337464

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 27. janvāris, Nr. 7

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 7 Datums: 27.01.1991 Tirāža: 150000"" can not be assigned to a declared number type with value 150000. Lappuse: 1 Virsraksts: Starptautiskām normām atbilstīgi, tomēr savs Rubrika: Tēmas: Latvijas PSR Konstitūcijas grozīšana Pilsonība Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP) Mediji: Cilvēki: Juris Bojārs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Rolands Rikards Vietas: Latvija, Norvēģija Notikums: Gads: 1914, 1922, 1991

Decembrī rakstījām, ka Augstākās Padomes LTF frakcijas darba grupa izstrādā pārejas laika konstitūcijas projektu. Šobrīd jāprecizē: deputāti vēl tikai lems, vai jārada pagaidu pamatlikums vai arī tas jāaizstāj ar diviem konstitucionāliem likumiem. Viens no tiem būtu par cilvēka tiesībām un pienākumiem, otrs — par valsts varu.

Darba grupa — A. Endziņš, J. Bojārs, R. Rikards un V. Eglājs — ir sagatavojusi apspriešanai plenārsēdē konstitucionālā likuma "Cilvēka tiesības un pienākumi" projektu. Uz "LJ" jautājumiem atbild Rolands Rikards:

— Varbūt tomēr pastāv iespēja, ka kārtējo reizi tiks lāpīta LPSR Konstitūcija, nomainot tajā sadaļu "Valsts un persona" ar jaunā likuma saturu?

— Darba grupā bijām vienisprātis, ka LPSR Konstitūcija vairs nav labojama un tā jāatceļ. Zinu, ka tā domā daudzi deputāti, bet, protams, visu izšķirs balsošana.

Uzskatu, ka šis likums kādreiz varētu kļūt par Satversmes cilvēktiesību sadaļu. 1922. gadā pieņemtā Satversme ir ļoti demokrātiska un pēc faktiskās neatkarības atgūšanas, Saeimas ievēlēšanas tā varētu pilnībā būt spēkā. Taču, tāpat kā citu valstu konstitūcijās tajā laikā, Satversmē nav garantētas cilvēktiesības. Piemēram, Norvēģijā — tur konstitūcija pieņemta 1814. gadā — šīs daļas pamatlikumā vēl šobaltdien nav un viņi vēl tikai gatavojas to iekļaut.

— Kuru Eiropas valstu pieredzi esat izmantojuši, gatavojot likumprojektu?

— Likumprojekts pilnībā atbilst starptautisko cilvēktiesību paktiem. Lielākoties esam izmantojuši Spānijas un Itālijas konstitūcijas, kurās ir ļoti spēcīgas cilvēktiesību sadaļas, jo šīs valstis ceļu no totalitārisma uz demokrātiju ir veikušas nesen.

— Acīmredzot mums jāuzsver lasītājiem, ka šis likumprojekts neaptver nedz pilsoņa, nedz pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas principus. Taču tajā ir paredzētas pilsoņu un, tā teikt, nepilsoņu tiesības un pienākumi. Kādas ir šīs atšķirības?

— Sevišķi lielu atšķirību nav. Tikai pilsoņiem ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās un referendumā, tikai viņiem var nodot īpašumā vai pārdot zemi. Vārda, preses un biedrošanās brīvība ir visiem, taču tiesības dibināt masu informācijas līdzekļus un veidot politiskas partijas ir tikai pilsoņiem. Latvijas Republika savu pilsoni arī neizdod ārvalstij. Savukārt no pilsoņa tiek prasīta uzticība valstij, tās brīvības un demokrātiskas parlamentāras iekārtas sargāšana, kā arī valsts dienesta pildīšana.

— Pārstāstīt intervijā personas tiesības un pienākumus nav iespējams. Taču likumprojektā ir paredzēta kāda norma, kas diez vai ir citu Eiropas valstu likumos…

— Jā, tas ir pienākums pilngadīgiem bērniem nodrošināt cilvēka cienīgas vecumdienas saviem vecākiem. Mums šķita svarīgi šo kādreiz Latvijā, it sevišķi viensētās, pastāvošo nerakstīto ētikas normu iekļaut likumā, jo cilvēku morāle tagad ir stipri zemāka.

A. Jauce