Atšķirības starp "915946" versijām
(Set original images) |
|||
8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
|Source file=lajn1991n008_001_04 | |Source file=lajn1991n008_001_04 | ||
}} | }} | ||
+ | {{Source image|articles/915/946/915946.jpg}} | ||
{{Written by|M. D.}} | {{Written by|M. D.}} | ||
{{About topic|Persijas līča karš}} | {{About topic|Persijas līča karš}} |
Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.50
|
— Kodolziema būs arī pie mums, ja naftas dedzināšana Persijas līča rajonā turpināsies. Kvēpi, paceļoties gaisā, aizsedz saules starus, un tas veicina temperatūras pazemināšanos, — teica profesors Artūrs Mauriņš, Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedras vadītājs.
— Pieļauju domu, ka 1991. gada vasarā pie mums būs sniegs, sasals zeme.
Cilvēcei jau ir šāda pieredze. Iepriekšējā gadsimta sākumā sāka darboties liels vulkāns Karakutā. Milzīgs daudzums putekļu izplūda atmosfērā. Eiropā krasi pazeminājās temperatūra. Aukstums iznīcināja augus. Arī Latvijā bija neražas gads. Īrijā sākās bads, un cilvēki bēga pat uz Ameriku.
— Var aizbildināties, ka Irāka un Kuveita atrodas tālu no mums.
— Ja naftas atradnes turpinās degt un uguns tiks pielaista Persijas līcī iepludinātajai naftai, kvēpi nelabvēlīgi ietekmēs visu planētas ziemeļu puslodi.
«Ekoloģiskais" karš ir noziegums. Ekologi uzskata, ka, aizsargājot dabu, cilvēki sargā paši sevi.
Kad es ziņu programmā redzu Persijas līcī naftā mirstošu putnu, man šķiet, ka tas ir mirstošs cilvēks.
M. D.