Atšķirības starp "510214" versijām

Versija, kas saglabāta 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 11.27

[[BL-LA19880912|]]

Avots:	Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”
Nr.:	94
Datums:	12.09.1988
Tirāža:
Lappuse:	3
Virsraksts:	Dīvaina preses brīvība
Rubrika:
Tēmas:	Baznīca, reliģija Reliģija
Nozares:	Reliģija, baznīca
Organizācijas:	PSRS Ministru Padomes reliģijas lietu pilnvarotais Latvijas PSR Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) «Atdzimšana un atjaunošanās», atmodas grupa
Mediji:	«Cīņa», laikraksts «Padomju Jaunatne», laikraksts «Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts «Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts
Cilvēki:	Armands Akmentiņš, Edgars Kokars-Trops, Ēriks Mesters, Modris Plāte, Juris Rubenis
Vietas:
Notikums:	"Padomju Jaunatne" pirmo reizi pēckara gados laicīgajā presē publicē ordinēta garīdznieka publicistisku rakstu (mācītāja, teoloģijas maģistra Jura Rubeņa raksts «Kāds ceļš ved uz dievnamu?»)
Gads:	1988

@@ 4. rindiņa: / 4. rindiņa: @@
 |Issue number=94
 |Page number=3
 |Original title=Dīvaina preses brīvība
-|Abstract=(Cīņa, Sovjetskaja Latvija, Pad. Jaunatne un Sovjetskaja Molodjož) saņēmušas cirkulāru no LPSR Reliģijas lietu pilnvarotā Kokara-Tropa, kurā norādīts, ka esot gan labi, ja garīdzniekiem dota iespēja presē izteikt savu viedokli, bet slikti esot, ja parādās tādi vārdi kā Juris Rubenis, Modris Plāte, Armands Akmentiņš, jo tie
 }}
 {{Written by|Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA)}}