Atšķirības starp "646728" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/17 |Issue number=11 |Page number=1 |Original title=Uzvarēsim, ja apvienosimies! }} {{Written by|Māra Kiope}}...) |
|||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Written by|Māra Kiope}} | {{Written by|Māra Kiope}} | ||
| − | Tikšanās | + | Tikšanās Viļņā |
Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI | Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI | ||
| − | Broņislavs | + | Broņislavs Gendzelis ir viens no kustības «Sajūdis» padomes locekļiem un intelektuālajiem līderiem. |
| − | + | Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa. | |
| − | — | + | '''— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru... ''' |
| − | + | — Jā, mūsu filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas jautājumu klubs. Šie trīs veidojumi saslēdzās, un radās kustības «Sajūdis» iniciatīvas grupa. Mūsu jaunie un drosmīgie intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no problēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai. | |
| − | — | + | '''— Jūsu specialitāte ir filozofijas vēsture, jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības? ''' |
| − | + | — Protams. Te nav runa par tiešu atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrininkai», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja '''visus''' uz Lietuvas neatkarības idejas bāzes. | |
| − | + | Tāpat «Sajūdis» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība ir nevis kāda sociāla kustība, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustība! Un nacionālās atbrīvošanās kustības uzvar tad, kad '''visi apvienojas''' kopīgai cīņai pret jūgu, kas uzspiests no ārienes. | |
| − | + | Rumānijā situācija bija citāda, jo tur pastāvošais totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu. | |
| − | — | + | '''— Starp citu, ievēroju, ka kustības «Sajūdis» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasie» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietuvā būtu jāturpinās, citādi varētu atkārtoties Rumānijas notikumi... Kā to saprast? ''' |
| − | + | — Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs nepakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva jau būtu neatkarīga. | |
| − | — Par visu vairāk mēs | + | '''— Kādus politiskus uzdevumus «Sajūdis» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gorbačova vizītes laikā? ''' |
| + | |||
| + | — Par visu vairāk mēs baidījāmies no provokācijām. Redziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Liela Spēka klātesamība. Daudzu jo daudzu cilvēku kopība. | ||
'''— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru! ''' | '''— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru! ''' | ||
| − | <p style="text-align: right; ">'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11 | + | <p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās |
| + | '''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11. janvārī</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 8. novembris, plkst. 15.26
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tikšanās Viļņā
Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI
Broņislavs Gendzelis ir viens no kustības «Sajūdis» padomes locekļiem un intelektuālajiem līderiem.
Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.
— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru...
— Jā, mūsu filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas jautājumu klubs. Šie trīs veidojumi saslēdzās, un radās kustības «Sajūdis» iniciatīvas grupa. Mūsu jaunie un drosmīgie intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no problēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai.
— Jūsu specialitāte ir filozofijas vēsture, jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības?
— Protams. Te nav runa par tiešu atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrininkai», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja visus uz Lietuvas neatkarības idejas bāzes.
Tāpat «Sajūdis» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība ir nevis kāda sociāla kustība, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustība! Un nacionālās atbrīvošanās kustības uzvar tad, kad visi apvienojas kopīgai cīņai pret jūgu, kas uzspiests no ārienes.
Rumānijā situācija bija citāda, jo tur pastāvošais totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu.
— Starp citu, ievēroju, ka kustības «Sajūdis» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasie» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietuvā būtu jāturpinās, citādi varētu atkārtoties Rumānijas notikumi... Kā to saprast?
— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs nepakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva jau būtu neatkarīga.
— Kādus politiskus uzdevumus «Sajūdis» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gorbačova vizītes laikā?
— Par visu vairāk mēs baidījāmies no provokācijām. Redziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Liela Spēka klātesamība. Daudzu jo daudzu cilvēku kopība.
— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru!
Ar profesoru Gendzeli sarunājās MĀRA KIOPE,
Viļņā 11. janvārī
