Atšķirības starp "956379" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Speech | + | {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais |Published on=1988/10/08 |Original title=Ruta Munkevica. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Ruta Munkevica}} Cienījamie kongresa delegāti un cienījamās kongresa delegātes! |
| − | |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais | ||
| − | |Published on=1988/10/08 | ||
| − | |Original title=Ruta Munkevica. Runa LTF 1. kongresā | ||
| − | }} | ||
| − | {{Written by|Ruta Munkevica}} | ||
| − | Cienījamie kongresa delegāti un cienījamās kongresa delegātes! | ||
| − | + | Pirms pievēršu jūsu uzmanību vēstuļu apskatam, kurā savas domas par Latvijas Tautas frontes programmas darbības pamatvirzieniem un darbības formām izteikusi tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kura griezās ar saviem ierosinājumiem Latvijas Tautas frontes orgkomitejā, gribu norādīt, ka iegūtie dati ir orientējoši un tos nekādā gadījumā nevar uzskatīt par socioloģiskas aptaujas rezultātiem, par vispārējas tautas domas paudējiem. | |
| − | Otrajā vietā ir cīņa par latviešu tautas, tās valodas un kultūras atdzimšanu — 40%. Pret — apmēram viens procents, piecas vēstules. Trešā vietā — cīņa par cilvēku tiesībām un tiesisku valsti — 37%. Ceturtajā vietā — migrācijas ierobežošana. Migrācijas ierobežošanu kā tādu prasa 36%, bet pilnīgu migrācijas pārtraukšanu — 28% no vēstuļu rakstītājiem. Pret migrācijas ierobežošanu bija divi procenti no visām vēstulēm. Piekto vietu dala cīņa pret korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, pret birokrātismu, pret resoru patvaļu un varas monopolizāciju un prasība pēc Latvijas PSR pilsoņa statusa izstrādāšanas: lai par republikas pilsoni uzskatītu katru, kas dzīvo Latvijā ne mazāk kā desmit gadu. Pret cīņu ar korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, birokrātismu un resoru patvaļu nebija nevienas, bet pret Latvijas pilsonību bija desmit vēstules. Tālāk — aicinājums Latvijas Tautas frontei sekot, kā demokrātiskos principus ievēro valsts pārvaldes orgāni, sabiedriskās organizācijas un valsts un kooperatīvie uzņēmumi — 31%. Savus ierosinājumus ekoloģisko jautājumu risināšanā, uzskatot to par ļoti būtisku un svarīgu, sniedza 27% vēstuļu. Vēl es gribētu pakavēties pie kāda Programmas punkta, pret kuru vairāk bija negatīvu vērtējumu. Pret nacionālās armijas izveidošanu kopsummā bija 12 vēstules, uzskatot to par nevajadzīgu. Kopsummā par Programmas punktiem ierosinājumu bija ļoti daudz, pāri par 300, un tos ņēma vērā redakcijas komisija, tā ka īpaši pie tiem pakavēties nevēlos. Varbūt vienīgi pie viena ierosinājuma, proti, par Statūtiem. Statūtos, jeb pareizāk sakot, Statūtu projektā ir punkts: Latvijas Tautas frontes Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās darbībā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu. Lēmumus pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Tas pats ir teikts par Valdes sēdes un tās lēmumu pilntiesīgumu. Tika noteikts, ka divu trešdaļu vietā jāņem trīs ceturtdaļas. Kādēļ? Vēstulēs ierosinājums pamatots ar to, ka divas trešdaļas balsu nesastāda pusi ne no Domes, ne Valdes sastāva, piemēram, deviņi cilvēki: divas trešdaļas ir seši, savukārt divas trešdaļas no sešiem ir četri. Tātad pieņemt lēmumu var ar mazāku skaitu nekā puse valdes un Domes sastāva. Paldies par uzmanību. ''(Aplausi.)'' | + | Jo, pirmkārt, raksta jau galvenokārt tikai aktīvākā daļa, un, otrkārt, noteikt, tieši cik cilvēku piekrīt paustajām domām, nebija iespējams, jo apmēram ceturtā daļa no kopējā vēstuļu skaita bija rakstīta grupas vārdā. Turklāt vairumā gadījumu nebija norādīts ne grupas lielums, ne arī tas, cik cilvēku piedalījās konkrētajā sanāksmē. Tāpēc arī procenti, kurus es jums nosaukšu, ir tikai viela pārdomām un attiecināti uz vēstuļu kopskaitu, kuras mēs esam saņēmuši. Vispār saņemtas 713 vēstules. 10% no tām ir tīri individuāla rakstura, un apmēram 11% bija tikai atbalsts Latvijas Tautas frontei, jo 358 vēstules tika saņemtas pirms Statūtu un Programmas projekta publicēšanas. |
| + | |||
| + | Tātad kopsummā ir mazliet vairāk par 500 vēstulēm, kurās atsevišķi cilvēki un arī Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas kaut ko ierosināja vai atbalstīja Programmu un Statūtus. Bez šaubām, lielākā daļa — 61% no visām vēstulēm — piekrita, ka Latvijas Tautas fronte veic sabiedrisko attiecību izpausmju problēmu izzināšanu un apkopošanu, kā arī apkopo dažādu sabiedrības grupu un Latvijas PSR pilsoņu uzskatus par problēmu risinājumiem un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, izsverot sabiedrības kopumā un atsevišķu sabiedrības grupu intereses. | ||
| + | |||
| + | Pirmo vietu, detalizētāk apskatot šīs sabiedrības intereses un aktualitātes, ieņem vēstules par Latvijas ekonomisko neatkarību, par konstitucionālas suverenitātes nodrošināšanu, par to, lai mēs būtu saimnieki savā zemē (46%). Vēl man jāatzīmē, ka ir arī vēstules, kuras ir pret Programmas projektu, un es par tām ziņošu vairāk vai mazāk absolūtos skaitļos, jo to nav pat viens procents. Pret Latvijas ekonomisko neatkarību bija septiņas vēstules, kas pauž uzskatu, ka tā jau ir pietiekoši garantēta. | ||
| + | |||
| + | Otrajā vietā ir cīņa par latviešu tautas, tās valodas un kultūras atdzimšanu — 40%. Pret — apmēram viens procents, piecas vēstules. Trešā vietā — cīņa par cilvēku tiesībām un tiesisku valsti — 37%. Ceturtajā vietā — migrācijas ierobežošana. Migrācijas ierobežošanu kā tādu prasa 36%, bet pilnīgu migrācijas pārtraukšanu — 28% no vēstuļu rakstītājiem. Pret migrācijas ierobežošanu bija divi procenti no visām vēstulēm. Piekto vietu dala cīņa pret korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, pret birokrātismu, pret resoru patvaļu un varas monopolizāciju un prasība pēc Latvijas PSR pilsoņa statusa izstrādāšanas: lai par republikas pilsoni uzskatītu katru, kas dzīvo Latvijā ne mazāk kā desmit gadu. Pret cīņu ar korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, birokrātismu un resoru patvaļu nebija nevienas, bet pret Latvijas pilsonību bija desmit vēstules. Tālāk — aicinājums Latvijas Tautas frontei sekot, kā demokrātiskos principus ievēro valsts pārvaldes orgāni, sabiedriskās organizācijas un valsts un kooperatīvie uzņēmumi — 31%. Savus ierosinājumus ekoloģisko jautājumu risināšanā, uzskatot to par ļoti būtisku un svarīgu, sniedza 27% vēstuļu. | ||
| + | |||
| + | Vēl es gribētu pakavēties pie kāda Programmas punkta, pret kuru vairāk bija negatīvu vērtējumu. Pret nacionālās armijas izveidošanu kopsummā bija 12 vēstules, uzskatot to par nevajadzīgu. Kopsummā par Programmas punktiem ierosinājumu bija ļoti daudz, pāri par 300, un tos ņēma vērā redakcijas komisija, tā ka īpaši pie tiem pakavēties nevēlos. | ||
| + | |||
| + | Varbūt vienīgi pie viena ierosinājuma, proti, par Statūtiem. Statūtos, jeb pareizāk sakot, Statūtu projektā ir punkts: Latvijas Tautas frontes Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās darbībā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu. Lēmumus pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Tas pats ir teikts par Valdes sēdes un tās lēmumu pilntiesīgumu. Tika noteikts, ka divu trešdaļu vietā jāņem trīs ceturtdaļas. Kādēļ? Vēstulēs ierosinājums pamatots ar to, ka divas trešdaļas balsu nesastāda pusi ne no Domes, ne Valdes sastāva, piemēram, deviņi cilvēki: divas trešdaļas ir seši, savukārt divas trešdaļas no sešiem ir četri. Tātad pieņemt lēmumu var ar mazāku skaitu nekā puse valdes un Domes sastāva. Paldies par uzmanību. ''(Aplausi.)'' | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 24. aprīlis, plkst. 09.17
|
| ||||||||||||||||||||||||
|
Cienījamie kongresa delegāti un cienījamās kongresa delegātes!
Pirms pievēršu jūsu uzmanību vēstuļu apskatam, kurā savas domas par Latvijas Tautas frontes programmas darbības pamatvirzieniem un darbības formām izteikusi tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kura griezās ar saviem ierosinājumiem Latvijas Tautas frontes orgkomitejā, gribu norādīt, ka iegūtie dati ir orientējoši un tos nekādā gadījumā nevar uzskatīt par socioloģiskas aptaujas rezultātiem, par vispārējas tautas domas paudējiem.
Jo, pirmkārt, raksta jau galvenokārt tikai aktīvākā daļa, un, otrkārt, noteikt, tieši cik cilvēku piekrīt paustajām domām, nebija iespējams, jo apmēram ceturtā daļa no kopējā vēstuļu skaita bija rakstīta grupas vārdā. Turklāt vairumā gadījumu nebija norādīts ne grupas lielums, ne arī tas, cik cilvēku piedalījās konkrētajā sanāksmē. Tāpēc arī procenti, kurus es jums nosaukšu, ir tikai viela pārdomām un attiecināti uz vēstuļu kopskaitu, kuras mēs esam saņēmuši. Vispār saņemtas 713 vēstules. 10% no tām ir tīri individuāla rakstura, un apmēram 11% bija tikai atbalsts Latvijas Tautas frontei, jo 358 vēstules tika saņemtas pirms Statūtu un Programmas projekta publicēšanas.
Tātad kopsummā ir mazliet vairāk par 500 vēstulēm, kurās atsevišķi cilvēki un arī Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas kaut ko ierosināja vai atbalstīja Programmu un Statūtus. Bez šaubām, lielākā daļa — 61% no visām vēstulēm — piekrita, ka Latvijas Tautas fronte veic sabiedrisko attiecību izpausmju problēmu izzināšanu un apkopošanu, kā arī apkopo dažādu sabiedrības grupu un Latvijas PSR pilsoņu uzskatus par problēmu risinājumiem un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, izsverot sabiedrības kopumā un atsevišķu sabiedrības grupu intereses.
Pirmo vietu, detalizētāk apskatot šīs sabiedrības intereses un aktualitātes, ieņem vēstules par Latvijas ekonomisko neatkarību, par konstitucionālas suverenitātes nodrošināšanu, par to, lai mēs būtu saimnieki savā zemē (46%). Vēl man jāatzīmē, ka ir arī vēstules, kuras ir pret Programmas projektu, un es par tām ziņošu vairāk vai mazāk absolūtos skaitļos, jo to nav pat viens procents. Pret Latvijas ekonomisko neatkarību bija septiņas vēstules, kas pauž uzskatu, ka tā jau ir pietiekoši garantēta.
Otrajā vietā ir cīņa par latviešu tautas, tās valodas un kultūras atdzimšanu — 40%. Pret — apmēram viens procents, piecas vēstules. Trešā vietā — cīņa par cilvēku tiesībām un tiesisku valsti — 37%. Ceturtajā vietā — migrācijas ierobežošana. Migrācijas ierobežošanu kā tādu prasa 36%, bet pilnīgu migrācijas pārtraukšanu — 28% no vēstuļu rakstītājiem. Pret migrācijas ierobežošanu bija divi procenti no visām vēstulēm. Piekto vietu dala cīņa pret korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, pret birokrātismu, pret resoru patvaļu un varas monopolizāciju un prasība pēc Latvijas PSR pilsoņa statusa izstrādāšanas: lai par republikas pilsoni uzskatītu katru, kas dzīvo Latvijā ne mazāk kā desmit gadu. Pret cīņu ar korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, birokrātismu un resoru patvaļu nebija nevienas, bet pret Latvijas pilsonību bija desmit vēstules. Tālāk — aicinājums Latvijas Tautas frontei sekot, kā demokrātiskos principus ievēro valsts pārvaldes orgāni, sabiedriskās organizācijas un valsts un kooperatīvie uzņēmumi — 31%. Savus ierosinājumus ekoloģisko jautājumu risināšanā, uzskatot to par ļoti būtisku un svarīgu, sniedza 27% vēstuļu.
Vēl es gribētu pakavēties pie kāda Programmas punkta, pret kuru vairāk bija negatīvu vērtējumu. Pret nacionālās armijas izveidošanu kopsummā bija 12 vēstules, uzskatot to par nevajadzīgu. Kopsummā par Programmas punktiem ierosinājumu bija ļoti daudz, pāri par 300, un tos ņēma vērā redakcijas komisija, tā ka īpaši pie tiem pakavēties nevēlos.
Varbūt vienīgi pie viena ierosinājuma, proti, par Statūtiem. Statūtos, jeb pareizāk sakot, Statūtu projektā ir punkts: Latvijas Tautas frontes Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās darbībā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu. Lēmumus pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Tas pats ir teikts par Valdes sēdes un tās lēmumu pilntiesīgumu. Tika noteikts, ka divu trešdaļu vietā jāņem trīs ceturtdaļas. Kādēļ? Vēstulēs ierosinājums pamatots ar to, ka divas trešdaļas balsu nesastāda pusi ne no Domes, ne Valdes sastāva, piemēram, deviņi cilvēki: divas trešdaļas ir seši, savukārt divas trešdaļas no sešiem ir četri. Tātad pieņemt lēmumu var ar mazāku skaitu nekā puse valdes un Domes sastāva. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
