690867

Kristina Sprindžunaite

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 12. jūlijs, Nr. 132

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 132 Datums: 12.07.1989 Tirāža: 217642"" can not be assigned to a declared number type with value 217642. Lappuse: 3 Virsraksts: Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) Rubrika: Tēmas: Baltijas republiku sadarbība Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990 Lietuvas neatkarības cīņas PSRS tautas deputāts Represijas, represētie Nozares: Politika Organizācijas: «Sajūdis» Mediji: «Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva) Cilvēki: Kazimiera Prunskiene, Arvīds Sabonis, V. Sakalausks Vietas: Igarka, Klaipēda, Lietuva Notikums: Gads: 1989

Šajā nedēļā Lietuvā ir bijis daudz jaunumu. Viens no vissvarīgākajiem — Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Tajā pieņemts likums par zemnieku saimniecībām, likums par kooperācijas nodokļiem. Šis likums izraisījis īpašu rezonansi. Premjerministrs Sakalausks teicis, ka šis likums tikai palīdzēs kooperatoriem, jo saistīts ar to kooperatīvu darbības ierobežošanu, kas savu produkciju sūta ārpus republikas robežām, taču paši kooperatori ir citās domās… Par premjerministra vietnieci ievēlēta Kazimiera Prunskiene. Viņa ir slavena ekonomiste, PSRS tautas deputāte un arī «Sajūdis» Saeimas locekle. Tā ir pirmā Saeimas locekle Lietuvas valdībā un zinātāji runā, ka tas vai nu izraisīs radikālas reformas, vai arī — radikālus konfliktus.

Mūsu laikraksts pagājušajā nedēļā sāka publicēt vēsturisku materiālu «Lietuva Eiropas politikas peripetijās 1939./40. gados». Tajā atspoguļojas tikai fakti — dokumenti, notikumi un tas, kā viss notikušais ietekmējis Lietuvu. Materiāls izraisījis lielu interesi lasītājos.

Ekspedīcijā uz Sibīriju devušās divas grupas — no Kauņas un no Viļņas. Grupas apmeklēs lietuviešu izsūtīšanas vietas — Igarku un Tiksi. Tiksi ir viena no drausmīgākajām nometņu vietām, tā atrodas tur, kur Ļena ietek Ledus okeānā un ekspedīcija uz turieni ved no izturīga materiāla — titāna — veidotus krustus, kurus uzstādīs bojā gājušo lietuviešu piemiņai. Igarkas ekspedīcija sev līdzi ņēmusi cinka zārkus, lai atvestu uz mājām nomocīto tautiešu atliekas, lai palīdzētu nokļūt mājās kaut vai pēc nāves.

Piektdienas vakarā Kalna parkā Viļņā ar autordziesmu vakaru sākās Miera gājiens, kuru organizē Kauņas «zaļie», komjaunatnes komiteja un Kauņas jaunatnes klubs. Miera gājiens turpināsies līdz 16. jūlijam un beigsies Klaipēdā, kur tā dalībnieki tiksies ar starptautiskā jahtu brauciena burātājiem. Miera gājiena laikā paredzētas daudzas akcijas, ekoloģiskās talkas, tautasdziesmu un džeza koncerti.

Vasarā ļoti aktīva kļuvusi mūsu sadarbība ar emigrācijas pārstāvjiem. Patlaban sākas kursi lietuviešu valodas, kultūras apguvei, kas ilgs trīs nedēļas. Šos kursus organizē Viļņas universitāte. Kursi sākās ar dievkalpojumu Katedrāles dievnamā.

Svētdien notika pirmās basketbola sacensības, kurās piedalījās Ziemeļamerikas lietuviešu komanda «Vējš» un Kauņas komanda, kas ir Lietuvas čempionvienība. Sacensības beidzās ar viesu uzvaru. Paredzētas vairākas spēles un pēdējā no tām — ar «Žalgiri».

Un pati pēdējā vēsts mazliet bēdīga — četri basketbolisti nākamajā sezonā vairs neaizstāvēs Lietuvas, bet gan Rietumu klubu godu. Sabonis un Homičs ir parakstījuši līgumus ar Spāniju. Marčuļonis — ar ASV, bet Kurtinaitis — ar VFR. Līdz ar to Lietuvas izredzes nākamajā sezonā ir gaužām bēdīgas.

 

KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,

komjaunatnes un propagandas nodaļas vadītāja