Atšķirības starp "571499" versijām
(Set original images) |
|||
(2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1988n152_001_02 | |Source file=paja1988n152_001_02 | ||
}} | }} | ||
+ | {{Source image|articles/571/499/571499.jpg}} | ||
+ | {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} | ||
+ | {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} | ||
+ | {{About domain|Politika}} | ||
+ | {{About domain|Tautsaimniecība}} | ||
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} | {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} | ||
{{About event|E1988072902}} | {{About event|E1988072902}} |
Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.48
|
Galvenais pārkārtošanās mērķis ir cilvēka labklājība, viņa rūpēm un vajadzībām pastāvīgi jābūt partijas un padomju orgānu, sabiedrisko organizāciju, rūpniecības un lauksaimniecības kolektīvu uzmanības centrā. Par to bija runa 9. augustā mūsu republikā notikušajā vienotajā politdienā, kas bija veltīta tematam «Partijas XIX Vissavienības konference par pārkārtošanās tālākās attīstības un padziļināšanas sociāli ekonomiskajiem aspektiem».
Darba kolektīvos runāja Latvijas Komunistiskās partijas CK referenti — ministriju un resoru vadītāji, pilsētu un rajonu partijas, padomju un saimnieciskie darbinieki. Savos ziņojumos viņi plaši izmantoja partijas XIX Vissavienības konferences lēmumus un PSKP CK 1988. gada jūlija Plēnuma dokumentus, tajos izteiktās domas saistot ar Latvijas PSR reālajiem apstākļiem un konkrēto sociāli ekonomisko situāciju. Lielu uzmanību referenti veltīja pārtikas problēmai. Gan konferencē, gan arī plēnumā tā tika nosaukta par ļoti svarīgu jautājumu. Tas, cik bagāts būs mūsu galds, pirmām kārtām ir atkarīgs no tūlītējiem praktiskiem pasākumiem lauku materiālās bāzes nostiprināšanai. Tagad lauksaimniecības attīstība republikas ekonomikā iegūst prioritāti. Taču daudz kas ir atkarīgs arī no tā, vai tiks veikts attiecīgs darbs, lai grozītu ekonomiskās attiecības tīrumos un fermās. Jāpaver brīvs ceļš saimnieciskajai patstāvībai un uzņēmībai, jāstimulē tādas progresīvas saimniekošanas formas kā noma un ģimenes darbuzņēmums. Pieredze liecina par to, ka nomas attiecības ļauj pilnīgāk realizēt sociālistiskā īpašuma iespējas, ar to palīdzību tiek nodrošināti gan augstražīga un efektīva darba stimuli, gan arī sabiedrības intereses kopumā. Tas skar ne tikai lauku darbus, nomas attiecības aizvien plašāk ieviešas arī rūpnieciskajā ražošanā. Kā savās runās vēlreiz atgādināja referenti, partijas konferences un CK plēnuma lēmumos atzīts, ka galvenais tautas patēriņa preču produkcijas pieauguma priekšnoteikums ir spēcīgas specializētas industrijas radīšana šim nolūkam. Nepieciešama daudzu vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumu paātrināta modernizēšana, smagās industrijas uzņēmumu plašāka piedalīšanās patēriņa preču ražošanā. Kardināli jāpilnveido tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Turklāt te ne vienmēr ir runa par lieliem finansiāliem un materiāliem izdevumiem, dažkārt pietiek ar normālu darba organizāciju. It īpaši tas attiecas uz rindu problēmu.
Pārkārtošanās liktenī un līdz ar to arī mūsu dzīvē daudz kas ir atkarīgs no radikālās ekonomiskās reformas sekmīgas realizēšanas. Vienotās politdienas gaitā referenti veltīja lielu uzmanību problēmām, kas saistītas ar saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos, valsts pasūtījumu, tautas saimniecības finansiālo atveseļošanu un ražošanas vadības sistēmas pilnveidošanu. Tāpat runa bija par kooperācijas attīstību, par uzņēmumu un Tautas deputātu padomju savstarpējo attiecību pārkārtošanu. Tika uzsvērts, ka visās dzīves sfērās priekšplānā izvirzās konkrēti darbi, pēc kuriem cilvēki varēs spriest par pārbūves attīstību.