Atšķirības starp "538017" versijām
| (6 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1989n027_004_02 | |Source file=paja1989n027_004_02 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/538/017/538017.jpg}} | ||
{{Written by|RPI LTF NODAĻA}} | {{Written by|RPI LTF NODAĻA}} | ||
| + | {{About topic|Migrācija}} | ||
| + | {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputāts}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About domain|Tautsaimniecība}} | ||
| + | {{About person|Arvīds Pelše}} | ||
| + | {{About event|E1988122200}} | ||
| + | {{About year|1959}} | ||
| + | {{About year|1966}} | ||
| + | {{About year|1984}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi. | Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi. | ||
| 29. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība. | 3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība. | ||
| − | |||
<p style="text-align:right;">'''RPI LTF NODAĻA'''</p> | <p style="text-align:right;">'''RPI LTF NODAĻA'''</p> | ||
<p style="text-align:right;">1989. gada 3. janvārī</p> | <p style="text-align:right;">1989. gada 3. janvārī</p> | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 18. marts, plkst. 21.36
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.
Šo laika periodu raksturo:
1. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanu, ignorējot republikas tautas vajadzības. Tā, piemēram, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēka.
2. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.
3. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā, bet arī saasināja starpnacionālās attiecības.
4. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.
5. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.
Tāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:
1. Rīgas Politehniskajam institūtam kā vienai no organizācijām, kas 1984. gadā izvirzīja A. Vosu par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanu.
2. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā arī lai mazinātu iespēju, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.
3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.
RPI LTF NODAĻA
1989. gada 3. janvārī
