Atšķirības starp "363511" versijām
(Set original images) |
|||
(3 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1988n055_002_01 | |Source file=paja1988n055_002_01 | ||
}} | }} | ||
+ | {{Source image|articles/363/511/363511.jpg}} | ||
{{Written by|Andrejs Cīrulis}} | {{Written by|Andrejs Cīrulis}} | ||
+ | {{About topic|25. marts, 1988, 1989}} | ||
+ | {{About topic|Represijas, represētie}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About person|Andrejs Dripe}} | {{About person|Andrejs Dripe}} | ||
15. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
{{About event|E1988031000}} | {{About event|E1988031000}} | ||
{{About event|E1988032500}} | {{About event|E1988032500}} | ||
+ | {{About year|1988}} | ||
Visu nedēļu pa redakcijas tālruņiem mūsu lasītāji vaicāja, vai iepriekšējās sestdienas intervijā ar Andreju Dripi paustais ierosinājums guvis atbalsi. Runa ir par Klusuma brīdi Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 25. martā. Atzinīgi vērtēta Staļina personības kulta represiju nevainīgo upuru piemiņas literārās komisijas nodēvēšana par Sirdsapziņas komisiju. | Visu nedēļu pa redakcijas tālruņiem mūsu lasītāji vaicāja, vai iepriekšējās sestdienas intervijā ar Andreju Dripi paustais ierosinājums guvis atbalsi. Runa ir par Klusuma brīdi Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 25. martā. Atzinīgi vērtēta Staļina personības kulta represiju nevainīgo upuru piemiņas literārās komisijas nodēvēšana par Sirdsapziņas komisiju. | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.47
|
Visu nedēļu pa redakcijas tālruņiem mūsu lasītāji vaicāja, vai iepriekšējās sestdienas intervijā ar Andreju Dripi paustais ierosinājums guvis atbalsi. Runa ir par Klusuma brīdi Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 25. martā. Atzinīgi vērtēta Staļina personības kulta represiju nevainīgo upuru piemiņas literārās komisijas nodēvēšana par Sirdsapziņas komisiju.
Tagad publikācija parādījusies arī laikrakstā «Literatūra un Māksla». Vakardienas numurā ar aizkustinājumu izlasīju Latvijas PSR rakstnieku, komponistu, mākslinieku, arhitektu, kino un teātra darbinieku kopīgo ielūgumu būt kopā ar viņiem 25. MARTĀ NO PLKST. 17 KLUSUMA BRĪDĪ UN ZIEDU NOLIKŠANĀ BRĀĻU KAPOS PIE MĀTES LATVIJAS, lai atcerētos tos, par kuru likteni sirds sāp katram godīgam cilvēkam un par ko mēs vēl tik maz zinām. Jo ir vēl pārāk daudz neskaidra, nepublicēta...
Telefona sarunās mūsu lasītāji dedzīgi atbalsta ideju, ka jāierosina Latvijas PSR Ministru Padomē izveidot speciālu komisiju, kas lietpratīgi un zinīgi ieviestu skaidrību tik sāpošajās pagātnes peripetijās.
Vēl kāds lūgums jums, cienījamie lasītāji! Pēc šā Klusuma brīža atrakstiet mums! Par ko? — Par to, par ko sirds liek teikt!
Vakar, «Literatūrā un Mākslā» pausto aicinājumu lasot, radās milzu prieks, ka idejas sēkla dāsnā augsnē kritusi. Un, pateicības vārdus teikt gribēdams, tūdaļ pat piezvanīju mums visiem pazīstamajai un cienītajai Tautas māksliniecei Džemmai Skulmei. Sarunā viņa atgādināja jau senāk paustu domu: — Ir daudz pateikts, bet jāpasaka līdz galam. Ir jābūt drosmei ielūkoties spogulī...
* * *
Staļina personības kulta represiju nevainīgo upuru piemiņas literārās komisijas nākamā sēde notiks jaunnedēļ.
ANDREJS CĪRULIS