530523

LKP Centrālā Komiteja

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 15. oktobris, Nr. 197

Par Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa gaitu un rezultātiem

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 197 Datums: 15.10.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā Rubrika: Tēmas: LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana Nozares: Politika Organizācijas: LKP Centrālā Komiteja Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: I. Čiževskis, Juris Dobelis, Visvaldis Lācis, Jānis Rukšāns, Juris Vidiņš Vietas: Rīga Notikums: LTF I kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēl Daini Īvānu LKP CK biroja sēdē izskata jautājumu par Latvijas Tautas fronti un LTF dibināšanas kongresu Gads: 1988

Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs kārtējā sēdē izskatīja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa gaitu un rezultātus un partijas komiteju un organizāciju uzdevumus visu republikas darbaļaužu konsolidēšanā. Tika atzīmēts, ka kongress noritēja atklātuma un publiskuma atmosfērā, iedzīvotāji tam veltīja lielu uzmanību. Kongresa sarīkošana kļuva iespējama, pateicoties partijas pūliņiem, kuriem mērķis ir demokratizācijas padziļināšana un mūsu sabiedrības atjaunotne. Frontes nodibināšana apliecina plašu masu politiskās un sociālās aktivitātes palielināšanos, to vēlēšanos paātrināt īstas tautvaldības tapšanu.

Kongresa gaitā tika izteikti un tā materiālos ietverti ne mazums lietišķu priekšlikumu, kā nostiprināt Padomju Latvijas suverenitāti līdztiesīgo republiku brālīgajā savienībā, kā attīstīt ekonomiku, sociālo sfēru, kultūru un reālu divvalodību, krasi samazināt migrāciju un atveseļot ekoloģisko situāciju. Šos priekšlikumus pozitīvi novērtē republikas komunisti un sabiedrība.

Tai pašā laikā birojs atzīmē, ka kongresa gaita un tajā valdošā atmosfēra radījusi iedzīvotājos arī diezgan lielas bažas un satraukumu. Par to liecina vēstules un telegrammas, ko saņem partijas un padomju orgāni un masu informācijas līdzekļi. Sašutumu un noraidošu attieksmi izraisījuši pretpadomju un antipartijiskie aicinājumi, kas izskanēja J. Dobeļa, J. Vidiņa, V. Lāča, J. Rukšāna, I. Čiževska un vairāku citu delegātu runās. Viņu politiskās ambīcijas, kategoriskie spriedumi un ekstrēmistiskie aicinājumi negatīvi ietekmēja kongresa vispārējo atmosfēru un stipri kaitēja Latvijas Tautas frontes autoritātei.

Republikas komunisti un visi darbaļaudis kategoriski nosoda jebkuru, kas noliedz mūsdienu sociālistiskās vērtības. Tautā neradīs atbalstu arī aicinājumi uz Padomju Latvijas izstāšanos no brālīgo republiku savienības.

Cilvēki pamatoti uzdod jautājumu, kāpēc kongresā netika dots vārds tiem delegātiem, kas gribēja iebilst ekstrēmistiem. Kongresā sociālistiskā plurālisma atbalstīšanas vietā nereti tika demonstrēta noraidoša attieksme pret citādi domājošiem. Šim noskaņojumam pienācīgu pretsparu nedeva arī komunisti, kas piedalījās kongresā.

Negatīvu reakciju darba kolektīvos izraisījis tas, ka Tautas frontes kongress pietiekami nenovērtēja to lomu, kāda ir strādniekiem un kolhozniekiem, galvenajiem materiālo labumu ražotājiem, un nebija jūtami cieši sakari ar darba kolektīvu padomēm. Krievu valodā runājošo iedzīvotāju vidū zināmu neuzticību radījis viņu pārstāvju mazais īpatsvars tiklab Domē, kā arī pašā Tautas frontē.

Tagad daudzi cilvēki nevar saprast, kur patiesāk atspoguļojas frontes seja — tās programmatiskajos dokumentos vai tajā atmosfērā, kas valdīja kongresā. Tautas frontei un tās Domei uz šo jautājumu jāatbild ar savu turpmāko rīcību. Komunisti un visi darbaļaudis par tām spriedis vispirms pēc darbiem nevis pēc solījumiem un paziņojumiem.

CK birojs dalās darbaļaužu bažās par to atmosfēru, kas republikā izveidojusies pēc kongresa. Komunistus dara uzmanīgus tas, ka dažas personas no Tautas frontē ietilpstošajām neformālajām apvienībām aizvien biežāk lieto spēka spiediena metodes un izsaka ultimatīvas prasības, mēģinot sarežģīt situāciju. Darāmā darba vietā no to puses dzirdami aizvien jauni aicinājumi rīkot manifestācijas un nesankcionētas ielu akcijas. Turklāt visu atbildību par šādas rīcības iespējamām negatīvām sekām tās mēģina uzvelt partijas un padomju orgāniem.

Birojs uzskata, ka Tautas frontes veselīgie spēki paškritiski novērtēs šis negatīvās parādības un kongresa trūkumus un atradis līdzekļus to novēršanai un šīs jaunās sabiedriski politiskās organizācijas autoritātes nostiprināšanai. Tajā iekļāvušies simtiem godīgu darba darītāju. īstu savas Dzimtenes patriotu, ticēdami, ka viņi Tautas frontes rindās ar savu aktivitāti spēs paātrināt pārbūvi un uzlabot mūsu dzīvi. Nedrīkst viņiem likt vilties šais centienos un cerībās.

Pirms kongresa CK birojs skaidri izteica savu viedokli par Tautas fronti. Tas tika publicēts presē un guva plašu atbalstu darbaļaužu vidū. Birojs atkal apstiprina. ka arī turpmāk tas atbalstīs tikai tās Tautas frontes iniciatīvas un centienus, kas veicina pārbūves paātrināšanos, demokrātijas attīstību un sociālisma nostiprināšanos. Tai pašā laikā birojs paziņo, ka tas dos enerģisku pretsparu jebkuriem mēģinājumiem sēt starpnacionālas nesaskaņas un pretstatīt partiju un tautu vienu pret otru, jebkurai prettiesiskai rīcībai, kas aizskar cilvēku godu un cieņu.

Komunisti vienmēr cīnījušies un arī turpmāk cīnīsies pret jebkādām nacionālisma un šovinisma, politiska avantūrisma un ekstrēmisma izpausmēm. Komunistiskā partija, visas padomju tautas partija, kas pēc savas šķiriskās būtības ir un paliek strādnieku šķiras partija, ir pārliecināta, ka šajā cīņā tai aktīvi palīdzēs Latvijas strādniecība un darba zemniecība, to atbalstīs radošā inteliģence. jaunatne un veterāni, visi republikas veselīgie spēki.

CK birojs saprot latviešu tautas sāpes un cerības, atbalsta tās nacionālās pašapziņas veselīgo pieaugumu. To uzskatāmi apliecina tas, ka oficiāli atzīti Līgo svētki un kultūrvēsturiskā simbolika, ka latviešu valodai piešķirts valsts valodas statuss, kā arī tiek veikti pasākumi, kas vērsti uz tās labāku mācīšanu, vēstures «balto plankumu» likvidēšanu un nacionālās kultūras attīstīšanu. Šis darbs tiks turpināts. Tā pamatā ir Latvijas Komunistiskās partijas CK 1988. gada maija Plēnuma lēmumi. Tuvākajā laikā tautas apspriešanai tiks nodots likumdošanas akta projekts par latviešu un citu valodu lietošanu un priekšlikumi migrācijas samazināšanai. Tiek gatavots Latvijas Komunistiskās partijas CK un republikas valdības lēmums par ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, speciālistiem uzdots sākt izstrādāt pilsonības statusu.

Birojs pastāvīgi atceras visu republikā dzīvojošo tautu rūpes un raizes un stingri apliecina, ka, risinot jebkuras problēmas, tas darīs visu, lai netiktu aizskartas nevienas tautības pārstāvju likumīgās tiesības. Par to pastāvīgi jārūpējas partijas un padomju orgāniem, valsts iestādēm un sabiedriskajiem formējumiem.

Komunisti uzskata, ka vispareizākais radušos problēmu atrisināšanas ceļš ir nevis pretstatīt vienas tautas intereses otras tautas interesēm, bet gan tās taisnīgi apmierināt. Lai pārbūve gūtu panākumus, vajadzīga nevis spēku šķelšanās, bet gan to konsolidācija, nevis starpnacionālo attiecību saasināšanās, bet gan tautu draudzības nostiprināšanās. Ar administrēšanu un spēka spiedienu nacionālo problēmu risināšanu nevarēs paātrināt. Ar šādām metodēm var vienīgi sarežģīt situāciju un neviļus nobremzēt pārbūvi. Pilnīgāka savstarpējas cieņas un savstarpējas labvēlības principu ievērošana palīdzēs atrast pat visasāko pretrunu atrisināšanas ceļus. Tam, kurš ignorēs šos principus, par savām politiskajām avantūrām būs jāatbild tautas un vēstures priekšā.

Cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības ir jābūt drošiem par šodienu un rītdienu. Uz to aicina partijas XIX Vissavienības konferences rezolūcija «Par starpnacionālajām attiecībām». Mūsu kopīgais pienākums ir to atbalstīt ar labiem darbiem.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā tiks turpināts un padziļināts darbs, kas vērsts uz ekonomikas intensifikāciju, faktiskas prioritātes nodrošināšanu lauksaimniecībai, sociālās sfēras un kultūras attīstīšanu un migrācijas procesu efektīvu regulēšanu. Jānodrošina sociālā taisnīguma principu stingra un nelokāma ievērošana pārtikas produktu, dzīvokļu un citu materiālo un sociālo labumu sadalē, reālas tautvaldības praktiska īstenošana.

Jāpastiprina efektīvs uzbrukums birokrātismam un tādām kroplīgām tā izpausmēm kā diktāts, resoriski administratīvā patvaļa ekonomikā, sociālajā un garīgajā sfērā, birokrātiska vienaldzība pret cilvēku tiesībām un vajadzībām un nevērīga attieksme pret sabiedrisko domu un darbaļaužu sociālo pieredzi.

Partijas organizācijām jāiet priekšgalā šo un citu uzdevumu risināšanā, jāparāda maksimāli daudz enerģijas, neatlaidības un mērķtiecības. Pārskata un vēlēšanu kampaņas gaitā komunistiem vērīgi jāizturas pret Latvijas Tautas frontes un citu sabiedrisko formējumu lietišķajiem priekšlikumiem un tie jāņem vērā savā darbā, kas vērsts uz pārbūves paātrināšanu. Visādi jāatbalsta Tautas frontes veselīgie spēki. Jāparāda lielāka iecietība pret citādām domām, pacietīgi jāizskaidro saviem darba biedriem viņu kļūdas un tajā pašā laikā principiāli jādod pretspars jebkādām negatīvām parādībām. Katram komunistam jāprot aizstāvēt partijas kursu bez priekšā teikšanas no augšas un principiāli svarīgos jautājumos jāieņem skaidra un noteikta idejiskā un pilsoniskā nostāja.

Katram komunistam, kas piedalās Latvijas Tautas frontes darbā, pirmām kārtām jāvadās no PSKP Programmas un Statūtiem un, pamatojoties uz tiem, konsekventi jāaizstāv partijas kurss uz pārkārtošanos un atjaunotni. Jebkura cita pieeja ir nosodāma, jo tā var nodarīt nepiedodamu ļaunumu partijas vienotībai. Bet tā komunistiem jāsargā kā acuraugs.

Par pašu svarīgāko uzdevumu tagad kļūst ļeņinisko nacionālās politikas normu un principu konsekventa iedibināšana, to enerģiska attīrīšana no pagātnes mākslīgajiem uzslāņojumiem un deformācijām. Ņemot vērā pašreizējās realitātes, birojs uzskata par nepieciešamu tuvākajā laikā sarīkot visu Latvijas PSR tautu forumu. Pēc biroja domām, tā organizēšanā jāpiedalās partijas, padomju, arodbiedrību un komjaunatnes orgāniem, darba kolektīvu padomēm, Tautas frontes Domei un citiem sabiedriskajiem formējumiem.

Šāda autoritatīva foruma sarīkošana palīdzēs paātrināt partijas XIX konferences, Latvijas Komunistiskās partijas CK 1988. gada maija Plēnuma, ar citu radošo savienību līdzdalību notikušā Rakstnieku savienības plēnuma un LTF dibināšanas kongresa lēmumu praktisko realizēšanu, izstrādāt optimālus republikas tautas saimniecības attīstības plānus 1989. un 1990. gadam un nākamajai piecgadei, kā arī priekšlikumus gaidāmajam PSKP CK plēnumam nacionālās politikas jautājumos.

Liela atbildība par starpnacionālo attiecību stāvokli republikā patlaban gulstas uz laikrakstiem, žurnāliem, radio un televīziju. No tiem tiek prasīta īpaša iejūtība un delikāta attieksme šo jautājumu atspoguļošanā. Žurnālistiem vairāk jāiedziļinās problēmu būtībā, biežāk jāiesaista šajā darbā zinātnieki un speciālisti. Jāatturas no publikācijām, kas varētu sēt neuzticību starp dažādām iedzīvotāju grupām.

Nepieciešams neatlaidīgi pārvarēt grupu kaislības, vienpusīgu pieeju sarežģīto pārkārtošanās procesu atspoguļošanai, neuzņemties pēdējās instances lomu. Laikrakstu slejās, radio un televīzijas raidījumos ne tikai jāsludina, bet arī jānodrošina viedokļu sociālistiskais plurālisms. Atklātumam jākalpo sociālisma ideāliem.

Laiks prasa konkrētus darbus. Cilvēki sāk pagurt no daudzajiem mītiņiem un gājieniem. Viņi grib mierīgus un normālus apstākļus darbam un atpūtai. Komunistu, visu valsts un sabiedrisko organizāciju, arī Latvijas Tautas frontes, pienākums ir tos radīt. Jebkuras problēmas jārisina nosvērti, mierīgi, lietišķā atmosfērā. Lai pārvarētu pastāvošās grūtības, atgūtu to. kas zaudēts stagnācijas gados, vajadzīgi ļoti lieli pūliņi, kolosāls darbs. Pat ar visskaistākajiem lozungiem un aicinājumiem neko nevar uzlabot, ir godīgi un neatlaidīgi jāstrādā.

CK birojs aicina republikas komunistus un visus darbaļaudis to paturēt prātā un nežēlot spēkus, lai paātrinātu pārkārtošanos. kas Padomju Latvijā atnesusi atjaunotni un cerības uz drīzāku mūsu dzīves uzlabošanos.