Atšķirības starp "917627" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/06 |Issue number=5 |Page number=1 |Original title=Latvijas PSR Ministru Padomē |Abstract=
}} {{About topic|Baltijas repu...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/06 |Issue number=5 |Page number=1 |Original title=Latvijas PSR Ministru Padomē |Abstract= }} {{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}} {{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}} {{About topic|Migrācija}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|B. Prozors}} {{About person|Jānis Porietis}} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Jānis Oherins}} {{About person|Augusts Zitmanis}} {{About person|Miervaldis Ramāns}} {{About organization|Latvijas PSR Ministru Padome, LPSR Ministru Padome}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About organization|Interfronte}} {{About year|1989}} |
| − | |Article in=Cīņa | ||
| − | |Published on=1989/01/06 | ||
| − | |Issue number=5 | ||
| − | |Page number=1 | ||
| − | |Original title=Latvijas PSR Ministru Padomē | ||
| − | |Abstract= | ||
| + | 4. janvārī Latvijas PSR Ministru Padomes sēdē izskatīja šādus jautājumus: | ||
| − | + | par Latvijas PSR valdības programmu aktuālajos sociāli ekonomiskās politikas jautājumos; | |
| − | + | ||
| − | + | par pasākumiem iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanai un migrācijas procesu regulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā; | |
| − | + | ||
| − | + | par neatliekamajiem pasākumiem, kas veicami, lai Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās sfēras vadīšanā sagatavotos pārejai uz pašpārvaldes un pašfinansēšanās principiem. | |
| − | + | ||
| − | + | Atklādams sēdi, republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Bresis atzīmēja, ka valdības programma aktuālajos sociāli ekonomiskās politikas jautājumos pēc izskatīšanas republikas Ministru Padomē pirmo reizi tiks visā pilnībā publicēta presē. Tādējādi kārtējo reizi valdības darbā tiek realizēti demokratizācijas un atklātuma principi. | |
| − | + | ||
| − | + | Programmā atzīmēts, ka ražošanas līdzekļu straujā palielināšana apstākļos, kad atpalika vieglās rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozaru attīstība, palēnināja iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Joprojām akūta ir dzīvokļu problēma, atpalikusi tautas izglītības, veselības aizsardzības un kultūras materiāli tehniskās bāzes attīstība. | |
| − | + | ||
| − | + | Tika uzsvērts, ka ekonomikas stāvokļa uzlabošanās un tās iespēja apmierināt cilvēku vitālās vajadzības tagad balstās uz republikas saimnieciskā aprēķina modeli, kas tiek izstrādāts. Tas būs iespējams tikai tad, ja republika paliks vienotā mūsu zemes tautas saimniecības kompleksa sastāvā un ja padziļināsies republiku un reģionu ekonomiskie sakari. Republikas saimnieciskais aprēķins dos iespēju republikāniskajiem un vietējiem pārvaldes orgāniem palielināt ietekmi uz visiem saimnieciskajiem procesiem ar ekonomisko sviru sistēmas palīdzību. Atbalstīdama mazu valsts un kooperatīvo uzņēmumu, akciju sabiedrību, kooperatīvu un individuālā darba attīstīšanu, republikas valdība vienlaikus aizstāv plašo iedzīvotāju slāņu ekonomiku un intereses. Tā veiks administratīvus un ekonomiskus pasākumus kooperatīvu ietekmēšanai, lai tiktu izbeigta nekontrolēta preču izvešana no republikas, lai netiktu gūti bezstrādes ienākumi, uzpērkot valsts izejvielas, materiālus un gatavos izstrādājumus un pārdodot produkciju par paaugstinātām cenām, kā arī pārdodot tālāk deficīta preces. | |
| − | + | ||
| − | + | Paredzēts pārkārtot ekonomiskās attiecības laukos. Piemēram, nerentablās saimniecības varēs nodot kolektīvajam, ģimenes vai individuālajam darbuzņēmumam vai izformēt un uz to bāzes izveidot zemnieku saimniecības. | |
| − | + | ||
| − | + | Daudz pasākumu plānots veikt sociālās attīstības, ekoloģijas, agrorūpnieciskā kompleksa un celtniecības kompleksa jomā. Paredzēts tālāk demokratizēt Latvijas PSR Ministru Padomes un tās Prezidija darbu. | |
| − | + | ||
| + | Plašās un vispusīgās debatēs tika izskatīts otrais darba kārtības jautājums — par pasākumiem iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanai un migrācijas procesu regulēšanai republikā. | ||
| + | |||
| + | Šajā jautājumā referātus nolasīja Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes nodaļas vadītājs B. Prozors un republikas iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma regulēšanas priekšlikumu izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs profesors J. Porietis. | ||
| + | |||
| + | Pēc šī lēmuma projekta publicēšanas presē republikas Ministru Padome saņēmusi aptuveni 1200 vēstuļu ar piezīmēm un priekšlikumiem sakarā ar ierosinātajiem pasākumiem. Daudz vēstuļu saņemts no pilsoņiem, kas dzīvo citos mūsu zemes reģionos. Savus priekšlikumus izteikuši gandrīz 500 uzņēmumu, organizāciju un sabiedrisko formējumu kolektīvi. Visvairāk vēstuļu atsūtījuši Valsts agrorūpnieciskās komitejas uzņēmumi un organizācijas, kā arī rūpniecības uzņēmumi. | ||
| + | |||
| + | Lēmuma projekts apspriests partijas un arodbiedrību sapulcēs un konferencēs, Latvijas Tautas frontes un Padomju Latvijas darbaļaužu Internacionālās frontes atbalsta grupās. Pilsoņu lielum lielais vairākums izteicies par iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanu. Bet vienlaikus prāva iedzīvotāju un darba kolektīvu daļa uzskata lēmuma projektu par priekšlaicīgu dokumentu, kas neatbilst spēkā esošajiem likumiem un aizskar cilvēka tiesības. | ||
| + | |||
| + | Taču pat viedokļi, kas, kā varētu šķist, ir diametrāli pretēji, pēc savas būtības ir vienoti — nepieciešams iedzīvotāju skaita mehānisko pieaugumu republikā apturēt un izveidot drošu migrācijas procesu regulēšanas mehānismu. | ||
| + | |||
| + | Republikas Ministru Padomes sēdē, apspriežot šo jautājumu, runāja vairāk nekā 20 cilvēku, kas pārstāvēja gandrīz vai visas sabiedrības dzīves sfēras. Tika izteikti daudzi konstruktīvi priekšlikumi. Tos visus izskatīs. Attiecīgajām ministrijām un resoriem uzdots noteiktā termiņā iesniegt republikas Ministru Padomei priekšlikumus par grozījumiem un papildinājumiem likumdošanā. Pēc tam republikas valdība atkārtoti izskatīs šo jautājumu. | ||
| + | |||
| + | Referātu par neatliekamajiem pasākumiem, kas veicami, lai republika ekonomiskās un sociālās sfēras vadīšanā sagatavotos pārejai uz pašpārvaldes un pašfinansēšanās principiem, nolasīja Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns. | ||
| + | |||
| + | Viņš atzīmēja, ka ar 1990. gada 1. janvāri gaidāmā republikas pāreja ekonomikas un sociālās sfēras vadīšanā uz pašpārvaldi un pašfinansēšanos prasa, lai visas Tautas deputātu padomes, ministrijas, resori, uzņēmumi un organizācijas savlaicīgi sagatavotos pāriešanai uz jaunajām saimniekošanas metodēm. | ||
| + | |||
| + | Republikas Ministru Padome uzdeva Valsts plāna komitejai izstrādāt līdz galam lēmuma projektu, ņemot vērā izteiktās piezīmes, un izsvītrot no tā pasākumus, kas jau tiek veikti. | ||
| + | |||
| + | Latvijas PSR Ministru Padomes sēdē piedalījās un runāja Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. Gorbunovs, Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs J. Oherins un LRAP priekšsēdētājs A. Zitmanis. Sēdi vadīja republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Bresis. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 26. novembris, plkst. 06.58
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. janvārī Latvijas PSR Ministru Padomes sēdē izskatīja šādus jautājumus:
par Latvijas PSR valdības programmu aktuālajos sociāli ekonomiskās politikas jautājumos;
par pasākumiem iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanai un migrācijas procesu regulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā;
par neatliekamajiem pasākumiem, kas veicami, lai Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās sfēras vadīšanā sagatavotos pārejai uz pašpārvaldes un pašfinansēšanās principiem.
Atklādams sēdi, republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Bresis atzīmēja, ka valdības programma aktuālajos sociāli ekonomiskās politikas jautājumos pēc izskatīšanas republikas Ministru Padomē pirmo reizi tiks visā pilnībā publicēta presē. Tādējādi kārtējo reizi valdības darbā tiek realizēti demokratizācijas un atklātuma principi.
Programmā atzīmēts, ka ražošanas līdzekļu straujā palielināšana apstākļos, kad atpalika vieglās rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozaru attīstība, palēnināja iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Joprojām akūta ir dzīvokļu problēma, atpalikusi tautas izglītības, veselības aizsardzības un kultūras materiāli tehniskās bāzes attīstība.
Tika uzsvērts, ka ekonomikas stāvokļa uzlabošanās un tās iespēja apmierināt cilvēku vitālās vajadzības tagad balstās uz republikas saimnieciskā aprēķina modeli, kas tiek izstrādāts. Tas būs iespējams tikai tad, ja republika paliks vienotā mūsu zemes tautas saimniecības kompleksa sastāvā un ja padziļināsies republiku un reģionu ekonomiskie sakari. Republikas saimnieciskais aprēķins dos iespēju republikāniskajiem un vietējiem pārvaldes orgāniem palielināt ietekmi uz visiem saimnieciskajiem procesiem ar ekonomisko sviru sistēmas palīdzību. Atbalstīdama mazu valsts un kooperatīvo uzņēmumu, akciju sabiedrību, kooperatīvu un individuālā darba attīstīšanu, republikas valdība vienlaikus aizstāv plašo iedzīvotāju slāņu ekonomiku un intereses. Tā veiks administratīvus un ekonomiskus pasākumus kooperatīvu ietekmēšanai, lai tiktu izbeigta nekontrolēta preču izvešana no republikas, lai netiktu gūti bezstrādes ienākumi, uzpērkot valsts izejvielas, materiālus un gatavos izstrādājumus un pārdodot produkciju par paaugstinātām cenām, kā arī pārdodot tālāk deficīta preces.
Paredzēts pārkārtot ekonomiskās attiecības laukos. Piemēram, nerentablās saimniecības varēs nodot kolektīvajam, ģimenes vai individuālajam darbuzņēmumam vai izformēt un uz to bāzes izveidot zemnieku saimniecības.
Daudz pasākumu plānots veikt sociālās attīstības, ekoloģijas, agrorūpnieciskā kompleksa un celtniecības kompleksa jomā. Paredzēts tālāk demokratizēt Latvijas PSR Ministru Padomes un tās Prezidija darbu.
Plašās un vispusīgās debatēs tika izskatīts otrais darba kārtības jautājums — par pasākumiem iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanai un migrācijas procesu regulēšanai republikā.
Šajā jautājumā referātus nolasīja Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes nodaļas vadītājs B. Prozors un republikas iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma regulēšanas priekšlikumu izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs profesors J. Porietis.
Pēc šī lēmuma projekta publicēšanas presē republikas Ministru Padome saņēmusi aptuveni 1200 vēstuļu ar piezīmēm un priekšlikumiem sakarā ar ierosinātajiem pasākumiem. Daudz vēstuļu saņemts no pilsoņiem, kas dzīvo citos mūsu zemes reģionos. Savus priekšlikumus izteikuši gandrīz 500 uzņēmumu, organizāciju un sabiedrisko formējumu kolektīvi. Visvairāk vēstuļu atsūtījuši Valsts agrorūpnieciskās komitejas uzņēmumi un organizācijas, kā arī rūpniecības uzņēmumi.
Lēmuma projekts apspriests partijas un arodbiedrību sapulcēs un konferencēs, Latvijas Tautas frontes un Padomju Latvijas darbaļaužu Internacionālās frontes atbalsta grupās. Pilsoņu lielum lielais vairākums izteicies par iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma apturēšanu. Bet vienlaikus prāva iedzīvotāju un darba kolektīvu daļa uzskata lēmuma projektu par priekšlaicīgu dokumentu, kas neatbilst spēkā esošajiem likumiem un aizskar cilvēka tiesības.
Taču pat viedokļi, kas, kā varētu šķist, ir diametrāli pretēji, pēc savas būtības ir vienoti — nepieciešams iedzīvotāju skaita mehānisko pieaugumu republikā apturēt un izveidot drošu migrācijas procesu regulēšanas mehānismu.
Republikas Ministru Padomes sēdē, apspriežot šo jautājumu, runāja vairāk nekā 20 cilvēku, kas pārstāvēja gandrīz vai visas sabiedrības dzīves sfēras. Tika izteikti daudzi konstruktīvi priekšlikumi. Tos visus izskatīs. Attiecīgajām ministrijām un resoriem uzdots noteiktā termiņā iesniegt republikas Ministru Padomei priekšlikumus par grozījumiem un papildinājumiem likumdošanā. Pēc tam republikas valdība atkārtoti izskatīs šo jautājumu.
Referātu par neatliekamajiem pasākumiem, kas veicami, lai republika ekonomiskās un sociālās sfēras vadīšanā sagatavotos pārejai uz pašpārvaldes un pašfinansēšanās principiem, nolasīja Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns.
Viņš atzīmēja, ka ar 1990. gada 1. janvāri gaidāmā republikas pāreja ekonomikas un sociālās sfēras vadīšanā uz pašpārvaldi un pašfinansēšanos prasa, lai visas Tautas deputātu padomes, ministrijas, resori, uzņēmumi un organizācijas savlaicīgi sagatavotos pāriešanai uz jaunajām saimniekošanas metodēm.
Republikas Ministru Padome uzdeva Valsts plāna komitejai izstrādāt līdz galam lēmuma projektu, ņemot vērā izteiktās piezīmes, un izsvītrot no tā pasākumus, kas jau tiek veikti.
Latvijas PSR Ministru Padomes sēdē piedalījās un runāja Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. Gorbunovs, Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs J. Oherins un LRAP priekšsēdētājs A. Zitmanis. Sēdi vadīja republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Bresis.
