Atšķirības starp "863842" versijām
m |
(Set original images) |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi | |Original title=Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/863/842/863842.jpg}} | ||
{{Written by|Māra Kiope}} | {{Written by|Māra Kiope}} | ||
Tikšanās Viļņā | Tikšanās Viļņā | ||
| 44. rindiņa: | 45. rindiņa: | ||
— Tas, ka Lietuvas puišiem jādien Padomju armijā, nekad nav bijusi Lietuvas vēlēšanās, bet gan tās nespēja aizsargāt savus dēlus. Galu galā jautājumu jau nākamajā iesaukumā var risināt kardināli — lieta var nonākt līdz pilnīgai nepaklausībai un jauniešu atteikumiem dienēt. | — Tas, ka Lietuvas puišiem jādien Padomju armijā, nekad nav bijusi Lietuvas vēlēšanās, bet gan tās nespēja aizsargāt savus dēlus. Galu galā jautājumu jau nākamajā iesaukumā var risināt kardināli — lieta var nonākt līdz pilnīgai nepaklausībai un jauniešu atteikumiem dienēt. | ||
| − | + | <p style="text-align: right; ">'''MĀRA KIOPE'''</p> | |
| − | <p style="text-align: right; ">'''MĀRA KIOPE''' | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 13. novembris, plkst. 03.12
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tikšanās Viļņā
Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi
«Latvijas Jaunatne»:
— Jūsu koncepcija — M. Gorbačova vizīte Lietuvā ir kaimiņvalsts vadītāja vizīte — kā tā ir īstenojusies?
— Ļoti vienkārši — visas sarunas par partijas dzīves jautājumiem tā vai citādi pārvērtās sarunās par Lietuvas un PSRS attiecībām. Tātad par divu valstu attiecībām. Galu galā pats M. Gorbačovs atzina, ka LKP atdalīšanās ir solis ceļā uz Lietuvas neatkarību.
— Vai lietuvieši jau apzinās sevi kā brīvu nāciju?
— Vakar notika «Sajūdis» mītiņš — kā jums pašai likās?
— Man gribētos domāt, ka tie bija brīvi cilvēki...
— Tiešām, no vienas puses jau tā ir... Bet no otras — Lietuvā vēl daudzi cilvēki jūtas nomākti, nododas dzeršanai, netic nākotnei un dzīvo tikai šodienai. Tas ir staļiņisma un brežņevisma desmitiem gadu ilgās valdīšanas rezultāts.
Tautai, protams, arvien bijusi dabiskā imunitāte, bet tā ir ļoti novājināta...
Psiholoģiski tas tomēr bijis ļoti smagi — cilvēkiem tika liegts viņu tradicionālais dzīvesveids, atņemta zeme un ticība nākotnei.
Taču, domāju, Lietuvai, visai Baltijai nedraud Rumānijas notikumu atkārtošanās. Citur Padomju Savienībā, iespējams, var notikt kaut kas līdzīgs. Jo tur demokratizācijas procesi attīstās ļoti lēnām.
— Austrumeiropas kompartijas, PSKP — kādu vietu jūs piešķirat Lietuvas KP?
— Protams, LKP nav apsteigusi Austrumeiropas kompartijas — tā būtu ilūzija. Bet LKP rīkojusies ļoti noteikti, apliecinot savu vēlēšanos spēlēt reāla politiskā spēka lomu sabiedrības atjaunotnes procesā.
LKP ir tikusi tālāk par visām Padomju Savienības republiku kompartijām.
— Vai «Sajūdis» ir izstrādājis taktiku attiecībā pret «nakts partiju»?
— Nē, lai jau viņi darbojas! Viņi negūs atbalstu tautā un viņiem nav nākotnes, ja nu vienīgi būs kāds «Prāgas — 68» variants, bet es nedomāju, ka būs...
— Bet padomju bruņotie spēki?
— Tas, ka Lietuvas puišiem jādien Padomju armijā, nekad nav bijusi Lietuvas vēlēšanās, bet gan tās nespēja aizsargāt savus dēlus. Galu galā jautājumu jau nākamajā iesaukumā var risināt kardināli — lieta var nonākt līdz pilnīgai nepaklausībai un jauniešu atteikumiem dienēt.
MĀRA KIOPE
