Atšķirības starp "802845" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
{{About topic|Augusta pučs, 1991}}
 
{{About topic|Augusta pučs, 1991}}
 
{{About topic|Karadienests Padomju Armijā}}
 
{{About topic|Karadienests Padomju Armijā}}
 +
{{About topic|VDK, čeka, NKVD}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 
{{About person|Islams Karimovs}}
 
{{About person|Islams Karimovs}}
{{About person|Askars Akajevs }}
+
{{About person|Askars Akajevs}}
 
{{About person|Mirča Sņegurs}}
 
{{About person|Mirča Sņegurs}}
 
{{About person|Boriss Jeļcins}}
 
{{About person|Boriss Jeļcins}}
34. rindiņa: 35. rindiņa:
 
{{About media|«Moskovskaja pravda», laikraksts}}
 
{{About media|«Moskovskaja pravda», laikraksts}}
 
{{About media|TASS}}
 
{{About media|TASS}}
{{About media|Aģentūra «Novosti» }}
+
{{About media|Aģentūra «Novosti»}}
 
{{About media|«Sovetskaja Moldova», laikraksts (Moldova)}}
 
{{About media|«Sovetskaja Moldova», laikraksts (Moldova)}}
 
{{About place|Maskava}}
 
{{About place|Maskava}}
44. rindiņa: 45. rindiņa:
 
{{About place|Gagauzu}}
 
{{About place|Gagauzu}}
 
{{About year|1991}}
 
{{About year|1991}}
 
 
*  Arī Uzbekijas prezidents Islams Karimovs izstājies no PSKP CK politbiroja.
 
*  Arī Uzbekijas prezidents Islams Karimovs izstājies no PSKP CK politbiroja.
  

Pašreizējā versija, 2015. gada 17. marts, plkst. 16.06

  •  Arī Uzbekijas prezidents Islams Karimovs izstājies no PSKP CK politbiroja.
  • Trīs diennaktis ilgu streiku izbeiguši Kuzņeckas akmeņogļu baseina ogļrači.
  • Ar Kirgīzijas prezidenta Askara Akajeva dekrētu kompartijai piederošā Marmora pils un Ļeņina centrālā muzeja ēka pāriet republikas īpašumā.
  • Moldovas prezidents Mirča Sņegurs izdevis dekrētu par valsts struktūru un uzņēmumu departizāciju neatkarīgi no to pakļautības.
  • Boriss Jeļcins izdevis dekrētu par laikrakstu «Pravda», «Sovetskaja Rossija», «Glastnostj», «Rabočaja tribuna», «Moskovskaja pravda» izdošanas apturēšanu uz laiku.
  • Par tautas un pasaules sabiedrības dezinformēšanu no amata atstādināts TASS ģenerāldirektors Spiridonovs un aģentūras «Novosti» priekšsēdētājs Alberts Vlasovs.
  • Visas Krievijas teritorijā esošās izdevniecības, poligrāfijas uzņēmumus, kas līdz šim atradušies PSKP īpašumā, ar B. Jeļcina dekrētu nolemts nodot Krievijas Preses un masu informācijas līdzekļu ministrijas rīcībā.
  • Maskavā pie VDK ēkas demontēts 1958. gadā uzstādītais F. Dzeržinska piemineklis.
  • Boriss Jeļcins kā KPFSR bruņoto spēku virspavēlnieks izdevis dekrētu par politisko partiju organizatorisko struktūru aizliegšanu armijā, VDK un Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.
  • Ar Kazahijas prezidenta N. Nazarbajeva dekrētu prokuratūras, valsts drošības, iekšlietu, tieslietu un valsts arbitrāžas orgānos, tiesā un muitā tiek izbeigta politisko partiju, citu sabiedrisko apvienību un sabiedrisko masu kustību darbība.
  • Maskavas pilsētas padome apturējusi Maskavas partijas organizācijas darbību, ar mēra Gavriila Popova dekrētu apturēta V. Žirinovska liberāldemokrātiskās partijas darbība, jo tā atklāti atbalstīja ārkārtējā stāvokļa komiteju.
  • Jaunais PSRS VDK priekšsēdētāja vietas izpildītājs Leonīds Šebaršins izdevis dekrētu par PSKP organizatorisko struktūru darbības pārtraukšanu PSRS VDK karaspēkā.
  • Moldovas KP CK pirmais sekretārs G. Jeremejs sarāvis saites ar PSKP CK politbiroju.
  • Moldovas iekšlietu orgāni par sazvērnieku atbalstīšanu arestējuši neatzītās Gagauzu republikas vadītājus: aizliegta avīze «Sovetskaja Moldova».
  • Prokofjevs un Šeņins izstājušies no PSKP CK Politbiroja, protestējot, ka tas aktīvi nav atbalstījis Ārkārtējā stāvokļa komitejas darbību.