079374

Māris Bērsons, Dāvids Gefters, G. Grišinau.c.

[[CN19871108|]]

Karaspēka parāde un darbaļaužu demonstrācija Komjaunatnes krastmalā Rīgā

Avots: Cīņa Nr.: 259 Datums: 08.11.1987 Tirāža: Lappuse: 1 Virsraksts: Revolucionārā solī — pa atjaunotnes ceļu Rubrika: Karaspēka parāde un darbaļaužu demonstrācija Komjaunatnes krastmalā Rīgā Tēmas: Iesaukšana, iesaukums PSRS karadienestā Karadienests Padomju Armijā Karš Afganistānā Latviešu sarkanie strēlnieki Latviešu strēlnieki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena Padomju Armija Nozares: Bruņotie spēki un karadarbība Politika Organizācijas: A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Baltijas kara apgabals LKP Centrālā Komiteja P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU) Mediji: Cilvēki: Ņ. Aleksejeva, Ēriks Auškaps, A. Barkāns, Fricis Bergs, V. Bernatovičs, Modris Bošs, Antons Briļs, V. Deņkovičs, V. Dmitrovskis, Antoniņa Dorošenko, Ojārs Freifalts, Jevgeņijs Gerasimecs, Mihails Gorbačovs, Anatolijs Gorbunovs, V. Gorohovs, Vanda Grecka, Viktors Grišins, Valdemārs Gruduls, A. Ignatevičs, J. Iljasa, A. Kapušadis, Arnolds Klaucēns, D. Kozlovs, Marta Krustiņsone, A. Kuguševs, E. Lavrute, Genadijs Loskutovs, A. Lukaševičs, A. Makrousovs, Ada Maksimkina, I. Mazīte, V. Merga, Konstantīns Ņukša, Jānis Oherins, S. Pančukovs, Anna Podčasova, Ivars Priedītis, Jevgeņijs Protass, Boriss Pugo, Radko Radkovs, A. Radzevičs, S. Risko, Jurijs Rubenis, V. Rudičs, Ivans Sašilkins, Eduards Smilga, G. Smirnovs, Vitālijs Soboļevs, Česlavs Tereško, Johanna Tīfentāle, Ernsts Timms, Jānis Vagris, Ježijs Večoreks, V. Zankevics, Augusts Zitmanis, Staņislavs Zukulis Vietas: Notikums: Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadiena Gads: 1987

Ja šai rīta stundā būtu iespējams paskatīties uz mūsu zemi no kosmosa augstumiem, mēs arī caur bezgalīgo tāli saskatītu sarkano karogu jūru. Šai novembra dienā desmitiem tūkstošu laukumu un ielu uz visas planētas tērpjas purpurā. Tā ir revolucionārās brālības krāsa, Lielā Oktobra veikuma un slavas apliecinājums. Sarkano neļķu un karogu plandošās liesmas atblāzmo brīvības un sociālā taisnīguma gaismu, kas sāka mirdzēt pār pasauli septiņpadsmitajā gadā. Ļeņina diženās un dziļi cilvēciskās idejas par tautu atbrīvošanu no kapitāla kundzības un spaidiem iekaroja miljoniem cilvēku prātus. Kopš tiem laikiem pasaules pirmās strādnieku un zemnieku valsts dzimšanas dienu atzīmē visa progresīvā cilvēce.

Šiem svētkiem, ko svinam novembrī un pēc tradīcijas saucam par Oktobra svētkiem, ir savi neatkārtojami vaibsti. Kaut arī Komjaunatnes krastmalā krīt pirmais sniegs un Daugavas plūdums kļuvis rudenīgi dzedrs, laukumā, kur paceļas Latviešu sarkano strēlnieku piemineklis, viss sauc atmiņā revolucionārā laikmeta karsto elpu. Granītā kaltie vīri no gadu tāles skatās uz mums, it kā vaicādami, vai mēs esam uzticīgi revolucionārajiem novēlējumiem, kurus mums atstājuši tie, kas gāja izcīnīt strādniekiem un zemniekiem jaunu dzīvi un uz mūžu palika šai cīņas laukā — ietērpti granītā, marmorā un bronzā.

Šodien atsaucot atmiņā Oktobra notikumus — visas cilvēces «zvaigžņu stundu», mēs ne tikai lepojamies ar tā vēsturiskajiem panākumiem, bet arī apliecinām pilnīgu gatavību iet tālāk grūto pirmatklājēju ceļu — darba tautas uzplaukuma un labklājības vārdā. Oktobra turpinājums ir arī tā pārkārtošanās, kas tagad aptvērusi visas padomju cilvēku dzīves puses, iemiesojot cerību uz sociālistiskās sabiedrības revolucionāro skaidrību un uzplaukumu.

Nenoniecinot mūsu valsts 70 gadus ilgā ceļa galveno robežlīniju diženumu, mēs ar dziļu gandarījumu sevī atklājam nepieciešamību kritiski un lietišķi apsvērt paveikto. Arī šodien mēs uzskatām par labāku ar jubilejas fanfarām neslēpt trūkumus republikas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas organizācijā, bet principiāli un lietišķi tos izanalizēt. Vārdu un domu pārvēršana rīcībā kļūst par vispārēju tendenci.

Ātri piepildās svētku tribīnes Komjaunatnes krastmalā. Te ir pirmrindnieki, kas guvuši vislabākos panākumus sociālistiskajā sacensībā par divpadsmitās piecgades uzdevumu pirmstermiņa izpildi, Padomju Savienības Varoņi un Sociālistiskā Darba Varoni, PSRS un Latvijas PSR Augstāko Padomju deputāti, ģenerāļi, inteliģences un jaunatnes pārstāvji. Tribīnēs sirsnīgi sveic Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas, pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara dalībniekus, Komunistiskās partijas un darba veterānus.

Svētku tribīnē ierodas biedri B. Pugo, Ē. Auškaps, A. Briļs, A. Gorbunovs, A. Klaucēns, K. Ņukša, J. Oherins, J. Rubenis, V. Soboļevs, J. Vagris, A. Zitmanis, G. Loskutovs, I. Priedītis un S. Zukulis. Kopā ar viņiem ierodas Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja un Latvijas PSR Ministru domes priekšsēdētāja vietnieki, ministri, valsts komiteju priekšsēdētāji, atbildīgi partijas, padomju, arodbiedrību un komjaunatnes darbinieki, izcili republikas ļaudis un militārie vadītāji. Tribīnē ir ārzemju viesi no sociālistisko valstu — VDR, Polijas un Bulgārijas — brālīgajām pilsētām, kas ieradušies Latvijā uz Lielā Oktobra 70. gadadienas svinībām. Delegācijas vada VSVP CK loceklis, VSVP Rostokas apgabala komitejas pirmais sekretārs Ernsts Timms, PASP Sčecinas vojevodistes komitejas sekretārs Ježijs Večoreks un BKP Ruses apgabala komitejas sekretārs Radko Radkovs.

Krastmalā viss sagatavots karaspēka parādei. Stingrā ierindā stāv motorizētie strēlnieki un artilēristi, desantnieki un raķešnieki, jūrnieki un robežsargi, kas ieradušies Rīgā, lai piedalītos parādē.

Pulkstenis 10. Skanot sagaidīšanas maršam, Komjaunatnes krastmalā izbrauc vaļēja mašīna, kurā atrodas ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis V. Grišins, kas pieņem parādi. Pretim virzās mašīna ar parādes komandieri.

Pieņēmis ziņojumu par karaspēka gatavību Oktobra parādei, ģenerālpulkvedis V. Grišins apbraukā karavīru ierindas un apsveic kareivjus, matrožus, seržantus, staršinas, praporščikus, mičmaņus un virsniekus. Karavīri un matroži atbild ar varenu «Urā!».

Karaspēka apbraukāšana beidzas. Skan fanfaristu signāls «Klausieties visi!». Ģenerālpulkvedis V. Grišins dodas uz centrālo tribīni un saka runu.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas, republikas Augstākās Padomes Prezidija un Ministru Padomes vārdā un uzdevumā ģenerālpulkvedis V. Grišins apsveic Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienā Baltijas kara apgabala karavīrus, jūrniekus un robežsargus, kā arī Padomju Latvijas darbaļaudis.

Revolūcija izveda mūsu Dzimteni uz jauna vēsturiskās attīstības ceļa. Padomju tauta Komunistiskās partijas vadībā pārvērta savu zemi par varenu industriālu lielvalsti. Pienācīgu ieguldījumu PSKP XXVII kongresa un vēlāko partijas CK plēnumu lēmumu izpildīšanā dod Padomju Latvijas darbaļaudis un Baltijas kara apgabala karavīri. Lielā Oktobra svētkus viņi sagaida lielas politiskās aktivitātes un darba rosmes atmosfērā, vienprātīgi atbalstot partijas kursu uz pārkārtošanos un mūsu zemes sociāli ekonomiskās attīstības paātrinājumu.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mēs saprotam, ko nozīmē spārnotie vārdi «revolūcija turpinās». Visās sabiedrības dzīves sfērās rit kardinālas pārkārtošanās process. Nemitīgi nostiprinās mūsu lielās Dzimtenes ekonomiskā varenība un aizsardzības potenciāls.

Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas kara apgabala personālsastāvs labi apzinās savu pieaugušo atbildību par Dzimtenes drošību. Ikdienas darbā tas neatlaidīgi cenšas līdzināties uz varoņdarbiem, ko veica Lielā Oktobra varoņi, tie, kas izturēja un uzvarēja pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara liesmās, uz karavīru internacionālistu varoņdarbiem. Līdz ar visiem PSRS Bruņotajiem Spēkiem Baltijas kara apgabala karavīri, jūrnieki un robežsargi stingri stāv mūsu Dzimtenes ziemeļrietumu robežu sardzē, modri un droši sargā padomju tautas mierīgo jauncelsmes darbu. Viņi ir vienmēr gatavi godam un līdz galam izpildīt savu patriotisko un internacionālo pienākumu.

Nobeigumā ģenerālpulkvedis V. Grišins sumināja Lielā Oktobra 70. gadadienu, varonīgo padomju tautu un tās drosmīgos Bruņotos Spēkus, Padomju Savienības Komunistisko partiju — visu mūsu uzvaru iedvesmotāju un organizētāju.

Dārd artilērijas salūta zalves.

Orķestris atskaņo PSRS un Latvijas PSR Valsts himnas.

Atskan komandas. Karaspēka ierinda sakustās. Sākas Oktobra svētku parāde. To ievada apvienotā jauno bundzinieku rota.

Garām tribīnēm slīd kaujas karogs. To nes apakšpulkvedis V. Dmitrovskis ar asistentiem — majoriem V. Rudiču un V. Gorohovu. Viņiem parādes ierindā seko ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas kara apgabala apvienotā štāba un pārvaldes virsnieku rota. Soļo teicami speciālisti, pieredzējuši komandieri, jauno karavīru audzinātāji.

Tribīnēs atskan aplausi. Parādes gājienu sāk Jēkaba Alkšņa Rīgas augstākās kara aviācijas inženieru skolas pasniedzēji un kursanti. Šīs mācību iestādes absolventi teicami dien visos PSRS Bruņoto Spēku kara apgabalos.

Soļo ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Padomju Savienības maršala S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās kara skolas apvienotās rotas. Skolas karogu rotā kaujas ordeņa lente. Par vīrišķību un drosmi, ko tās audzēkņi parādīja bargajos Lielā Tēvijas kara gados, skola apbalvota ar Sarkanā Karoga ordeni. Leģendāro pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara komisāru mazdēli un mazmazdēli mācās prasmīgi rīkoties ar kaujas tehniku, apgūst politiskās zināšanas, gatavojas kļūt par teicamiem politdarbiniekiem.

Soļo ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Latviešu sarkano strēlnieku vārdā nosauktā Sevastopoles gvardes motorizēto strēlnieku mācību pulka karavīri. Priekšā — slavenās daļas karogs, ko nes gvardes leitnants D. Kozlovs.

Atkal skan aplausi. Ar tiem tribīnēs stāvošie sveic desantniekus. Šie spēcīgie, iznesīgie puiši zilajās beretēs Oktobra parādē ieradušies tieši no mācību kaujas, kurā «spārnotie kājnieki» uzvarējuši nosacīto «pretinieku».

Labākie no labākajiem ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem apbalvotās Baltijas flotes pārstāvjiem piedalās Oktobra parādē Rīgā.

Zem baltzilā flotes karoga soļo matroži, staršinas, mičmaņi un virsnieki, kas turpina to cilvēku darbu, kuri sāka sacelšanos uz leģendārā bruņukuģa «Potjomkins» un dienēja uz slavenā kreisera «Aurora». Daudzi no viņiem tikko atgriezušies no tāliem reisiem. Tālu no Dzimtenes tika pārbaudīta jūrnieku kaujas prasme, viņu meistarība un vīrišķība. Šo eksāmenu viņi ir godam izturējuši.

Gar tribīnēm aizsoļo karavīri zaļās cepurēs: ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas robežapsardzības apgabala kareivji, seržanti, praporščiki un virsnieki. Robežsargus, kas sargā sociālistiskās Tēvzemes robežas, mūsu zemē mīl un ciena. Godpilnās tiesības piedalīties Oktobra parādē ieguvuši kaujas un politisko mācību teicamnieki, kareivji, seržanti, praporščiki un virsnieki, kas guvuši izcilus panākumus PSRS valsts robežas sargāšanā.

Baltijas robežapsardzības apgabala kaujas karogu parādē nes majors S. Pančukovs kopā ar vecākajiem leitnantiem S. Risko un A. Kuguševu. Šie virsnieki vada teicamas apakšvienības, kas uzvarējušas pirmsoktobra sociālistiskajā sacensībā.

Brīdi Komjaunatnes krastmala ir tukša. No Oktobra tilta puses atskan motoru rūkoņa. Sāk virzīties mehanizētās kolonnas.

Aiz bruņutransportieriem pa Komjaunatnes krastmalu virzās pretgaisa aizsardzības karaspēka apakšvienības. Bargajos Lielā Tēvijas kara gados karavīri zenītnieki iemantoja nezūdošu slavu. Parādes kolonnās — artilēristi. Gar tribīnēm virzās dažādu kalibru lielgabali. Jaunā artilēristu paaudze godam turpina vecāko paaudžu varonīgo stafeti.

Lielā Oktobra 70. gadadienas priekšvakarā Baltijas kara apgabalā noslēdzās artilērijas seržantu konkurss. Par tā uzvarētājiem kļuva seržanti A. Kapušadis, V. Zankevics, A. Radzevičs un A. Lukaševičs, kā arī jaunākais seržants A. Ignatevičs. Viņi guva teicamus rezultātus šaušanas mācībās un parādīja labas zināšanas uguns vadīšanā. Pa krastmalu tuvojas reaktīvās iekārtas, kas nomainījušas leģendārās «katjušas», kuras kara gados ienaidniekiem iedvesa bailes un šausmas. Artilērijas parādi noslēdz raķešu tehnika.

Karaspēka parādei beidzoties, pa Komjaunatnes krastmalu aizsoļo apvienotais pūtēju orķestris.

Komjaunatnes krastmala atkal uz īsu brīdi kļūst tukša. Bet no dzelzceļa tilta puses jau plūst daudzas cilvēku kolonnas, lai svētku prieku apliecinātu ar mūziku, krāšņiem ziediem un košiem transparentiem.

Darbaļaužu demonstrāciju ievada teatralizēts gājiens. Pa Komjaunatnes krastmalu virzās bruņumašīna, kāda redzēta tajos attēlos un reprodukcijas, kuri vēstī par notikumiem Petrogradā pirms 70 gadiem. Virs bruņumašīnas plīvo sarkanie karogi, kas ir ļoti līdzīgi tiem karogiem, ar kuriem devās ieņemt Ziemas pili revolucionārie strādnieki, sarkanie gvardi, kareivji un matroži.

Aiz bruņumašīnas brauc seši vaļēji automobīļi. Tajos atrodas revolucionāro cīņu veterāni, pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara dalībnieki. Šo kolonnu pavada jātnieku goda eskorts — jaunieši revolūcijas laiku latviešu sarkano strēlnieku formas tērpos.

Komjaunatnes krastmalā uz soļo karognesēju kolonnas. Vējā plīvo karogi ar Kārļa Marksa, Fridriha Engelsa un Vladimira Iļjiča Ļeņina attēliem. Virs demonstrantu rindām svinīgi pland Latvijas galvaspilsētas karogs ar Ļeņina ordeņa lenti. To pavada četri asistenti, kas pārstāv revolūcijas veterānus, republikas galvaspilsētas strādnieku šķiru, inteliģenci un jaunatni. Aiz tā redzams Rīgas pilsētas ģerbonis.

Plecu pie pleca soļo karognesēji, kuri tur rokās daudznacionālās Padomju zemes brālīgo savienoto republiku karogus.

Purpurā tērptajā krastmalā platā straumē ieplūst darbaļaužu kolonna, kuras priekšgalā — liels V. I. Ļeņina portrets. Latvijas galvaspilsētas Ļeņina rajona strādnieku gvarde atklāj svētku demonstrāciju. Tās ziņojums ir īss, taču nozīmīgs — «Piegādes plāns izpildīts!». Ikviens zina, ko tas nozīmē pārkārtošanās procesam, kas sācies visā mūsu industriālajā saimniecībā. Apsveikumus no tribīnēm šodien pelnīti pieņem 3200 strādnieku, kuri līdz jubilejas dienai izpildījuši piecgades divu gadu plānu.

Līderu sasniegumi ir kā droši pakāpieni uz mūsu rītdienu. Apvienība «Dzintars» ir rajona uzņēmumu sociālistiskās sacensības uzvarētāja. Sagaidot mūsu valsts 70 gadu jubileju, tā virs plāna saražojusi produkciju 21 miljona rubļu vērtībā. Fabrika «Aurora», kuras produkcija mūsu republikai dara godu no Kubas un Somijas līdz Mongolijai un Vjetnamai, izlaidusi virsplāna produkciju 2 miljonu rubļu apmērā. Apvienība «Straume» par uzvaru savas nozares uzņēmumu sacensībā apbalvota ar ceļojošo Sarkano karogu. 108 pastāvēšanas gados fabrika «Lenta» nav pazinusi tādu atjaunotni, kādu tā pārdzīvo tagad. Miljoniem rubļu, kas izlietoti ražošanas modernizācijai, apliecina, cik liela uzmanība tagad tiek veltīta uzdevumam apmierināt pieaugušās cilvēku vajadzības pēc kvalitatīvām un gaumīgām lietām.

Patlaban vēl nevar sacīt, ka vecais steidzas pazust no mūsu ceļa. Tas stūrgalvīgi turas pie birokrātijas un resorisma barjerām. Taču jaunais aizvien drošāk liek sevi manīt. Eksperimentālajā tehnoloģisko rīku rūpnīcā, kuras kolektīvs uzņem vajadzīgos paātrinājuma tempus, blakus ārzemju metālapstrādes centriem, neatpaliekot drošuma ziņā, sākušas darboties Ivanovā ražotās iekārtas. Šādas tehnikas apkalpošanai vajadzīgi augstas klases meistari. Tie atrasti savā kolektīvā. Pašlaik tur strādā 23 strādnieki ar augstāko un 94 — ar vidējo tehnisko izglītību. Bet brigādēs apvienojušies ne tikai mašīnstrādnieki, bet arī inženieri programmētāji. Visi šie sasniegumi ir pārkārtošanās spilgtas iezīmes, apliecinājums, ka tiek pārmantotas labākās darba tradīcijas, kas 70 mūsu vēstures gados kļuvušas par strādnieku goda likumiem.

Cita citu nomainīdamas, Komjaunatnes krastmalā iesoļo arvien jaunas un jaunas svētku dalībnieku kolonnas. Lūk, parādās Rīgas pilsētas Kirova rajona emblēma. Pirmajās rindās iet ražošanas pirmrindnieki. Šo pilsētas rajonu pilnīgi pamatoti var nosaukt par republikas speciālistu kadru kalvi. Trīs lielas augstākās mācību iestādes — P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts un Rīgas Medicīnas institūts — audzina studentus, kas pavisam drīz iekļausies republikas darba kolektīvos.

Gar tribīnēm soļo Kirova rajona radošās inteliģences pārstāvji. Viņiem — rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem, kuru uzdevums ir nostiprināt cildenos miera un jauncelsmes ideālus un paust patriotisma un internacionālisma idejas, adresēti PSKP CK aicinājumi: «Kultūras, literatūras un mākslas darbinieki! Radiet darbus, kas sasauktos ar revolucionārajiem pārveidojumiem, pārkārtošanās patosu! Aktīvi sekmējiet sabiedrības garīgo bagātināšanos!»

Tāpat kā agrāk ierindā ir partijas veterānu gvarde. Ideoloģiskā darba pirmajās rindās iet komunisti Fricis Bergs, Anna Podčasova un Johanna Tīfentāle, kas partijas rindās ir gandrīz 70 gadus. Paraugs, kas māca nelokāmu uzticību Ļeņina idejām, ir Martas Krustiņsones liktenis. Viņa tikko kā atgriezusies no Maskavas, kur piedalījās Lielā Oktobra 70. gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē. Pārbaudītais, precīzais skatiens uz mūsu zemes noieto vēsturisko ceļu, M. Gorbačova referātā dotais katra sociālisma celtniecības perioda reālais vērtējums ir jauns stimuls leģendārās partijas veterānes nenogurstošajam sabiedriskajam darbam.

Ziņojumu par paveikto lielajiem svētkiem sagatavojuši rajona ražošanas kolektīvi. Šajā piecgadē virs plāna realizēta rūpniecības produkcija vairāk nekā par 12 miljoniem rubļu, viena ceturtdaļa šī apjoma ir tautas patēriņa preces. Pirmsoktobra darba sardzes uzvarētāju vidū ir Rīgas stiklu un spoguļu rūpnīca, mājražotāju kombināts «Sarma», Rīgas rūpnīcu celtniecības tresta 53. celtniecības pārvalde, Kirova rajona remonta un celtniecības pārvalde un Latvijas Komunālās saimniecības uzņēmumu projektēšanas institūts.

Lai dzīvo sociālistiskais Internacionālisms un padomju patriotisms!

Šis aicinājums ir tuvs Maskavas rajona darbaļaužu sirdīm — tas, pārvarot grūtības, iedibināts varonīgas cīņas gados un nostiprināts ar pašaizliedzīgu darbu Dzimtenes labā.

Jau 1905. gadā dažādu tautību strādnieki no Maskavas priekšpilsētas aktīvi iesaistījās Rīgas strādnieku vispārējā politiskajā streikā un Jāņavārtos sarīkoja mītiņu, solidarizējoties ar Pēterburgas strādniekiem. Pēc mītiņa plašās demonstrācijas dalībnieki devās uz centru. Taču tur viņus sagaidīja soda karaspēka raidītās lodes. Spaidu darbs un kopīgā cīņa, bet pēc tam arī izlietās asinis bija tā augsne, kurā sadīga draudzības sēklas.

Šodien Maskavas rajona pārstāvji iet pa 13. janvāra ielu, kas tā nosaukta sakarā ar 1905. gada asiņainajiem notikumiem. Ceļš ved garām mūsu pirmās revolūcijas varoņu piemineklim. Viņu asinis nebija veltīgi lietas, arī viņi kaldināja Lielā Oktobra uzvaru. Un simboliski ir tas, ka šīs uzvaras 70. gadadienā 1905. gada cīnītāju pieminekļa pakājē gulst ziedi.

Maskavas rajona ielas, pa kurām šodien uz demonstrāciju devās darbaļaudis, glabā atmiņas arī par 1917. gadu. Šeit, Daugavpils ielā, latviešu strēlnieki atvairīja kontrrevolucionārā karaspēka «nāves bataljona» uzbrukumu. Pēc tam tā akcijas tika apslāpētas arī citos Rīgas rajonos. Šīs ieliņas glabā atmiņas arī par Lielā Tēvijas kara laika varonīgajiem pagrīdniekiem.

Šodien Maskavas rajona darbaļaužu pārstāvju kolonnā arī iet dažādu tautību cilvēki, kurus vieno draudzība, savstarpēja cieņa un darbs, kas saistīts ar sarežģīto pārkārtošanās problēmu risināšanu. 194 republikas darba kolektīvi par izciliem rezultātiem Vissavienības sociālistiskajā sacensībā par godu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai apbalvoti ar PSKP CK, PSRS Ministru Padomes. VACP un VĻKJS CK jubilejas Goda rakstiem. Septiņpadsmit no tiem atrodas Maskavas rajonā.

Kolonnās ir ne mazums sirmu cilvēku ar kaujas ordeņiem un medaļām pie krūtīm. Tādi paši apbalvojumi ir arī daudziem jauniešiem. Pa Komjaunatnes krastmalu soļo karavīru internacionālistu kluba «Suravi askar» («Padomju karavīrs») biedri V. Deņkovičs, A. Barkāns, A. Makrousovs.

— Man un maniem biedriem, — teica remonta un celtniecības pārvaldes meistars, rajona padomes deputāts, komjaunatnes organizācijas sekretārs V. Bernatovičs, — internacionālais pienākums ir nevis iekalta frāze, bet gan pati dzīve, izjūtas, kas vieš ticību taisnīguma un labā galīgam triumfam. Rajonā ir daudz «afgāņu», viņus var sastapt gandrīz katrā uzņēmumā. Un, apsolu jums, ka pārkārtošanās process var balstīties uz tiem, kas izgājuši bargu dzīves skolu, pildīdami internacionālo pienākumu.

Simboliski ir tas, ka vienu no lielākajiem galvaspilsētas rūpniecības rajoniem sauc par Oktobra rajonu. Šeit atrodas visas republikas jūras vārti, tas ir zvejnieku un jūrnieku, ostinieku un kuģu remontētāju, mašīnbūvētāju un precīzijas aparātu izgatavotāju, mēbeļu ražotāju un tekstilnieku rajons. Līdz nepazīšanai pārvērtusies bijusī Rīgas nomale — Mangaļi un Vecmīlgrāvis. Veco zvejnieku būdu vietā te tagad paceļas daudzstāvu dzīvojamo namu rajoni, tirdzniecības kompleksi un skolas.

Oktobra rajona darbaļaužu demonstrācijas priekšgalā iet jūrnieku formas tērpos ģērbušies jaunieši — nākamie kapteiņi un stūrmaņi, mehāniķi un radisti.

Latvijas jūras kuģniecības kuģi šogad apmeklējuši vairāk nekā 50 visu kontinentu valstu ostas. Brālības un draudzības līnijas Rīgu un Ventspili savieno ar Vācijas Demokrātiskās Republikas, Kubas un Polijas ostām. Viena no jaunajām trasēm ir Nikaragvas— Eiropas transokeāna līnija, pa kuru kursē Latvijas augļu transportkuģi. Palielinās kravu apgrozījums arī uz jaunās līnijas, kas Padomju Latvijas galvaspilsētu savieno, ar Spāniju, stabili darbojas Padomju Savienības un Francijas trase Rīga — Havra—Dinkerka—Rīga.

Daudzi Latvijas kuģniecības kuģi šajā svētku dienā atrodas tālu no Dzimtenes krastiem. Pa radio pienākušas priecīgas ziņas, ka sociālistiskās saistības pirms termiņa izpildījuši motorkuģu «Jurij Avot» un «Inžeņer Kreilis», tankkuģu «Pablo Neruda» un «Džon Rid» un refrižeratorkuģu «Akademlk Artoboļevskij», «Akademik Nikolaj Vavilov» un «Nikolaj Kopernik» jūrnieki.

Latvijas jūras kuģniecība pirmā nozarē pārgājusi uz jauno saimniekošanas sistēmu. Dzīve apstiprinājusi pārkārtošanās pareizību. Palielinājusies peļņa, nostiprinājusies darba un ražošanas disciplīna, cēlusies jūrnieku un zvejnieku labklājība.

Svētku kolonnās iet dokeri. Šogad Rīgas ostā iegriezušies vairāk nekā 60 valstu kuģi. Kravas operācijas uz visiem šiem kuģiem tika veiktas pirms termiņa. Tas ir liels Česlava Tereško, Jevgeņija Protasa, Jevgeņija Gerasimeca un daudzu citu lielisku darba darītāju vadīto brigāžu nopelns. Pašā svētku priekšvakarā pienāca priecīga vēsts, ka ostas strādnieku apvienotās kompleksās brigādes vadītājam Ivanam Sašilkinam piešķirta 1987. gada PSRS Valsts prēmija. Ar šo apbalvojumu atzīmēti viņa izcilie sasniegumi darbā.

Dažus simtus metru no līksmojošās Komjaunatnes krastmalas — tirdzniecības ostas piestātnēs — arī pašlaik turpinās darba sardze. Ostinieki nolēmuši šodien par godu svētkiem pusotras reizes pārsniegt savus maiņas uzdevumus.

Sarkana neļķe ir revolūcijas zieds. Simt neļķu pumpuru, ko ar savām prasmīgajām rokām izgatavojušas apvienības «Sarkanais rīts» strādnieces, paceļas virs Ļeņingradas rajona demonstrantu galvām. Kā jau pienākas pirmssvētku trieciendarba sardzes uzvarētājiem, pirmajās rindās iet eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas, rūpnīcas «Etalons», apvienības «Latvijas stikls» un lielpaneļu ēku celtniecības tresta kolektīvi. Sevišķi iepriecina tas, ka to vidū ir arī apvienības «Rīgas tekstils» pārstāvji, kas ilgu laiku bija atpalicēji. Tagad uzņēmums virs plāna saražojis preču produkciju gandrīz par 5 miljoniem rubļu. Svētku sveiciens «Slava ražošanas pirmrindniekiem un novatoriem» adresēts vispirms tādiem darba darītājiem kā apvienības «Rīgas tekstils» audēja Vanda Grecka, eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas brigadieris Valdemārs Gruduls, apvienības «Latvijas stikls» slīpētājs Ojārs Freifalts, mēbeļu kombināta mašīnstrādnieks Modris Bošs un apvienības «Sarkanais rīts» šuvēja Antoniņa Dorošenko.

Taču negribas, lai stāsts par mūsu valsts dzimšanas dienas svinībām atgādinātu cilvēku, kas tērpies līdz augšai aizpogātā parādes mundierī. Ir nepadarīti darbi, ir atpalicēji. «Buksē» ražošanas apvienības «Radiotehnika», laku un krāsu rūpnīcas un Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināta kolektīvi. Toties iepriecina rajona celtnieki.  Svētku priekšvakarā viņi par uzvaru celtnieku Vissavienības sacensībā saņēma PSRS Valsts celtniecības komitejas ceļojošo Sarkano karogu, bet Rīgas iedzīvotāji — 16 tūkstošus kvadrātmetru dzīvojamās platības virs plāna.

Virs demonstrantu galvām parādījās lozungi vecajā rakstā, un radās iespaids, ka Komjaunatnes krastmalā iesoļojis pats 1917. gads. Tūlīt aiz tiem, it kā veidojot neredzamu , paaudžu pēctecības salti, iet jaunieši, nesdami plakātu «Būsim latviešu sarkano strēlnieku piemiņas cienīgi!». Karogu un transparentu šalkoņa, gluži tāpat kā vēstures lappušu čaukstēšana, atgādināja nesaraujamo laiku saikni, kas izpaužas daudzās mūsu dzīves parādībās. Lielā Oktobra 70. gadadienai veltītajā svinīgajā jubilejas sēdē Maskavā piedalījās rajona partijas organizācijas pārstāvji — partijas veterāns, latviešu sarkanais strēlnieks Eduards Smilga un apvienības «Radiotehnika» detaļu pārbaudītāja, PSKP XXVII kongresa delegāte, PSKP Centrālās revīzijas komisijas locekle, Latvijas Komunistiskās partijas CK locekle Ada Maksimkina. Tādiem kā viņa, visiem, kas iet avangardā, arī būs jāturpina revolūcijas bruņinieku darbs vispārējā miera un laimes vārda.

Tribīnes sveic Proletāriešu rajona demonstrācijas dalībniekus. Šā rajona darba kolektīvi pamatoti lepojas ar saviem ļaudīm. Lielākajai daļai no viņiem raksturīga atbildība par uzticētajiem pienākumiem, nerimtīgi radoši meklējumi Sagaidot Lielā Oktobra 70. gadadienu, divi tūkstoši septiņi simti Proletāriešu rajona strādājošo pabeiguši divpadsmitās piecgades pirmās puses plāna uzdevumu izpildi. Viņi visi apbalvoti ar PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK jubilejas Goda rakstiem. Tomēr svētku dienās pieņemts ne tikai atskaitīties par paveikto, bet arī kritiski novērtēt aizvadītā laika posma trūkumus un nospraust ceļus to novēršanai. Neatrisinātu problēmu Proletāriešu rajonā pagaidām nav maz. Diemžēl šodien jubilejas sociālistiskās sacensības uzvarētāju vidū nevar nosaukt ražošanas apvienību VEF, «Alfa», «Kompresors», «Rīgas audums», kā arī Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas kolektīvus. Ne visur vajadzīgajā līmenī tiek īstenota kompleksā mērķprogramma «Kvalitāte-90». Rajona rūpniecībai pagaidām nav izdevies pārvarēt gada sākumā pieļauto atpalikšanu. Aktuāls ir jautājums par darbaļaužu apgādi ar dzīvokļiem.

Daudz vēl jāpaveic, lai nākamajā gadā lielākā daļa uzņēmumu varētu pāriet uz pašfinansēšanu un pilnīgu saimniecisko aprēķinu.

Labāko kolektīvu sasniegumiem jāapbruņo pārējos ar konkrētu darbības programmu. Rajonam, kurā ir ievērojams labu partijas kadru potenciāls, izveicīgi strādnieki un prasmīgi inženiertehniskie darbinieki, tas ir pa spēkam. Par augsti apzinīgu attieksmi pret darbu liecina apvienības «Rīgas manufaktūra» tekstilnieču I. Mazītes, Ņ. Aleksejevas un J. Iljasas, konditorejas fabrikas «Uzvara» brigadieres V. Mergas, ādas galantērijas kombināta «Somdaris» piegriezējas, darbaudzinātājas, darba veterānes E. Lavrutes, tramvaju un trolejbusu pārvaldes veterāna G. Smirnova un daudzu citu panākumi. Par vislabākajiem rādītājiem, kas sasniegti, sagaidot Lielā Oktobra 70. gadadienu, jubilejas goda raksti piešķirti 13 rajona uzņēmumiem un organizācijām. To vidū ir Proletāriešu rajona maizes kombināts, Rīgas taksometru parks, ražošanas apvienība «Elektrons», specializētās rūpniecības tehnikas montāžas darbu trests, republikas specializēto elektromontāžas darbu trests, institūts «Pilsētprojekts» un citi kolektīvi. Nezaudēt laiku, doties uz priekšu, pārņemt visu progresīvo — tāds šodien ir Proletāriešu rajona darbaļaužu aktuālākais uzdevums.

Pa Komjaunatnes krastmalu soļo vairāk nekā trīs tūkstoši profesionāli tehnisko skolu audzēkņu. Šī kolonna noslēdz svētku demonstrāciju Rīgā.

Profesionāli tehniskās skolas aktīvi iesaistās izglītības reformas īstenošanā, nodibina ciešākus sakarus ar bāzes uzņēmumiem, slēdz ar tiem tiešus līgumus. Pirmie rezultāti jau jūtami! — ziņo nākamie strādnieki. Tā, 45. PTV audzēkņi, kas apgūst celtniecības profesijas, savām rokām uzcēluši piecstāvu namu un gatavojas būvēt vēl vienu. Kolonnās soļo jaunarmieši, mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki, fizkultūrieši — republikas darbaļaužu jaunā maiņa dzīvo interesantu, pilnasinīgu dzīvi.

Latvijas jaunieši jūtas nevis kā revolucionāro pārkārtošanās procesu novērotāji, bet kā aktīvi tās dalībnieki. Saudzīgi pārņemot stafeti no vecākās paaudzes, jaunie Padomju Savienības pilsoņi dodas pretī nākotnei tādā pašā revolucionārā solī, ar tādu pašu ticību Ļeņina idejām, ar kādu viņu vecvectēvi kaldināja Oktobra uzvaru.

 

 

Reportāžu no Komjaunatnes krastmalas sniedza LATINFORM korespondenti D. Gefters, G. Grišina, A. Koščujeva, V. Stešenko un L. Švarca

Attēlā: Centrālajā tribīnē Komjaunatnes krastmalā Rīgā.

Attēlā: Soļo Rīgas jaunatne.

Attēlā: Svētku kolonnas Komjaunatnes krastmalā.

 

B. Koļesņikova un M. Bērsona (LATINFORM) foto