Atšķirības starp "418474" versijām
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates) |
(Set original images) |
||
| (3 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | {{Newspaper Article | |
| − | {{Written by|Pēteris Pētersons}} | + | |Article in=Latvijas Jaunatne |
| + | |Published on=1990/02/15 | ||
| + | |Issue number=30 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=Atbalstu. Ierosinu | ||
| + | |Source file=lajn1990n030_001_04 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Source image|articles/418/474/418474.jpg}} | ||
| + | {{Written by|Pēteris Pētersons}} | ||
| + | {{About topic|Dziesmu svētki}} | ||
| + | {{About topic|XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki}} | ||
| + | {{About topic|Dziesmu svētki Daugavpilī, 1990}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About domain|Kultūra un māksla}} | ||
| + | {{About person|Dmitrijs Šostakovičs}} | ||
| + | {{About place|Daugavpils}} | ||
| + | {{About event|E1990052601}} | ||
| + | {{About year|1940}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
| + | <br /> | ||
| − | Ar pieredzi, kāda man ir pēc vērienīgās 1988. gada 7. oktobra dziesmotās manifestācijas «Par tiesisku valsti» Mežaparka estrādē, ar pieredzi, kas veidojas tagad, piedaloties XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizēšanā, nešaubīgi atbalstu daugavpiliešu aicinājumu šā gada 2. jūnijā sarīkot Latgales Dziesmu dienu 1940. gada traģiski liktenīgo notikumu atcerei. Es toreiz nebiju Daugavpilī, dzirdēju svētkus pa radio, bet eksplozīvi rejošo un dzelžaini šķindošo pavadmūziku mūsu dzidrajām dziesmām es dzirdēju, tā bija polifonija, par kuru traģiskākas nav pat | + | |
| + | |||
| + | Ar pieredzi, kāda man ir pēc vērienīgās 1988. gada 7. oktobra dziesmotās manifestācijas «Par tiesisku valsti» Mežaparka estrādē, ar pieredzi, kas veidojas tagad, piedaloties XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizēšanā, nešaubīgi atbalstu daugavpiliešu aicinājumu šā gada 2. jūnijā sarīkot Latgales Dziesmu dienu 1940. gada traģiski liktenīgo notikumu atcerei. Es toreiz nebiju Daugavpilī, dzirdēju svētkus pa radio, bet eksplozīvi rejošo un dzelžaini šķindošo pavadmūziku mūsu dzidrajām dziesmām es dzirdēju, tā bija polifonija, par kuru traģiskākas nav pat Šostakovičam viņa Ļeņingradas simfonijā. | ||
Domāju, ka XX Dziesmu svētku repertuārā, sevišķi koncerta «Likteņdziesmas» programmā, ir ne mazums dziesmu, kas sasaucas ar tālajām dienām, pauž mūsu attieksmi pret tām. Klāt nāks novada dziesmu bagātīgs klāsts. Tāpēc arī no savas puses aicinu kora dziedātājus un korus bez bažām par piedalīšanās iespējām pulcēties Daugavpilī šā gada 2. jūnijā, protams, par to laikus informējot pilsētas Kultūras nodaļu. Pieredze liecina, ka tādās reizēs nav vajadzīga ne īpaša samēģināšana, ne vadošas norādes. Ja cilvēki dzied to, ko vēlas, skaņa ir atbrīvota un vienota, arī akustiskās nevienmērības izlīdzinās. | Domāju, ka XX Dziesmu svētku repertuārā, sevišķi koncerta «Likteņdziesmas» programmā, ir ne mazums dziesmu, kas sasaucas ar tālajām dienām, pauž mūsu attieksmi pret tām. Klāt nāks novada dziesmu bagātīgs klāsts. Tāpēc arī no savas puses aicinu kora dziedātājus un korus bez bažām par piedalīšanās iespējām pulcēties Daugavpilī šā gada 2. jūnijā, protams, par to laikus informējot pilsētas Kultūras nodaļu. Pieredze liecina, ka tādās reizēs nav vajadzīga ne īpaša samēģināšana, ne vadošas norādes. Ja cilvēki dzied to, ko vēlas, skaņa ir atbrīvota un vienota, arī akustiskās nevienmērības izlīdzinās. | ||
Šāda sadziedāšanās Latgalē ne tikai atsauks sirds atmiņā un ļaužu prātos tautas likteņdrāmu, bet būs arī nozīmīgs ievada akords pēc mēneša sekojošajiem XX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. | Šāda sadziedāšanās Latgalē ne tikai atsauks sirds atmiņā un ļaužu prātos tautas likteņdrāmu, bet būs arī nozīmīgs ievada akords pēc mēneša sekojošajiem XX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. | ||
| − | |||
| − | |||
<p style="text-align: right; ">'''P. Pētersons,'''</p><p style="text-align: right; ">XX Dziesmu svētku galvenais režisors</p> | <p style="text-align: right; ">'''P. Pētersons,'''</p><p style="text-align: right; ">XX Dziesmu svētku galvenais režisors</p> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.47
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar pieredzi, kāda man ir pēc vērienīgās 1988. gada 7. oktobra dziesmotās manifestācijas «Par tiesisku valsti» Mežaparka estrādē, ar pieredzi, kas veidojas tagad, piedaloties XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizēšanā, nešaubīgi atbalstu daugavpiliešu aicinājumu šā gada 2. jūnijā sarīkot Latgales Dziesmu dienu 1940. gada traģiski liktenīgo notikumu atcerei. Es toreiz nebiju Daugavpilī, dzirdēju svētkus pa radio, bet eksplozīvi rejošo un dzelžaini šķindošo pavadmūziku mūsu dzidrajām dziesmām es dzirdēju, tā bija polifonija, par kuru traģiskākas nav pat Šostakovičam viņa Ļeņingradas simfonijā.
Domāju, ka XX Dziesmu svētku repertuārā, sevišķi koncerta «Likteņdziesmas» programmā, ir ne mazums dziesmu, kas sasaucas ar tālajām dienām, pauž mūsu attieksmi pret tām. Klāt nāks novada dziesmu bagātīgs klāsts. Tāpēc arī no savas puses aicinu kora dziedātājus un korus bez bažām par piedalīšanās iespējām pulcēties Daugavpilī šā gada 2. jūnijā, protams, par to laikus informējot pilsētas Kultūras nodaļu. Pieredze liecina, ka tādās reizēs nav vajadzīga ne īpaša samēģināšana, ne vadošas norādes. Ja cilvēki dzied to, ko vēlas, skaņa ir atbrīvota un vienota, arī akustiskās nevienmērības izlīdzinās.
Šāda sadziedāšanās Latgalē ne tikai atsauks sirds atmiņā un ļaužu prātos tautas likteņdrāmu, bet būs arī nozīmīgs ievada akords pēc mēneša sekojošajiem XX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.
P. Pētersons,
XX Dziesmu svētku galvenais režisors
