam izvirzīta prasība par prezidenta pārvaldi Latvijā, vienlaikus izsludinot Latvijā pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu  
• 17. decembris — Maskavā sākas PSRS tautas deputātu IV kongress (vairāk...)
• 17. decembris — Rīgā notiek vēl trīs sprādzieni  
• 17. decembris — Pret Savienības līgumu Latvijā savākti 1 miljons parakstu  
• 18. decembris — 16 NATO valstu ministri Briselē brīdina Mihailu Gorbačovu pret vardarbības lietošanu Baltijā, uzsverot, ka Maskavai šīs problēmas jārisina sarunu ceļā  
• 18. decembris — Notiek Interfrontes preses konference  
• 18. decembris — Tiek publicēts Latvijas PSR prokuratūras paziņojums , ka LTF rekomendācijas par nevardarbīgo pretošanos ir prettiesiskas, ekstrēmas un amorālas un tās provocē iedzīvotājus uz sevišķi bīstamiem noziegumiem  
• 18. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Kabinets pieņem paziņojumu sakarā ar to, ka laikposmā no 5. līdz 18. decembrim Latvijā nezināmi noziedznieki izdarījuši deviņus organizētus sprādzienus pieminekļu, republikas valdības, sabiedrisko un militārresoru ēku tiešā tuvumā, nenodarot šiem objektiem būtiskus bojājumus (vairāk...)
• 19. decembris — LR AP un LR MP paziņojums, nosodot mēģinājumus ar terora aktiem (pieminekļu un dažādu objektu spridzināšana u. tml.) destabilizēt situāciju republikā (vairāk...)
• 19. decembris — LR Augstākā Padome pieņem lēmumu atsaukt no Maskavas tos PSRS tautas deputātus, kas vienlaicīgi ir LR AP deputāti (vairāk...)
• 20. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par presi  
• 21. decembris — LR Augstākā Padome paziņo, ka situāciju Latvijā pilnībā kontrolē parlaments un valdība un mēģinājums atstādināt likumīgo varu nenovēršami sastaps plašu Latvijas tautas pilsonisko nepakļaušanos un pretošanos  
• 21. decembris — Baltijas kara apgabala dažādu militāro aprindu pārstāvji kongresa laikā aiz slēgtām durvīm izstrādā plānu, kā X stundā neitralizēt Latvijas parlamentu, kā arī pieprasa ieviest PSRS prezidenta pārvaldi. Baltijas kara apgabalā atcelti atvaļinājumi VDK, armijas un iekšējā karaspēka virsniekiem  
• 21. decembris — Rīga notiek Baltijas armijas sabiedrības pārstāvju I (ārkārtas) kongress, kurā izveidots Baltijas armijas sabiedrības koordinācijas centrs (vairāk...)
• 22. decembris — «Latvijas Jaunatne» publicē informāciju no Maskavas, ka no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka izstrādāts militārā apvērsuma plāns Latvijā. Rakstu komentē VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons, kas šādu iespēju noliedz. Vēlāk radiostacijai «Svoboda» kļūst zināms, ka apvērsumam viss bija sagatavots, bet tas tika atcelts tādēļ, ka informācija bija nokļuvusi presē (vairāk...)
• 22. decembris — PSRS Tautas deputātu kongresā PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze paziņo par savu demisiju, brīdinot par diktatūras tuvošanos (vairāk...)
• 22. decembris — «Latvijas Jaunatne» publicē Imanta Ziedoņa eseju «X stundai»  
• 22. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem 1991. gada budžetu  
• 22. decembris — Latvijas Republikas Augstākās Padomes paziņojums, ka mēģinājums izdarīt vardarbīgu apvērsumu Latvijā radītu draudus mieram un drošībai Eiropā (vairāk...)
• 27. decembris — Akcionāru sapulcē tiek pieņemts lēmums dibināt akciju sabiedrību "Preses nams"  
• 27. decembris — Par PSRS viceprezidentu pēc Mihaila Gorbačova kategoriskas prasības tiek ievēlēts Genādijs Janajevs (vairāk...)
• 27. decembris — PSRS tautas deputāts Juris Bojārs iesniedz deputātu pieprasījumu Baltijā nepieļaut asinsizliešanu (vairāk...)
• 28. decembris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par galvaspilsētas Rīgas rajonu pārdēvēšanu  
• 28. decembris — Pirmais latviešu uzņēmēju kongress Jūrmalā (vairāk...)
• 28. decembris — Autotransporta numura zīmēs sāk izmantot latīņu burtus (vairāk...)