Atšķirības starp "889766" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/03 |Issue number=1 |Page number=2 |Original title=Balstiet un sargājiet cits citu! }} {{Written by|Monika Zīl...) |
|||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Written by|Monika Zīle}} | {{Written by|Monika Zīle}} | ||
| − | Liktenim labpatikās mani levest «Jaunatnes» kolektīvi | + | Liktenim labpatikās mani levest «Jaunatnes» kolektīvi pašā stagnācijas laika spicē. Un tagad, kad dažs nepaguris stāsta, kā tajos gados spaidīts un cietis, kā ar pēdējo elpu tomēr uzpūtis perestroikas liesmiņu, arī manī tā kā velniņš palecas: o, par to dīdīšanu un regulēšanu varētu biezus sējumus pierunit... Bet kāda otra balss mani vēsi pajautā: priekš kam, vai tad bijis tikai TAS? |
| − | Nē, par laimi, ne. Bija | + | Nē, par laimi, ne. Bija arī cilvēki, kuri, augstos krēslos sēdēdami, šo laikrakstu mīlēja un visādi sekmēja tās sociāli asās publikācijas, ar kurām «Jaunatne» uzspīdēja. Būtu negodīgi šo atbalstu noliegt un visos nopelnus pievākt vienīgi sev. |
| − | Lai gan, «Jaunatnē» | + | Lai gan, «Jaunatnē» ienākot, jutos gana dzīvē pieredzējusi, tomēr tie gadi man iemācīja ļoti daudz. Vispirms jau — pacietību un iecietību, īpašības, kuras daba mani raksturi diezgan skopi lemērījusi... |
| − | «Latvijas Jaunatnes» | + | «Latvijas Jaunatnes» nākotnes metiem pievēršoties, domāju, ka redakcijas kolektīvs labāk par visiem novēlējumu autoriem zina — kādu avīzi gribētos izveidot. Tāpēc lieki nebārstīšu padomus. Saku tikai vienu, kas personiski man šķiet visgalvenais: balstiet un sargājiet cits citu! |
<p style="text-align: right; ">'''MONIKA ZĪLE,'''</p><p style="text-align: right; ">žurnāla «Sieviete» galvena redaktore</p> | <p style="text-align: right; ">'''MONIKA ZĪLE,'''</p><p style="text-align: right; ">žurnāla «Sieviete» galvena redaktore</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. novembris, plkst. 04.32
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Liktenim labpatikās mani levest «Jaunatnes» kolektīvi pašā stagnācijas laika spicē. Un tagad, kad dažs nepaguris stāsta, kā tajos gados spaidīts un cietis, kā ar pēdējo elpu tomēr uzpūtis perestroikas liesmiņu, arī manī tā kā velniņš palecas: o, par to dīdīšanu un regulēšanu varētu biezus sējumus pierunit... Bet kāda otra balss mani vēsi pajautā: priekš kam, vai tad bijis tikai TAS?
Nē, par laimi, ne. Bija arī cilvēki, kuri, augstos krēslos sēdēdami, šo laikrakstu mīlēja un visādi sekmēja tās sociāli asās publikācijas, ar kurām «Jaunatne» uzspīdēja. Būtu negodīgi šo atbalstu noliegt un visos nopelnus pievākt vienīgi sev.
Lai gan, «Jaunatnē» ienākot, jutos gana dzīvē pieredzējusi, tomēr tie gadi man iemācīja ļoti daudz. Vispirms jau — pacietību un iecietību, īpašības, kuras daba mani raksturi diezgan skopi lemērījusi...
«Latvijas Jaunatnes» nākotnes metiem pievēršoties, domāju, ka redakcijas kolektīvs labāk par visiem novēlējumu autoriem zina — kādu avīzi gribētos izveidot. Tāpēc lieki nebārstīšu padomus. Saku tikai vienu, kas personiski man šķiet visgalvenais: balstiet un sargājiet cits citu!
MONIKA ZĪLE,
žurnāla «Sieviete» galvena redaktore
