690938

Guntis Rozenbergs

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 27. augusts, Nr. 112

Kāpēc krita LR rūpniecības ministrs?

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 112 Datums: 27.08.1991 Tirāža: 80100"" can not be assigned to a declared number type with value 80100. Lappuse: 1 Virsraksts: Godmanis — arī alojies Rubrika: Kāpēc krita LR rūpniecības ministrs? Tēmas: Augusta pučs, 1991 Nozares: Politika Tautsaimniecība Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Ivars Godmanis, Ģirts Krūmiņš, Jānis Meļķis, Jānis Oherins, Gunārs Pīlādzis Vietas: Notikums: Gads: 1991

Vienlaikus ar aizvadītās nedēļas beigās veikto militārā apvērsuma mēģinājuma vaininieku pasludināšanu ārpus likuma un saukšanu pie atbildības, republikas parlaments nekavējoties no amata atstādināja arī LR rūpniecības ministru Jāni Oherinu. Daudzi ir neizpratnē — vai tiešām arī viņš ir «kaut kur iemaisījies»?

Jāsaka, pučā — nē! Bet arī jautājumu par viņa atcelšanu vilcināt nedrīkstēja. Kāpēc? Īsus komentārus «Latvijas Jaunatne» lūdza pašas ministrijas, valdības un AP atbildīgajiem darbiniekiem.

— Vai AP lēmumu uzskatāt par taisnīgu un vai tas nenozīmē, ka arī ministra vietniekiem būtu jādemisionē?

LR rūpniecības ministra vietnieks Jānis Meļķis:

— Nezinu, ko atbildēt. Mēs vēl nezinām (26. augustā pulksten 12), kādi grēki mums tiek inkriminēti. Vietnieki katrs atbild par savu jomu. Ja AP lēmums ķēris arī manējo, tad… Vai lēmums ir taisnīgs? Ideāli mēs neesam neviens. Bet parlaments strādā nesimpātiski — ministrs tikai pēc AP lēmuma pieņemšanas uzzināja par atcelšanu. Neviens viņa paskaidrojumus neuzklausīja…

Gunārs Pīlādzis, valdības padomnieks rūpniecības jautājumos:

— Godmaņa kungs, iepazinies ar Rūpniecības ministrijas veikumu un tās perspektīvo plānu, ko var izlasīt biezajā jūlijā sastrādātajā valdības programmas grāmatā, secināja, ka J. Oherina vadībā ministrija gada laikā gandrīz neko no kardināli svarīgā nav paveikusi. Turklāt tad, kad republikā bija ekstrēma situācija un LR AP aicināja uzņēmumus uz streikiem, J. Oherins vairāk respektēja MP iepriekš pieņemto (tātad — vecāku) lēmumu. Iniciatore ministra atlaišanai — AP Rūpniecības komisija. Jau vairākkārt premjers aizrādījis ministrijai par to, ka tā un pats ministrs nav uzdevumu augstumos, pavīdējusi pat doma par tās likvidēšanu. Turklāt rūpniecības preču ražošanas apjoms arvien ir samazinājies.

AP Rūpniecības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Krūmiņš:

— Rūpniecības ministrija kopš novembra nav izpildījusi nevienu no tās pamatuzdevumiem. Nav atrisināts jautājums par republikas lauksaimniecības mašīnbūves izveidošanu. Jūlijā sagatavotā valdības pārskata Rūpniecības ministrijas artavā kā nezin kāds sasniegums tiek uzskatīts vissavienības akciju sabiedrību (tādu kā «Latvija», «Alfa» u. c.) izveidošana, kas būtībā ir visīstākā LR rūpniecības potenciāla izsaimniekošana. Tas nav varoņdarbs. Ministrija nepietiekami strādājusi, lai aizsargātu LR īpašumu. Ministrija pieļāvusi, ka no ietekmes izslīd iespējamā vara pār vissavienības uzņēmumiem. Kad AP aicināja uz streikiem, ministrs kritiskā situācija neprata rīkoties operatīvi, vilcinājās. Neizlēmība izšķirīgos brīžos — tā nav ministra cienīga īpašība. Ministram jābūt ar cietu mugurkaulu un stingru pārliecību. Kritiskos mirkļos katrs ministrs pierāda savu atbilstību amatam.

— Vai ministram inkriminējat kādas ekonomiskas mahinācijas?

— Šādu ziņu nav. AP nekādu izmeklēšanu neveiks. Jaunā ministra kandidātu izvēlēsies MP, izšķirs Godmanis pats.

 

Guntis Rozenbergs