814190

Boriss Koļesņikovs, Vladimirs Stešenko

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 21. jūnijs, Nr. 118

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 118 Datums: 21.06.1988 Tirāža: 220700"" can not be assigned to a declared number type with value 220700. Lappuse: 1 Virsraksts: Svinīgais dievkalpojums Latvijā Rubrika: Republikā Tēmas: Baznīca, reliģija Reliģija Nozares: Reliģija, baznīca Organizācijas: Pareizticīgo baznīca Mediji: Cilvēki: Metropolīts Leonīds, Aleksijs Skobijs, Jānis Šenroks Vietas: Rīga Notikums: Vairāk nekā 80 pareizticīgo baznīcās dažādu tautību Latvijas ticīgie slāvu un latviešu valodās ar svinīgu pateicības dievkalpojumu atzīmē tūkstošgadi kopš kristietības pieņemšanas Krievijā Gads: 1988

Aizvadītajā svētdienā vairāk nekā 80 pareizticīgo baznīcās dažādu tautību Latvijas ticīgie slāvu un latviešu valodās ar svinīgu pateicības dievkalpojumu atzīmēja tūkstošgadi kopš kristietības pieņemšanas Krievijā.

Svētās Trīsvienības katedrālē Rīgas un Latvijas metropolīts Leonīds noturēja svinīgu vakara dievkalpojumu, kurā piedalījās visas Rīgas pilsētas garīdzniecības pārstāvji. Tajā piedalījās brālīgo kristīgo konfesiju, valsts varas orgānu un sabiedrības pārstāvji, kā arī viesi no ārzemēm.

Dievkalpojums sākās ar katedrāles kora dziedājumu mācītāja Jāņa Šenroka vadībā. Tas atstāja spēcīgu emocionālu iespaidu uz daudzajiem svētku dalībniekiem. Metropolīts Leonīds nolasīja aktu par vietējās katedrāles veikumu un Krievijas pareizticīgo baznīcas pamācības nākamajiem gadsimtiem. Tika nolasīts Latvijas PSR Ministru Padomes apsveikums Krievijas pareizticīgo baznīcai un visiem dievkalpojuma dalībniekiem.

Metropolītam Leonīdam pašam nācies pārdzīvot Otrā pasaules kara šausmas. Tai laikā viņš bija kara ārsts un piedalījās Rīgas atbrīvošanā no fašistiskajiem okupantiem. Neilgi pirms šis jubilejas viņš par cildeno darbību cīņā par mieru apbalvots ar Tautu Draudzības ordeni, kā arī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu. Svinīgajā dievkalpojumā viņš vēlreiz aicināja ticīgos lūgt Dievu par mieru.

Latvijā, tāpat kā Kijevā, pareizticība no Bulgārijas izplatījās jau pirms Krievijas kristīšanas, bet valdošo bīskapu pareizticīgo baznīca Rīgā saņēma tikai XIX gadsimtā. Grūtu laiku tā pārdzīvoja buržuāzijas valdības gados. Dažkārt visai sarežģīti veidojās arī pareizticīgo baznīcas attiecības ar dažiem padomju varas pārstāvjiem.

— Patlaban visām baznīcām Latvijā, — sarunā ar LATINFORM korespondentu teica Svētās Trīsvienības katedrāles priekšnieks protohierejs Aleksijs Skobijs, — ir vienāds stāvoklis un vienādas tiesības. Pārkārtošanās ir radījusi uzlabojumu arī šajā sfērā — attieksme pret baznīcu radikāli mainījusies. To ar pateicību uzņēmuši visi ticīgie, kas vienmēr bijuši godprātīgi pilsoņi, pildījuši savu pienākumu pret tēvzemi un bijuši īsti patrioti.

Krievijas pareizticīgo baznīca Latvijā, uzsvēra protohierejs, uzmanīgi seko visiem atjaunotnes procesiem republikā. Pēc viņa domām, tā ir svarīgs faktors, kas sekmē brālīgo attiecību nostiprināšanos starp dažādu tautību cilvēkiem. Krievijas kristīšanas tūkstošgades svinības, viņš teica, cilvēkiem atgādina augstākos tikumības ideālus — miermīlību un labsirdību.

 

 

V. STEŠENKO,

LATINFORM korespondents

 

Krievijas kristīšanas tūkstošgadei veltītajā

svētku dievkalpojumā Svētās Trīsvienības katedrālē.

B. KOĻESŅIKOVA foto (LATINFORM)