Atšķirības starp "774090" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/29 |Issue number=20 |Page number=5 |Original title=Politiskie strīdi Rumānijā |Source file=riba1990n020_005_05 }} {{...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/29 |Issue number=20 |Page number=5 |Original title=Politiskie strīdi Rumānijā |Source file=riba1990n020_005_05 }} {{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}} {{About domain|Politika}} {{About person|Virdžils Muntjanu}} {{About place|Rumānija}} {{About year|1990}}Bukareste (TASS). Jaunu politisko kaislību uzliesmojumu Rumānijā izraisījis nācijas glābšanas frontes padomes lēmums piedalīties vēlēšanās. Daudzas politiskās partijas izvērsušas plašu uzbrukumu pašreizējai valsts vadībai. |
| − | |Article in=Rīgas Balss | + | |
| − | |Published on=1990/01/29 | + | NGF demisiju un jaunas pagaidu valdības izveidošanu no politisko partiju un jaunatnes pārstāvjiem presē publicētajā kopīgajā paziņojumā prasa Rumānijas nacionālcerēnistu, nacionālliberāļu un sociāldemokrātu partiju līderi. Pēc viņu domām, NGF lēmums «apdraud demokrātijas nākotni Rumānijā». |
| − | |Issue number=20 | + | |
| − | |Page number=5 | + | Līdz ar preses paziņojumiem sākusies politiskā cīņa ielās. «Vēlēšanas - bez frontes!», «Nost maskētos komunistus!» — ar šādiem lozungiem Viktorijas laukumā notiek mītiņi, kuru dalībnieki prasa atcelt NGF lēmumu. |
| − | |Original title=Politiskie strīdi Rumānijā | + | |
| − | |Source file=riba1990n020_005_05 | + | Tomēr galvaspilsētas iedzīvotāju reakcija uz šiem notikumiem nebūt nav viennozīmīga. Daudzi neatbalsta frontes pretinieku viedokli. Cilvēki, kas labi atceras 12. janvāri, kad saniknota pūļa spiediena ietekmē tika pieņemts dekrēts par komunistiskās partijas aizliegšanu, tagad cenšas nosvērtāk vērtēt notiekošo. «Es nepiekrītu daudzām mītiņu dalībnieku prasībām,» TASS korespondentam sacīja kādas galvaspilsētas augstskolas pasniedzējs Virdžils Muntjanu. «Mūsu zemē ir pasludināts politiskais plurālisms, un būtu absurdi noraidīt frontes piedalīšanos vēlēšanās, jo tās rindās pulcējušies sevišķi kompetenti un autoritatīvi darbinieki.» |
| − | }} | + | |
| − | {{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}} | + | Prasība atstumt NGF no līdzdalības vēlēšanās ir visai dīvaina, maigi sakot, problēmas izvirzīšanas metode, atbildēdams saviem oponentiem, norādīja J. Iliesku savā nesenajā televīzijas runā. Jebkuram politiskajam grupējumam ir tiesības pašam noteikt, vai piedalīties vēlēšanās, vai ne. Triju partiju kopīgā paziņojuma autori uzskata, ka tikai frontei ir jāatņem šīs tiesības. Kālab šāda diskriminācija, kas tai ir kopīgs ar nākamo vēlēšanu demokrātisko garu, uzsvēra NGF līderis. |
| − | {{About domain|Politika}} | + | |
| − | {{About person|Virdžils Muntjanu}} | + | Neraugoties uz NGF vadības pacietīgi sniegto situācijas izskaidrojumu, dažas jaunizveidotās partijas un daļa studentu turpina aktīvi vērsties pret NGF piedalīšanos vēlēšanās. Kā šeit paziņots, notiks «apajā galda» sēde, kurā NGF un visu politisko partiju pārstāvji apspriedīs 20. maijā gaidāmo vēlēšanu jautājumus un sāks meklēt savstarpēji pieņemamus galveno Rumānijas problēmu risinājumus. |
| − | {{About place|Rumānija}} | + | <p style="text-align: center;">***</p> |
| − | {{About year|1990}} | + | Rumānijas avīzes ziņo par Rumānijas nācijas glābšanas frontes padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Dumitru Mazilu demisiju. Savu lēmumu viņš pamatojis ar to, ka vēl «saglabājas staļiniskās metodes un prakse», «tiek izvirzītas apsūdzības, kas dibinās uz «Securitate» dosjē, un «prese vēl tiek izmantota vienu atstumšanai un otru izvirzīšanai». |
| + | |||
| + | «Romania Libera» publicējusi D. Mazilu vēstuli, kurā viņš apstiprina, ka strādājis iekšlietu ministrijā un sākumā atbalstījis čaušesku režīmu. Tomēr vēlāk viņš sapratis tā prettautisko būtību un pēdējos gados aktīvi cīnījies pret cilvēka tiesību pārkāpumiem Rumānijā, pakļaujot savu dzīvību nāves briesmām. | ||
| + | |||
| + | D. Mazilu norāda, ka atsakās no amata, «kuru jau no paša sākuma nav gribējis uzņemties». Es esmu pārliecināts, viņš atzīmē, ka tie, kas, īstenoja revolūciju, nepiekritīs tam, ka to «konfiscētu» cilvēki, kuri nekā nav darījuši tās labā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. novembris, plkst. 19.30
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Bukareste (TASS). Jaunu politisko kaislību uzliesmojumu Rumānijā izraisījis nācijas glābšanas frontes padomes lēmums piedalīties vēlēšanās. Daudzas politiskās partijas izvērsušas plašu uzbrukumu pašreizējai valsts vadībai.
NGF demisiju un jaunas pagaidu valdības izveidošanu no politisko partiju un jaunatnes pārstāvjiem presē publicētajā kopīgajā paziņojumā prasa Rumānijas nacionālcerēnistu, nacionālliberāļu un sociāldemokrātu partiju līderi. Pēc viņu domām, NGF lēmums «apdraud demokrātijas nākotni Rumānijā».
Līdz ar preses paziņojumiem sākusies politiskā cīņa ielās. «Vēlēšanas - bez frontes!», «Nost maskētos komunistus!» — ar šādiem lozungiem Viktorijas laukumā notiek mītiņi, kuru dalībnieki prasa atcelt NGF lēmumu.
Tomēr galvaspilsētas iedzīvotāju reakcija uz šiem notikumiem nebūt nav viennozīmīga. Daudzi neatbalsta frontes pretinieku viedokli. Cilvēki, kas labi atceras 12. janvāri, kad saniknota pūļa spiediena ietekmē tika pieņemts dekrēts par komunistiskās partijas aizliegšanu, tagad cenšas nosvērtāk vērtēt notiekošo. «Es nepiekrītu daudzām mītiņu dalībnieku prasībām,» TASS korespondentam sacīja kādas galvaspilsētas augstskolas pasniedzējs Virdžils Muntjanu. «Mūsu zemē ir pasludināts politiskais plurālisms, un būtu absurdi noraidīt frontes piedalīšanos vēlēšanās, jo tās rindās pulcējušies sevišķi kompetenti un autoritatīvi darbinieki.»
Prasība atstumt NGF no līdzdalības vēlēšanās ir visai dīvaina, maigi sakot, problēmas izvirzīšanas metode, atbildēdams saviem oponentiem, norādīja J. Iliesku savā nesenajā televīzijas runā. Jebkuram politiskajam grupējumam ir tiesības pašam noteikt, vai piedalīties vēlēšanās, vai ne. Triju partiju kopīgā paziņojuma autori uzskata, ka tikai frontei ir jāatņem šīs tiesības. Kālab šāda diskriminācija, kas tai ir kopīgs ar nākamo vēlēšanu demokrātisko garu, uzsvēra NGF līderis.
Neraugoties uz NGF vadības pacietīgi sniegto situācijas izskaidrojumu, dažas jaunizveidotās partijas un daļa studentu turpina aktīvi vērsties pret NGF piedalīšanos vēlēšanās. Kā šeit paziņots, notiks «apajā galda» sēde, kurā NGF un visu politisko partiju pārstāvji apspriedīs 20. maijā gaidāmo vēlēšanu jautājumus un sāks meklēt savstarpēji pieņemamus galveno Rumānijas problēmu risinājumus.
***
Rumānijas avīzes ziņo par Rumānijas nācijas glābšanas frontes padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Dumitru Mazilu demisiju. Savu lēmumu viņš pamatojis ar to, ka vēl «saglabājas staļiniskās metodes un prakse», «tiek izvirzītas apsūdzības, kas dibinās uz «Securitate» dosjē, un «prese vēl tiek izmantota vienu atstumšanai un otru izvirzīšanai».
«Romania Libera» publicējusi D. Mazilu vēstuli, kurā viņš apstiprina, ka strādājis iekšlietu ministrijā un sākumā atbalstījis čaušesku režīmu. Tomēr vēlāk viņš sapratis tā prettautisko būtību un pēdējos gados aktīvi cīnījies pret cilvēka tiesību pārkāpumiem Rumānijā, pakļaujot savu dzīvību nāves briesmām.
D. Mazilu norāda, ka atsakās no amata, «kuru jau no paša sākuma nav gribējis uzņemties». Es esmu pārliecināts, viņš atzīmē, ka tie, kas, īstenoja revolūciju, nepiekritīs tam, ka to «konfiscētu» cilvēki, kuri nekā nav darījuši tās labā.
