083097

Arnis Kalniņš, Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 7. septembris, Nr. 171

Turpinājums: http://www.barikadopedija.lv/raksti/970942

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 171 Datums: 07.09.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: Latvijas ĻKJS CK darba grupa piedāvā Rubrika: Tēmas: Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība Partijas XIX Vissavienības konference Republikas saimnieciskais aprēķins Nozares: Lauksaimniecība Rūpniecība Tautsaimniecība Vides aizsardzība Organizācijas: Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK Mediji: Cilvēki: Jānis Āboltiņš, Andris Ameriks, Valentīna Andrējeva, Dainis Babulis, V. Bļinovs, Inesis Feiferis, Ojārs Kehris, Ivars Priedītis, Elmārs Siliņš Vietas: Baltkrievija, Igaunija, Lietuva Notikums: LĻKJS CK publicē savas darba grupas (akadēmiķa A. Kalniņa vadībā) izstrādāto modeli Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārbūves vispārīgajam modelim (republikas saimnieciskajam aprēķinam) Gads: 1988

Republikas sabiedrības vērtēšanai nesen nodots Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības projekts laika posmam līdz 2005. gadam. Šajā projektā arī norādīts, ka, lai panāktu augstu tautas labklājības līmeņa paaugstināšanu, prognozētajā periodā tiks izveidots jauns republikas sociāli ekonomiskās attīstības modelis, notiks republikas un tās reģionu pāreja uz saimniecisko aprēķinu. Šajā nolūkā uz pašiniciatīvas pamata Latvijas ĻKJS Centrālajā Komitejā izveidotā darba grupa (J. Āboltiņš, E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis. V. Bļinovs, I. Feiferis, A. Kalniņš, O. Kehris, I. Priedītis un E. Siliņš) piedāvā Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās vispārējo modeli. Darbs veikts kontaktā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

Šeit neiztirzāsim iemeslus, kāpēc nepieciešams pilnīgāks republikas saimnieciskais mehānisms. Tas vairāk vai mazāk aplūkots mūsu presē, televīzijā, radio. Šobrīd galvenais — kā strādāt turpmāk? Mūsu modelī par vienu no svarīgākajiem risinājumiem uzskatām republikas saimnieciskās patstāvības palielināšanu un līdz ar to arī republikas atbildības paaugstināšanu par ekonomikas un sociālās sfēras kompleksu attīstību. Taču nepietiek tikai deklarēt šo tēzi, bet tai jādod arī juridisks un ekonomisks pamats. Tas prasa precizēt republikas īpašuma saturu, diezgan būtiski mainīt saimniekošanas ekonomisko mehānismu un tālāk racionalizēt republikas tautas saimniecības vadību.

Vienlaikus ar ekonomiskās patstāvības paaugstināšanu izvirzītais modelis paredz ekonomiskās attiecības ar citām republikām un ārvalstīm veidot uz vērtības likuma pamata ar ekvivalentas maiņas starpniecību, plaši izmantojot sociālistisko tirgu. Padomju Savienības kopējās intereses tiek nodrošinātas ar vienotā normatīva veida ienesu no republikas ienākuma citas valsts budžetā. Tautas ievēlētie varas orgāni (republikas Augstākā Padome, pilsētu, rajonu, ciemu un ciematu padomes) kļūst par pilntiesīgiem saimniekiem. Tie varēs kompleksāk, operatīvāk un lietišķi risināt tos jautājumus, kuri vistiešāk ietekmē ražošanas attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu. Uzņēmumu, kooperatīvu un citu saimniecisko organizāciju vadība notiek netieši — izmantojot pārsvarā ekonomiskās sviras, pirmām kārtām elastīgu nodokļu sistēmu. Pasvītrojam sevišķi to, ka šeit notiek ne vienkārši Vissavienības uzņēmumu un organizāciju nodošana republikas pārziņā (no vienas pakļautības otrā), bet gan to ražošanas pamatstruktūrvienību saimnieciskās patstāvības reāla nodrošināšana ar ekonomiskās vadības metodēm. Tātad jānotiek radikālai saimnieciskās patstāvības paaugstināšanai arī republikas iekšienē. Un pēc tāda paša principa notiek ieinteresētības paaugstināšana, piemēram, no uzņēmuma pelņas kopējā atskaitījuma summas (normatīva) 40% atstājot ciema budžetā, 30% rajona un 30% — republikas.

Protams, rodas arī jautājums, kā pāreja uz saimniecisko aprēķinu ietekmēs katru mūs individuāli. Vispirms republikas saimnieciskā aprēķina viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir, lai ar tā palīdzību veidotu apzinīgāku attieksmi pret darbu, tā rūpīgāku izpildi, saimnieka psiholoģiju pret savas darba un dzīves vietu materiālajām vērtībām, kā arī apkārtējo vidi. Jo krietnāks katra darba devums, jo dāsnāks atalgojums, jo bagātāks kļūs vietējās tautas varas budžets. Vietējais budžets palielināsies arī, pateicoties ciema, rajona teritorijā izveidoto uzņēmumu, organizāciju ienesīguma pieaugumam. Rezultātā vietējā budžeta līdzekļi dos iespēju arvien pilnīgāk labiekārtot savas dzīves un darba vietas, ātrāk nodrošināt ar labiem ceļiem, sakaru sistēmu, sadzīves un citiem pakalpojumiem.

Savukārt mūsu dzīves gandarījuma neatņemama sastāvdaļa ir, lai sociālistiskais tirgus būtu piesātināts ar precēm (pārtiku, sadzīves tehniku u.c.) atbilstoši pircēju pieprasījumam jebkurā apdzīvotā vietā — pilsētās vai lauku apvidos. Veidojoties republikas lielākai saimnieciskajai patstāvībai, var tikt izmantotas dažādas ekonomiskās sviras pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanai.

Protams, izvirzītie priekšlikumi virknē gadījumos, piemēram, nodokļu politikā būtiski atšķiras no esošās. Tādēļ iespējams, ka mūsu valstī zināmu laiku līdzās sadzīvos dažādas sistēmas: republikās, kuras pārgājušas uz saimniecisko aprēķinu, un republikās, kur vēl pastāvēs iepriekšējā kārtība.

Pabeigts darba pirmais etaps — izstrādāts vispārīgais modelis. Protams, tas neizslēdz tā tālāku pilnveidošanu, pielabošanu. Turpmāk runa var būt par republikas pārejas etapu precizēšanu uz saimniecisko aprēķinu, nodokļu un cenu veidošanās sistēmas tālāku detalizēšanu, dažāda līmeņa budžeta veidošanas un izlietošanas nosacījumu izstrādāšanu, atsevišķu tautsaimniecības sfēru (kompleksu) īpatnību ievērošana pārejā uz saimniecisko aprēķinu. Nepieciešama konkrētas rīcības programma. Sevišķas alternatīvas izstrādnes nepieciešamas brīvās ekonomiskās zonas izveidošanas principiem visā republikas teritorijā.

Visu šo darbu vēlams veikt koordinācijā ar Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas republiku ekonomistiem, speciālistiem. Izmantojot tādu pilnīgāku saimnieciskā mehānisma modeli, varēsim straujāk stabilizēt republikas ekonomiku. Un jo harmoniski vairāk attīstītāka būs katra republika, jo ekonomiski spēcīgāka būs visa mūsu Padomju Savienība.

 

A. KALNIŅŠ,

Darba grupas vadītājs, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis