Atšķirības starp "628375" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/05/17 |Issue number=93 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja198...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/05/17 |Issue number=93 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n093_003_04 }}Aizvadītajā nedēļā mēs atzīmējām Uzvaras dienu. Uzvara — ar šo vārdu uz lūpām arī no Afganistānas atgriezās tūkstošiem kareivju. Tie, kuri vispār atgriezās. Varbūt vēsture mums piedos, ka viņu izjūtas mēs saucam par uzvaru. Viņi palika dzīvi. Viņi redzēja, kā beidzas bezjēdzīgais un ambiciozais karš. |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | + | |
| − | |Published on=1989/05/17 | + | Vēlu 9. maija vakarā es redzēju Katedrāles laukumā sēžam puisi ar avīzi «Komjaunimo Tiesa» rokās. Viņš raudāja. Tai dienā bijām publicējuši plašu interviju ar igauņu jaunatnes avīzes «Noorte Hääl» žurnālistu Tomasu Sildamu, kas arī ir bijis Afganistānā. |
| − | |Issue number=93 | + | |
| − | |Page number=3 | + | Turpat Katedrāles laukumā pirms dažām dienām parādījās gaišs dēļu vagoniņš, kas no ārpuses bija aplīmēts ar politiskiem plakātiem. Vagoniņā ir guļvieta, galds, pie sienas — krusts. Blakus tam plīvo Lietuvas nacionālais karogs. 44 gadus pēc lielās uzvaras — atkal cīņa, taču nu tā ir citāda. Trešo reizi bada streiku pieteicis bijušais politiskais ieslodzītais Petrs Kidiks. |
| − | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) | + | |
| − | |Source file=paja1989n093_003_04 | + | — Varas iestādes citādi neuzklausa. Mani iepriekšējie bada streiki bija iedarbīgi — tika atbrīvoti politiskie ieslodzītie. Bet vēl nav attaisnoti pēckara gadu cīnītāji. Viņi nav vainīgi, ka bija spiesti slēpties mežā. Es ticu panākumiem, — Kidiks saka. Arī vienpadsmitajā badošanās dienā viņš nav zaudējis gara spēku. |
| − | }} | + | |
| + | Turpretī Lietuvas interfronte «Jedinstvo» (pati sevi tā dēvē — sociālistiskā kustība par pārbūvi Lietuvā) diez vai var lepoties ar panākumiem. Sestdien, 13. maijā, «Jedinstvo» dibināšanas kongress Viļņas arodbiedrību pilī sākās ar kautiņu un lamāšanos. Atklājās nesaskaņas kustības līderu starpā un politiskās kultūras trūkums. Bezprecedenta gadījums pamatīgi atvēsināja galvas un prātus daudziem krievu, bet īpaši poļu un lietuviešu strādniekiem, kuri bija pievienojušies šai kustībai. Gadījumu sīkāk aprakstīs mūsu republikas prese, tad katrs pats varēs to novērtēt un izdarīt secinājumus. | ||
| + | |||
| + | Droši var teikt, ka pagājušās nedēļas beigās visa Lietuva sēdēja pie televizoru ekrāniem un skatījās reportāžas no Baltijas asamblejas Tallinā. Ziņojumu «Ekonomiskā patstāvība tautas kustību programmās» nolasīja profesore Kazimira Krunskiene. | ||
| + | |||
| + | Jau publicēts Lietuvas PSR likuma «Par ekonomiskās patstāvības pamatiem» projekts. Rīt Augstākās Padomes sesijā to apspriedīs deputāti. | ||
| + | |||
| + | Nedēļas beigās Lietuvas nacionālais karogs plīvoja visur, kur notika pirmās olimpiskās dienas pasākumi. «Noliksim malā ikdienas darbus, nebeidzamās rūpes un dosimies olimpisko prieku meklējumos! Iesim sporta laukumos un zālēs, stadionos un baseinos, iesim Dabā — visskaistākajā un plašākajā no stadioniem!» — aicinājumā tautai mudināja Lietuvas Olimpiskā komiteja. | ||
| + | |||
| + | Piektdien olimpiskais čempions basketbolā Šarūns Marčuļonis pie Ģedimina pils aizdedza olimpisko uguni, kas sāka ceļu caur Lietuvu, Latviju, Igauniju un finišēja Tallinā. | ||
| + | |||
| + | Daudz jauniešu 14. maijā pulcējās galvaspilsētas Kalna parkā. Tur Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» jaunatnes Organizāciju koordinācijas pa dome rīkoja mītiņu «Jaunatnes dzīvais spēks», kas bija veltīts Romas Kalanta piemiņai. Pirms septiņpadsmit gadiem Kauņā viņš dzīvs sadedzinājās. Mītiņā runāja visu Lietuvas jaunatnes organizāciju un neformālo kustību pārstāvji: kas darāms jaunatnei, lai veicinātu nacionālo atdzimšanu. | ||
| + | |||
| + | |||
| + | <p style="text-align: right; ">'''IRENA REVAITIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">sporta un informācijas nodaļas korespondente</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 21.58
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītajā nedēļā mēs atzīmējām Uzvaras dienu. Uzvara — ar šo vārdu uz lūpām arī no Afganistānas atgriezās tūkstošiem kareivju. Tie, kuri vispār atgriezās. Varbūt vēsture mums piedos, ka viņu izjūtas mēs saucam par uzvaru. Viņi palika dzīvi. Viņi redzēja, kā beidzas bezjēdzīgais un ambiciozais karš.
Vēlu 9. maija vakarā es redzēju Katedrāles laukumā sēžam puisi ar avīzi «Komjaunimo Tiesa» rokās. Viņš raudāja. Tai dienā bijām publicējuši plašu interviju ar igauņu jaunatnes avīzes «Noorte Hääl» žurnālistu Tomasu Sildamu, kas arī ir bijis Afganistānā.
Turpat Katedrāles laukumā pirms dažām dienām parādījās gaišs dēļu vagoniņš, kas no ārpuses bija aplīmēts ar politiskiem plakātiem. Vagoniņā ir guļvieta, galds, pie sienas — krusts. Blakus tam plīvo Lietuvas nacionālais karogs. 44 gadus pēc lielās uzvaras — atkal cīņa, taču nu tā ir citāda. Trešo reizi bada streiku pieteicis bijušais politiskais ieslodzītais Petrs Kidiks.
— Varas iestādes citādi neuzklausa. Mani iepriekšējie bada streiki bija iedarbīgi — tika atbrīvoti politiskie ieslodzītie. Bet vēl nav attaisnoti pēckara gadu cīnītāji. Viņi nav vainīgi, ka bija spiesti slēpties mežā. Es ticu panākumiem, — Kidiks saka. Arī vienpadsmitajā badošanās dienā viņš nav zaudējis gara spēku.
Turpretī Lietuvas interfronte «Jedinstvo» (pati sevi tā dēvē — sociālistiskā kustība par pārbūvi Lietuvā) diez vai var lepoties ar panākumiem. Sestdien, 13. maijā, «Jedinstvo» dibināšanas kongress Viļņas arodbiedrību pilī sākās ar kautiņu un lamāšanos. Atklājās nesaskaņas kustības līderu starpā un politiskās kultūras trūkums. Bezprecedenta gadījums pamatīgi atvēsināja galvas un prātus daudziem krievu, bet īpaši poļu un lietuviešu strādniekiem, kuri bija pievienojušies šai kustībai. Gadījumu sīkāk aprakstīs mūsu republikas prese, tad katrs pats varēs to novērtēt un izdarīt secinājumus.
Droši var teikt, ka pagājušās nedēļas beigās visa Lietuva sēdēja pie televizoru ekrāniem un skatījās reportāžas no Baltijas asamblejas Tallinā. Ziņojumu «Ekonomiskā patstāvība tautas kustību programmās» nolasīja profesore Kazimira Krunskiene.
Jau publicēts Lietuvas PSR likuma «Par ekonomiskās patstāvības pamatiem» projekts. Rīt Augstākās Padomes sesijā to apspriedīs deputāti.
Nedēļas beigās Lietuvas nacionālais karogs plīvoja visur, kur notika pirmās olimpiskās dienas pasākumi. «Noliksim malā ikdienas darbus, nebeidzamās rūpes un dosimies olimpisko prieku meklējumos! Iesim sporta laukumos un zālēs, stadionos un baseinos, iesim Dabā — visskaistākajā un plašākajā no stadioniem!» — aicinājumā tautai mudināja Lietuvas Olimpiskā komiteja.
Piektdien olimpiskais čempions basketbolā Šarūns Marčuļonis pie Ģedimina pils aizdedza olimpisko uguni, kas sāka ceļu caur Lietuvu, Latviju, Igauniju un finišēja Tallinā.
Daudz jauniešu 14. maijā pulcējās galvaspilsētas Kalna parkā. Tur Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» jaunatnes Organizāciju koordinācijas pa dome rīkoja mītiņu «Jaunatnes dzīvais spēks», kas bija veltīts Romas Kalanta piemiņai. Pirms septiņpadsmit gadiem Kauņā viņš dzīvs sadedzinājās. Mītiņā runāja visu Lietuvas jaunatnes organizāciju un neformālo kustību pārstāvji: kas darāms jaunatnei, lai veicinātu nacionālo atdzimšanu.
IRENA REVAITIENE,
sporta un informācijas nodaļas korespondente
