Atšķirības starp "981264" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/18 |Issue number=12 |Page number=1 |Original title=Baltijas Padomes komunikē }} {{Written by|Batijas Padome}}...) |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Written by|Batijas Padome}} | {{Written by|Batijas Padome}} | ||
| − | Pērnavā | + | Pērnavā 14. janvārī notika Baltijas Padomes kārtējā sēde. Lietuvas kustību «Sajūdis» tajā pārstāvēja V. Landsberģis, R. Ozols un B. Kuzmicks; Latvijas Tautas fronti — S. Kalniete, J. Dinēvičs, J. Freimanis un L Godmanis; Igaunijas Tautas fronti — J. Arjamas, R. Veidemanis, A. Junti un ITF valdes locekle M. Lauristina. |
| − | Tika apspriests Baltijas valstu | + | Tika apspriests Baltijas valstu iekšpolitiskais stāvoklis, Tautas frontēs notikušie procesi, daudzpartiju sistēmas izveidošana un gatavošanās republiku Augstāko Padomju vēlēšanām. |
| − | Par svarīgāko uzdevumu, kas risināms 1990. gadā, Baltijas Padome uzskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas kustību darbības koordināciju ar mērķi atjaunot Baltijas valstu valstisko neatkarību. Baltijas Padome uzskata valstiskās neatkarības atgūšanu par | + | Par svarīgāko uzdevumu, kas risināms 1990. gadā, Baltijas Padome uzskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas kustību darbības koordināciju ar mērķi atjaunot Baltijas valstu valstisko neatkarību. Baltijas Padome uzskata valstiskās neatkarības atgūšanu par daudzplākšņainu un pakāpenisku procesu, kurā svarīga vieta ierādāma parlamentiem, kas tiks drīzumā ievēlēti. |
| − | Tika apspriesti | + | Tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar ārpolitiskajiem kontaktiem. Baltijas Padome pieņēma lēmumu sasaukt otro Baltijas asambleju 1990. gada jūnijā Rīgā. |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 8. novembris, plkst. 14.15
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pērnavā 14. janvārī notika Baltijas Padomes kārtējā sēde. Lietuvas kustību «Sajūdis» tajā pārstāvēja V. Landsberģis, R. Ozols un B. Kuzmicks; Latvijas Tautas fronti — S. Kalniete, J. Dinēvičs, J. Freimanis un L Godmanis; Igaunijas Tautas fronti — J. Arjamas, R. Veidemanis, A. Junti un ITF valdes locekle M. Lauristina.
Tika apspriests Baltijas valstu iekšpolitiskais stāvoklis, Tautas frontēs notikušie procesi, daudzpartiju sistēmas izveidošana un gatavošanās republiku Augstāko Padomju vēlēšanām.
Par svarīgāko uzdevumu, kas risināms 1990. gadā, Baltijas Padome uzskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas kustību darbības koordināciju ar mērķi atjaunot Baltijas valstu valstisko neatkarību. Baltijas Padome uzskata valstiskās neatkarības atgūšanu par daudzplākšņainu un pakāpenisku procesu, kurā svarīga vieta ierādāma parlamentiem, kas tiks drīzumā ievēlēti.
Tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar ārpolitiskajiem kontaktiem. Baltijas Padome pieņēma lēmumu sasaukt otro Baltijas asambleju 1990. gada jūnijā Rīgā.
