578330

Miervaldis Ramāns

[[CN19880814|]]

Avots: Cīņa Nr.: 188 Datums: 14.08.1988 Tirāža: Lappuse: 3 Virsraksts: Komentārs koncepcijas projektam Rubrika: Tēmas: Republikas saimnieciskais aprēķins Nozares: Ekonomika un finanses Tautsaimniecība Organizācijas: Latvijas PSR Valsts Plāna komiteja Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: Gads: 1988

Pirmo reizi saskaņā ar PSKP CK 1987. gada jūnija Plēnuma lēmumiem izstrādāts Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības koncepcijas projekts laika posmam līdz 2005. gadam. Šī koncepcija kā izvērsta sastāvdaļa ietilpst tādā pašā PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības koncepcijā, kura, protams, daudzējādā ziņā attiecas uz visām republikām.

Izklāsta un satura ziņā ierosinātais koncepcijas projekts ir dokuments, kurā, ievērojot partijas CK 1987. gada jūnija Plēnuma apstiprinātās ekonomikas vadīšanas kardinālas pārkārtošanas pamattēzes, īsumā norādītas tikai republikas attīstības galvenās prioritātes un mērķi, struktūras un investīciju politikas un zinātniski tehniskā progresa virzieni, sociālās attīstības robežlīnijas un izglītības un kultūras potenciāla uzkrāšanas uzdevumi. Tāpēc šeit tikpat kā nav minētas pat lielās tautas saimniecības jaunceltnes, kuru būve paredzēta šajā laikā.

Tas ir uzdevums, kas veicams nākamajā plānošanas posmā, proti, izstrādājot Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības pamatvirzienu projektu, un par kura risināšanas zinātniski pamatotu programmu jākļūst šai koncepcijai pēc tās vispusīgas apspriešanas. Pamatvirzieniem tādējādi jāmaterializē konkrētos skaitļos un uzdevumos partijas stratēģija, jānosaka plāna izejas parametri šai — trīspadsmitajai — piecgadei un jāpamato tā realizācijas iespējas un termiņi pa piecgades gadiem.

Izstrādājot koncepcijas projektu, izmantots diezgan bagāts izejas materiāls: kompleksās zinātniski tehniskā progresa programmas projekts laika posmam līdz 2010. gadam, ražotājspēku attīstības un izvietojuma nozaru un teritoriālās shēmas, Latvijas PSR iedzīvotāju izvietojuma shēma, kā arī vairākas kompleksās programmas un prognozes, tāpat citi zinātniski pētījumi. Projekta izstrādāšanā līdz ar republikas Valsts plāna komitejas speciālistiem piedalījās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta un citu institūtu zinātnieki, kā arī citi tautas saimniecības zinātnieki un speciālisti. Koncepcijas projekts izskatīts republikas Ekonomiskajā padomē, Latvijas PSR Ministru Padomes Prezidijā un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja sēdē. Ņemtas vērā tur izteiktās piezīmes un priekšlikumi, izmantoti partijas XIX Vissavienības konferences materiāli un lēmumi, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju priekšlikumi.

Koncepcijas projekta plaša, atklāta apspriešana dos bagātīgu materiālu tās tālākai uzlabošanai, galīgai izskatīšanai un apstiprināšanai, kam jānotiek līdz 1988. gada beigām.

Daži paskaidrojumi par koncepcijas saturu. Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa jaunākos vērtējumus, tuvākajā laika posmā kā kārtējais prioritārais mērķis izvirzīta agrorūpnieciskā kompleksa, pirmām kārtām tā galvenās sastāvdaļas — lauksaimniecības — tūlītēja paātrināta attīstīšana. Tā kā tas daudzējādā ziņā ir saistīts ar celtniecību, vienlaikus paātrināti jāattīsta arī celtniecības komplekss, kura jaudas un iespējas patlaban daudzējādā ziņā kavē republikas sociāli ekonomisko progresu. PSKP XXVII kongresa nosprausto pārkārtošanās uzdevumu realizācijas gaitā jau panāktas zināmas pārmaiņas struktūras un investīciju politikā par labu sociālajai sfērai. Šis virziens saglabājas gan tuvākajā laikā, gan arī visam laika posmam līdz pat 2005. gadam, prioritāri paliek arī uzdevumi ekoloģijas jomā.

Koncepcijas projekts piedāvā jaunu rūpniecības attīstības variantu — parasti bez jaunu objektu celtniecības un strādājošo uzņēmumu paplašināšanas: to tālāka attīstība tiek nodrošināta, tos modernizējot un apgādājot ar jaunu tehniku. Vajadzīgais zinātniski tehniskā progresa un attiecīgi republikas sociālās un ekonomiskās attīstības paātrinājums turpmāk jānodrošina nelielām inženiertehniskām un zinātniski inženiertehniskām firmām, kuras apgūs un ražos zinātņietilpīgu un maz materiālietilpīgu produkciju, arī tādām, kas tiktu veidotas kopā ar ārzemju firmām un uz kooperatīviem pamatiem. Protams, šāds kardināls strukturāls lūzums rūpniecības attīstībā nebūs viegls, taču pasaules pieredze apstiprina, ka šāds ceļš ir efektīvs. Pēdējā laikā to iesaka arī PSRS speciālisti un zinātnieki. Tikpat grūts uzdevums būs apturēt rūpniecības paplašināšanos Rīgā un pakāpeniski pārvietot to uz citām mūsu republikas pilsētām un rajoniem. Taču tā ir neatliekama nepieciešamība, kas izriet no sociāli ekonomiskā stāvokļa vērtējuma un Latvijas galvaspilsētas tālākās attīstības mērķiem.

Koncepcijas īstenošanai jānodrošina, lai rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošana pieaugtu attiecīgi 2 un 1,3—1,4 reizes un nacionālais ienākums — 2,1 reizi. Nosakot šīs attīstības robežlīnijas, koncepcijas projekta izstrādātāji balstījās uz visai Padomju Savienībai izvirzījušos uzdevumu maksimāli īsā laikā nodrošināt augsti efektīvas tehnikas ražošanu un radīt apstākļus jaunāko tehnoloģiju izmantošanai. Tieši uz šā pamata ir reāli iespējams sasniegt minētos rādītājus, tikai paaugstinot darba ražīgumu, kas, kā teikts projektā, kopumā tautas saimniecībā palielināsies 2,4 reizes. Turklāt lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugums aprēķināts tā, lai pilnīgi apmierinātu iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas produktiem saskaņā ar ieteicamajām racionālajām patēriņa normām un nodrošinātu ekonomiski pamatotas piegādes Vissavienības fondam. Ražošanu apsteidzošie nacionālā ienākuma palielināšanās tempi balstās uz vispārēju stingras resursu taupīšanas politikas ievērošanu, kas ir pusotras reizes efektīvāka nekā šo resursu ražošanas palielināšana. Svarīgi faktori, kas ierobežos materiālās ražošanas nozaru kvantitatīvo attīstību, būs arī teritoriālās kompleksās dabas aizsardzības shēmas prasības.

Tāpat jāpiebilst, ka atšķirība starp koncepcijas projektā minētajiem ražošanas apjomiem un pārtikas preču patēriņu veidojas atkarībā no tā, vai attiecīgā produkcija tiek nodota Vissavienības fondā, vai arī mēs to ievedam no citām republikām.

Iespējams, ka plašas diskusijas izraisīs koncepcijas projektā fiksētais republikas iedzīvotāju skaits 2005. gadā — 2,875 miljoni cilvēku. Tas izraudzīts no veselas virknes dažādu organizāciju un demogrāfu pētījumu, kuros šis lielums svārstās no 2,83 līdz 2,906 miljoniem cilvēku. Projektā pieņemtais skaitlis orientēts uz to, ka galarezultātā ievērojami samazināsies mūsu republikas iedzīvotāju skaita mehāniskais pieaugums, bet tas savukārt izriet no mūsu zemes vispārējās politikas šajā jautājumā — nosūtīt brīvos darbaspēka resursus, ja tādi ir, pirmām kārtām uz tiem reģioniem, kur ir bagāti enerģētikas un dabas resursi. Plānotais iedzīvotāju skaits paredz dabiskā pieauguma palielināšanos, ko konkrēti sekmēs obligāta to pasākumu un uzdevumu realizēšana, kuri paredzēti kompleksajā programmā «Latvijas PSR iedzīvotāji», kas izstrādāta laika posmam no 1986. līdz 2000. gadam, kā arī kompleksajā programmā «Sociālā attīstība un tautas labklājības paaugstināšana Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā laika posmā no 1991. līdz 2005. gadam», kuras izstrādāšana tuvojas nobeigumam.

Par ļoti svarīgu koncepcijas projekta īstenošanas līdzekli jākļūst republikas kā mūsu zemes vienotā tautsaimniecības kompleksa sastāvdaļas sociāli ekonomiskās attīstības jaunajam modelim, kura pamatprincipi pašlaik tiek rūpīgi izstrādāti un tiks koordinēti ar attiecīgajiem darbiem, ko veic Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Sociālistiskajās Republikās.

Lūdzam līdz ar publikācijām masu informācijas līdzekļos sūtīt piezīmes un ierosinājumus Latvijas PSR Valsts plāna komitejai uz adresi: 226069, Rīgā, Ļeņina ielā 36, ar atzīmi «Koncepcija», vai arī izteikt pa telefonu 213860. To var darīt līdz šā gada 1. oktobrim.

 

M. Ramāns,

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs