724334

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 27. augusts, Nr. 112

Televīzijas darbinieki atceras

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 112 Datums: 27.08.1991 Tirāža: 80100"" can not be assigned to a declared number type with value 80100. Lappuse: 4 Virsraksts: Aldis Neimanis: «Mans kabinets nav izpostīts» Rubrika: Televīzijas darbinieki atceras Tēmas: Augusta pučs, 1991 Nozares: Politika Žurnālistika Organizācijas: Baltijas kara apgabals Latvijas PSR Televīzijas un radioraidījumu komiteja Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP) Latvijas Televīzija Mediji: Cilvēki: Freidenfelds, Aldis Neimanis, Velta Puriņa Vietas: Notikums: Plkst. 19.15 OMON un desantnieki ieņem Latvijas TV centra pirmo stāvu Plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas tiešajā ēterā televīzijas diktore Velta Puriņa paziņo: "Tūlīt viņi ienāks iekšā un laikam visu atslēgs" Gads: 1991

— Vai taisnība, ka jūsu kabinets ir visvairāk cietis?

— Nav gan. Durvis bija uzlauztas, meistaram tur vajadzēs mazliet pastrādāt, bet citādi viss it kā ir savās vietās. Varbūt redzēji — lejā pie ziņojumu stenda ir zīmītes par atrastām lietām, kuras ir iznēsātas pa citām telpām. Viss pārējais ir tādu sīku zādzību līmenī.

— Runā, ka televīzijā atradās armijas kontingents no Vācijas?

— Jā, mēs arī to esam dzirdējuši, bet tikai baumu līmeni. Jāteic, ka viņi uzvedās korekti, trešdien bija ielaiduši studijā vairākas darbinieces, pat solījuši palīdzēt sameklēt pazudušās lietas utt.

— Kad jūs sapratāt, ka studiju var ieņemt? Vai paguvāt kaut ko evakuēt?

— Prognozējām, ka jau pulksten 18 mums nez vai ļaus iziet ēterā. Visu dienu zvanīja no Baltijas kara apgabala politpārvaldes un sacīja, ka kāds nāks uzstāties. Bija paredzēts pusdienlaikā, tad piezvanīja, ka vēl neesot gatavi. Kad ieraudzījām bruņumašīnas, nosmējāmies: «Laikam brauc uzstāties.» Līdz vakaram jau vērtīgāko bijām paguvuši izvest. Vienīgi — šajā laikā daudzi atradās atvaļinājumā un tiem, kas bija palikuši, vajadzēja intensīvi strādāt.

— Kā jūs domājāt, uz cik ilgu laiku vajadzēs atstāt studiju?

— Intuitīvi cerējām atgriezties, bet, ka tas notiks tik drīz, gan nedomājām. Trešdien jau strādājām ar domu, ka vakarā sāksim raidīt no Rēzeknes, uz kurieni bija aizbraukuši mūsu cilvēki ar safilmēto materiālu. Bet tās pašas dienas rītā kolēģis Freidenfelds sacīja: «Nesatraucieties, mēs drīz būsim atpakaļ.» Loģiski izvērtējot informāciju par notikumiem Maskavā, šo prognozi varēja respektēt. Jau pusdienlaikā sākām gatavoties uz to, ka vakarā varētu iziet ēterā no televīzijas studijas.

— Cik ilgā laikā pēc atgriešanās jūs sagatavojāt tehniku darbam?

— Te tiešām jāsaka liels paldies tehniskajam personālam par operatīvu rīcību. Jau pēc astoņiem vakarā zvanīju Veltai Puriņai uz Augstāko Padomi, lai brauc uz studiju ar safilmēto materiālu un informatīvajām ziņām.

— Kāpēc Velta atradās Augstākajā Padomē?

— Jau nākamajā dienā pēc televīzijas ieņemšanas sākām strādāt, kā saka, pagrīdes apstākļos. Sadalījāmies pa grupām. Starp citu, informācijas apmaiņa starp tām bija ļoti minimāla. Tas bija konspirācijas nolūkā. Es, piemēram, nezinu, kurā vietā tika montēti materiāli. Tas bija tikai pāris cilvēku kompetencē. Velta vadīja septiņu cilvēku grupu, kas strādāja Augstākajā Padomē, un centās, kā saka, likvidēt informācijas deficītu.