003196

Inese Kalniņa

Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011)

Avots: Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) Datums: 27.10.2011 Virsraksts: Trimdas arhīvi Latvijas Valsts arhīvā un to stāvoklis Autors: Inese Kalniņa Tēmas: Katoļu baznīca Luterāņu baznīca Nozares: Politika Reliģija, baznīca Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: Gads:

Inese Kalniņa beigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas Tiesību zinātnes programmu, ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja, galveno uzmanību velta trimdas latviešu (organizāciju un privāto personu arhīvu) dokumentārā mantojuma uzkrāšanai un saglabāšanai. Latvijas Valsts arhīva izdotā uzziņu krājuma «Trimdas arhīvi atgriežas» par Latvijas arhīvu, bibliotēku, izglītības iestāžu un muzeju krātuvēs saņemtajiem ārvalstīs dzīvojošo tautiešu dokumentu sūtījumiem laikā no 2004. līdz 2008. gadam sastādītāja.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs (LNA LVA) ir nozīmīga trimdas dokumentārā mantojuma krātuve par trimdas politisko, sabiedrisko, zinātnisko un kultūras darbu Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanā un saglabāšanā, tādēļ ir būtiski, lai saglabāto dokumentu kopums pēc iespējas pilnīgāk un daudzpusīgāk atspoguļotu trimdas dzīves norises, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs trimdas vēstures izpētes darbs.

Trimdas latviešu veidotā, uzkrātā un saglabātā dokumentārā mantojuma ceļš uz Latviju iesākās ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu, un jau 1992. gadā LNA LVA uzsāka darbu ar vienu no pirmajiem trimdas arhīviem — žurnālista un vēsturnieka Viļa Skultāna personas fondu, kurā glabājas dokumenti par latviešu radioraidījumu organizēšanu trimdā un raidījumu teksti (Madrides raidītājs), dokumenti par radio «Brīvība» darbību, V. Skultāna disertācija «Finis Lettoniae. 1939/1940» (disertācijas manuskripts, disertācijai savākto dokumentu kopijas, noraksti no Latvijas sūtniecības Londonā arhīva, Hūvera institūta, Vašingtonas Nacionālā arhīva, Vācijas Ārlietu ministrijas politiskā arhīva un citiem arhīviem), V. Skultāna raksti, referāti, runas un dokumenti par V. Skultāna līdzdalību dažādu izdevumu sagatavošanā, piezīmju grāmatiņas, dienasgrāmatas, V. Skultāna biogrāfiskie un dienesta dokumenti, sarakste, publikācijas par V. Skultānu, V. Skultāna meitas dokumenti un plašs V. Skultāna savākto dokumentu klāsts par trimdas latviešu dzīvi, latviešu vēsturnieku publikācijas un referāti.

Trimdas dokumentu sistemātiska uzkrāšanas darba rezultātā LNA LVA Latvijas valsts glabāšanā atrodas dokumentārās liecības no ASV, Austrālijas, Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Dānijas, Brazīlijas u. c. valstīm, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA), PBLA Informācijas biroja arhīva Minsterē, PBLA Dziesmu dienu Visbijā un Minsterē arhīva.

Trimdas dokumentāro mantojumu veido trimdas latviešu darbības rezultātā radies arhīva dokumentu kopums — arhīva fondi ar trimdas latviešu personu un trimdas latviešu organizāciju dokumentiem.

Lielākais dokumentu apjoms aptver Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošo latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu: PBLA valdes priekšsēdētāju K. Ķuzuļa, G. Meierovica, I. Spilnera, sabiedrisko darbinieku V. Antiņa, F. E. Bērziņa, Ā. Klīves, I. Lāča, V. Miķelsona, V. Muižnieka, M. Oškalnes, V. Plūdoņa, J. Plukša, A. Reina, L. O. Reitera, A. T. Rubeņa, D. Rudzīša, S. Rudzīša. A. A. Spārniņa, V. Zemesarāja, Z. Zvirbules, jurista V. J. Vītiņa, gleznotāju R. Āboliņa, V. Annusa, Ģ. Ārvalža, E. Drujas-Foršū, J. Gaiļa, A. Lapsiņa, J. Lejiņa, L. Liberta, P. Puzina, N. Riškes, G. Stumbra, mākslinieces S. Sodumas, grafiķu R. Birzgaļa, S. Vidberga, inženiera H. Liepiņa, arhitektu S. Borbala, R. G. Slaidiņa, farmaceita A. Dzirnes, komponista A. Kalnāja, operdziedātājas H. Lūses, baletdejotājas M. Lences, dejotājas V. Vētras, scenogrāfa J. Munča, literatūrzinātnieka R. Ekmaņa, pedagoga F. T. Ieviņa, ķeramiķa T. Puciriusa, rakstnieka Ģ. Salnā, Romas katoļu baznīcas bīskapa J. Rancāna, žurnāla «Latvju Māksla» redaktora A. Sildega, Austrumkrasta vasaras vidusskolas «Beverīna» direktora A. Vatvara, žurnālista V. Irbes, redaktores M. Rozentāles, žurnāla «Zintis» un laikraksta «Laiks» redakcijas arhīvi, kā arī Alunānu, Jēgeru, Lambergu, Nepartu, Zārnu, Zīvertu, A. Eglīša un V. Janelsiņas ģimeņu fondi, Latviešu Centrālās komitejas Bēgļu dzīves arhīvs (Hūvera institūta arhīva kolekcija mikrofilmās) un J. Laupmaņa dokumentu kolekcija par latviešu ieceļotājiem ASV 1948.–1952. gadā. Apjomīgs ir arī dažādu sabiedrisko organizāciju un draudžu arhīvu klāsts: Amerikas latviešu apvienības, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības, Amerikas latviešu apvienības Klīvlendā, Amerikas latviešu katoļu apvienības, Bostonas evaņģēliski luteriskās trimdas draudzes komitejas «Palīdzība Latvijai», Mineapolisas latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Kristus draudzes, Ziemeļkalifornijas «Daugavas Vanadžu» kopas, Kalamazū latviešu biedrības, Filadelfijas latviešu koncertapvienības, Filadelfijas latviešu vīru dubultkvarteta, Indianapolisas Akadēmiskās kopas, Klīvlendas latviešu organizācijas, Kolumbusas un apkārtnes latviešu biedrības, Konektikutas latviešu biedrības, Konektikutas latviešu kora «Rota», «Daugavas Vanagu» apvienības Vašingtonā, Latviešu jaunatnes latviskās izglītības kustības «2x2», Latviešu koru apvienības ASV, Latvijas Brīvības fonda, Pitsburgas un apkārtnes latviešu biedrības, Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas Sanfrancisko, Filadelfijas Brīvo latvju biedrības, Sirakjūsas un apkārtnes latviešu biedrības, Viskonsinas veclatviešu kolonijas organizācijas, Latviešu studiju centra (Kalamazū) fondi.

Kanādas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido «Daugavas Vanagu» Kanādas valdes, «Daugavas Vanagu» Sadberi nodaļas, mācītāja A. Celma, sabiedrisko darbinieku V. Ciņa, B. Logina, A. Martinsones, E. Miniates, P. Norīša, I. Purvas, R. Purva, P. Vasariņa, žurnālistu M. Čūlīša, K. Sidara, rakstnieku E. Freimaņa, A. Gailītes, I. Gubiņas, T. Puisāna, publicista A. Ķekša, balerīnas M. Griķes, arhitekta P. Kundziņa, Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā, Latviešu inženieru apvienības, Latviešu virsnieku apvienības, literatūrkritiķa H. Tihovska, Vankūveras evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes, operdziedātāja M. Vētras, «Daugavas Vanagu Mēnešraksta» redakcijas, Toronto Latviešu biedrības, Toronto latviešu koru «Daina» un «Viesturs», Kanādas Latviešu centra Toronto bibliotēkas arhīvi un Dreimaņu ģimenes fonds.

Austrālijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido Austrālijas latviešu centrālais arhīvs, Austrālijas latviešu Kultūras dienu, žurnālistes V. Liepiņas, tēlnieka V. Dukura, rakstnieku R. Krauļa, E. Silkalna, sabiedrisko darbinieku V. Dulmaņa, A. Ļauļas, O. Ramiņa, J. Bumbēra, M. Muižnieces, I. Ozoliņas, vēsturnieku E. Dunsdorfa, H. F. Gailīša, Brisbenas Latviešu biedrības, Latviešu biedrības Rietumaustrālijā, «Daugavas Vanagu» Austrālijas valdes, «Daugavas Vanagu» Balaratas nodaļas, «Daugavas Vanagu» Adelaidas nodaļas, Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas, Latviešu virsnieku apvienības Austrālijā Adelaidas, Melburnas, Sidnejas kopas, lauksaimnieka F. Mūrnieka, dramaturga U. Siliņa, dzejnieka T. Tomsona, skolotāju J. Vovera, V. R. Zemberga, scenogrāfa G. Zirberta arhīvi un Beklešovu, Ozoliņu, Pētersonu ģimenes fondi.

Lielbritānijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido «Daugavas Vanagu» Centrālās valdes, «Daugavas Vanagu» organizācijas priekšnieka J. Frišvalda, sabiedrisko darbinieku L. Bodnieka, F. Kursieša, A. Liepiņas, redaktora J. Andrupa, vēsturnieka R. K. Gūtmaņa, publicista G. Priednieka, dzejnieces V. Sniķeres, Latvijas sūtņa Lielbritānijā K. Zariņa, latviešu mājas «Almēlija» un «Daugavas Vanagu» fonda Latviešu kultūras vērtību krātuves «Straumēni» arhīvi un «Daugavas Vanagu» kolekcija: latviešu leģionāru pases.

Vācijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido sabiedrisko darbinieku O. Baloža, A. J. Bērziņa, I. Fejer-Rožukalnes, E. Granta, U. Graša, J. Leitīša, A. Mežala, A. Sīļa, vēsturnieku J. Brača, P. Strantes, Ā. Šildes, literāta J. Bērziņa, diplomāta K. Kalniņa, žurnālista E. Treiguta, Ķelnes latviešu kora, Latviešu aprūpes biedrības Reinzemē, Latviešu studentu centrālās savienības, Vircburgas latviešu studentu biedrības un Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvi.

Zviedrijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido jurista J. Beķera, režisores E. Daugavietes-Lapukinas, rakstnieka J. Kārkliņa, sabiedrisko darbinieku J. Leimaņa, A. Rozenbaha, žurnālistu R. Grīnas, A. T. Strautmaņa, ārsta E. Ogriņa, dzejnieces L. Švābes, Upsalas latviešu biedrības un Zviedrijas latviešu centrālās padomes arhīvi. Dānijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido rakstnieka V. Damberga, Dānijas latviešu evaņģēliski luteriskās trimdas draudzes un Dānijas latviešu nacionālās komitejas arhīvi. Brazīlijas latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido Latvijas sūtniecības Riodežaneiro un mācītāja J. Pūpola arhīvi. Jaunzēlandes latviešu vēsturisko dokumentāro mantojumu veido Velingtonas latviešu biedrības arhīvs.

Trimdas dokumentārā mantojuma dokumenti LNA LVA tiek uzkrāti, ievērojot arhīva fonda nedalāmības un provenances (izcelsmes) principu — visi kolekciju dokumenti, kuru izcelsme ir saistīta ar kādu atsevišķu institūciju vai personu, ir jāglabā vienkopus, un tos nevar sajaukt ar citas izcelsmes kolekciju dokumentiem. Trimdas latviešu personu dokumentu kopums veidojas no manuskriptiem, rakstiem, referātiem, atmiņām, vēstulēm, personas dokumentiem, fotogrāfijām, savukārt trimdas latviešu organizāciju dokumentu kopums — no konkrētās organizācijas darbības dokumentācijas, sēžu protokoliem, darba pārskatiem, ziņojumiem, apkārtrakstiem, ņemot vērā konkrētās organizācijas mērķus un uzdevumus. Īpaši jāuzsver, ka jebkuras trimdas organizācijas dokumentācija var būt arī citas trimdas organizācijas vai privātpersonas dokumentu kopumā saistībā ar to, ka persona ir aktīvi darbojusies vairākās organizācijās vai organizācijas ir sadarbojušās dažādos projektos.

Arhīva speciālistu darbs ar trimdas dokumentārā mantojuma dokumentiem Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā notiek, ievērojot Vispārīgā starptautiskā arhīva dokumentu aprakstījuma standarta ISAD noteikumus un metodiskos norādījumus, paredzot to, lai, veicot dokumentu sakārtošanas darbu, pēc iespējas efektīvāk atklātu dokumentu kopumu, izmantojot vairākus līmeņus: fonda līmenis sniedz kopsavilkumu par fondu kopumā, sērijas līmenis dod īsu dokumenta sastāva un satura raksturojumu (piemēram — sarakste), lietas līmenis dod lietās esošo dokumentu satura īsu izklāstu — dokumenta veids vai temats (sēžu protokoli, apkārtraksti). Dokumentu satura atklāsts, veicot dokumentu analīzi un salīdzināšanu, lai fiksētu dokumenta identificēšanu un konteksta izskaidrošanai nepieciešamo informāciju, ir viena no arhīva pamatfunkcijām. Īss piemērs, izmantojot PBLA Informācijas biroja arhīvu: fonda nosaukums «Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Informācijas biroja arhīvs Minsterē (Vācija)» skaidri norāda, ka fondā noteikti būs materiāli par PBLA; sērijas līmeņi «PBLA un citu latviešu organizāciju trimdā (ALA, LBF, LAKEC, DV, LAAJ, ZLCP, ELJA u. c.) pamatdarbības dokumenti», «PBLA Informācijas biroja dokumenti par piedalīšanos dažādu starptautisku konferenču sagatavošanā, konferenču darba dokumenti» parāda dokumentu sistematizācijas shēmu, kas pēc iespējas optimāli atklāj gan kopējo fonda, gan katras dokumentu grupas iekšējo struktūru, sniedzot informāciju par to savstarpējo loģisko saistību fonda dokumentu sakārtojumā, savukārt lietas līmenī lietas nosaukums identificē lietā apkopotos materiālus — lietā Nr. 1 ir 140 dokumenti par PBLA kongresa sagatavošanu, darbības programmas, pārrunu protokoli, valdes locekļu ziņojumi, sarakste laika posmā no 1955. līdz 1958. gadam.

Turpmākajos gados LNA LVA nopietnu uzmanību veltīs trimdas dokumentārā mantojuma pilnīguma noteikšanai, kas paredz saņemto dokumentu apzināšanu, izvērtēšanu un satura analīzes darbu, lai noteiktu, kāda laikposma vai veida dokumenti Latvijas valsts glabāšanā ir nonākuši, jo LNA LVA lielākā daļa dokumentu tomēr saņemti nesakārtotā vai daļēji sakārtotā veidā un jāgūst priekšstats par to, vai noteikts trimdas latviešu dzīves posms vai notikums ir atspoguļots dokumentārā liecībā un cik daudzveidīgi tas izdarīts. Jāņem vērā, ka secinājumus par konkrētu dokumentu esamību LNA LVA var veikt tikai tām dokumentu grupām, kurās ir iespējams izvērtēt atsevišķus dokumentus, savukārt secinājumi par konkrētas dokumentu grupas vai dokumentu par konkrētu notikumu pilnīgumu, esamību un īpatsvaru no visa fonda iespējami visās dokumentu grupās, izņemot sarakstes materiālus.

Paveiktais darbs ir tikai viens no pirmajiem posmiem tālākai pētnieciskai darbībai un nākotnes projektu veidošanai, apkopojot informāciju ne tikai par trimdas dokumentu esamību Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, bet arī citās dokumentu glabātuvēs — muzejos, bibliotēkās, privātās kolekcijās u. c.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Valsts arhīva sadarbības projekta uzdevums — Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā sameklēt dokumentāras liecības par Latvijas neatkarības idejas saglabāšanu un uzturēšanu — jau sākotnēji paredzēja striktu darba plānošanu vairākos posmos. Pirmais posms — no kopējā trimdas dokumentārā mantojuma kopuma izdalīt arhīva fondus, kuros noteikti varētu būt meklējamās tēmas dokumenti. Otrais posms – fondu aprakstu izskatīšana, precizējot jau konkrētas lietas, kurās varētu būt meklējamie dokumenti. Tika atlasīti šādi fondi: Latviešu tautas kopības Vācijā arhīvs (Minsteres arhīvs), sabiedriskā darbinieka Ādolfa Klīves, Amerikas latviešu apvienības, jurista un vēsturnieka Ādolfa Šildes, PBLA Informācijas biroja arhīvs Minsterē, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības, Brisbenas Latviešu biedrības, žurnālista un vēsturnieka Viļa Skultāna, Romas katoļu baznīcas bīskapa Jāzepa Rancāna, sabiedriskā darbinieka Alfrēda Valdmaņa, ALA un PBLA priekšsēdētāja Ilgvara Spilnera, Latvijas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa un sabiedriski politiskā darbinieka Aristīda Jēkaba Lamberga arhīvi. Trešais darba posms patērēja vislielākos laika resursus, jo darbs dokumentu meklēšanā neaprobežojās tikai ar fondu aprakstiem lietu līmenī, bet nonāca līdz dokumentiem un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva glabātuvēs bija jāveic lietu atvēršana un caurskatīšana.

Secinājumi par trimdas dokumentārā mantojuma stāvokli nav iepriecinoši — lielākā daļa vēsturisko liecību par trimdas latviešu dzīvi ir, iespējams, neatgriezeniski zudušas nākamajām paaudzēm, jo dažādu apstākļu dēļ nav saglabāti dokumenti. Piemēram, PBLA kā trimdas latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā nodevusi tikai nelielu daļu organizācijas saglabātā dokumentārā mantojuma. PBLA fondā ir protokoli no sēdēm, sarakste par politisko un sabiedrisko darbību, dažādi dokumenti par politiskām un sabiedriskām aktivitātēm, Baltijas brīvības un miera kuģa akcijas dokumenti, konferenču materiāli, ziņojumi un dokumenti par 1987. gada notikumiem Baltijā un grupas «Helsinki 86» darbību, PBLA Tautas balvas piešķiršanas dokumenti, PBLA izglītības padomes pasākumu un «3x3» nometņu darbības dokumenti, fotomateriāli par PBLA politisko, sabiedrisko darbību un izglītības pasākumiem. PBLA Informācijas biroja arhīva Minsterē fondā ir 25 774 glabāšanas vienības ar savāktiem materiāliem par dažādām trimdas organizācijām, to darbību Latvijas valstiskuma atjaunošanā, piedalīšanos dažādu starptautisku konferenču sagatavošanā, sarakste ar organizācijām un privātpersonām, informācija par politiskajiem ieslodzītajiem Padomju Savienībā un politiski aktuāliem notikumiem Latvijā u. c. PBLA Sabiedrisko zinātņu institūta Vācijā fondā ir dažādi projektu un semināru dokumenti, publikācijas, aptauju anketas. Jāatzīmē, ka dokumenti Latvijas valsts glabāšanā saņemti galvenokārt nesakārtotā veidā, izņēmums ir fotoalbumi un dokumentu grupa, kuru veido sarakste. Lielākā daļa dokumentu nav oriģināli, dokumentu kopums ir nepilnīgs un nesniedz visaptverošu informāciju par trimdas latviešu veiktajām aktivitātēm, tādējādi vēstures pētniekiem nav pieejams pilnvērtīgs pētnieciskais materiāls par organizāciju un trimdu kopumā. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā PBLA fondi ir sakārtoti vienkāršoti, tika veikta tikai dokumentu pirmreizējā apsekošana un dokumentu sadalīšana raksturīgās grupās, kārtojot dokumentus pēc veida vai satura, nepiemērojot dokumentu tradicionālai (zinātniskai) aprakstīšanai piemērojamās prasības, kas pašreizējā situācijā ir vienīgais nopietnais situācijas risinājums esošo resursu izmantošanas iespējamībā.