Atšķirības starp "346770" versijām
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Source image|articles/346/770/346770.jpg}} | {{Source image|articles/346/770/346770.jpg}} | ||
| + | {{Written by|V. Gailītis}} | ||
| + | {{About topic|Deklarācija par Lietuvas PSR suverenitāti}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About domain|Ekonomika un finanses}} | ||
| + | {{About person|Kazimiera Prunskiene}} | ||
| + | {{About person|Aļģirds Brazausks}} | ||
| + | {{About person|Vītauts Landsberģis}} | ||
| + | {{About organization|Lietuvas Ministru Padome}} | ||
| + | {{About place|Lietuva}} | ||
| + | {{About place|Norvēģija}} | ||
| + | {{About place|Dānija}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
Aizvakardienas vakarā Lietuvas delegāciju, ko vada Lietuvas premjerministre Kazimiera Prunskiene, pieņēma Norvēģijas ministru prezidents. Sarunās galvenokārt tika skarts jautājums par abu valstu iespējamo sadarbību kultūras, ekonomikas un vides aizsardzības jomā. Jautājums par iespējamo Norvēģijas palīdzību naftas piegādei netika ilgstoši pārrunāts, jo pēc Norvēģijas premjera uzskatiem tas šobrīd nebūtu diplomātiski pareizi. Abas puses nonāca pie secinājuma, ka šī lieta ir jāpārrunā ar konkrētām firmām, nevis ar valdību. Taču pašreizējais konvertējamās valūtas bads Lietuvā tam ir šķērslis, jo Norvēģijas uzņēmumi gatavi pārdot naftu tikai par tirgus cenām. | Aizvakardienas vakarā Lietuvas delegāciju, ko vada Lietuvas premjerministre Kazimiera Prunskiene, pieņēma Norvēģijas ministru prezidents. Sarunās galvenokārt tika skarts jautājums par abu valstu iespējamo sadarbību kultūras, ekonomikas un vides aizsardzības jomā. Jautājums par iespējamo Norvēģijas palīdzību naftas piegādei netika ilgstoši pārrunāts, jo pēc Norvēģijas premjera uzskatiem tas šobrīd nebūtu diplomātiski pareizi. Abas puses nonāca pie secinājuma, ka šī lieta ir jāpārrunā ar konkrētām firmām, nevis ar valdību. Taču pašreizējais konvertējamās valūtas bads Lietuvā tam ir šķērslis, jo Norvēģijas uzņēmumi gatavi pārdot naftu tikai par tirgus cenām. | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 27. novembris, plkst. 17.42
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvakardienas vakarā Lietuvas delegāciju, ko vada Lietuvas premjerministre Kazimiera Prunskiene, pieņēma Norvēģijas ministru prezidents. Sarunās galvenokārt tika skarts jautājums par abu valstu iespējamo sadarbību kultūras, ekonomikas un vides aizsardzības jomā. Jautājums par iespējamo Norvēģijas palīdzību naftas piegādei netika ilgstoši pārrunāts, jo pēc Norvēģijas premjera uzskatiem tas šobrīd nebūtu diplomātiski pareizi. Abas puses nonāca pie secinājuma, ka šī lieta ir jāpārrunā ar konkrētām firmām, nevis ar valdību. Taču pašreizējais konvertējamās valūtas bads Lietuvā tam ir šķērslis, jo Norvēģijas uzņēmumi gatavi pārdot naftu tikai par tirgus cenām.
Ceturtdienas vakarā Kazimiera Prunskiene steidzami izlidoja uz Dāniju, jo kāds šis valsts uzņēmums caur savu pārstāvi Lietuvā darīja zināmu, ka ir gatavs palīdzēt Lietuvai ar naftas piegādēm.
Aizvakar Lietuvas Ministru Padome apsprieda republikas iekšējās ekonomikas fineses. Aļģirds Brazausks šajā sēdē sniedza informāciju par apstiprinātajiem kurināmo vielu limitiem. Lauksaimniecības transports saņems 60—70%, sabiedriskais — 70%, pārtikas pārvadāšanas — 90%, bet atkritumu transports — 80% no nepieciešamās degvielas normas. Ātrās palīdzības mašīnas degvielu saņems bez ierobežojumiem. Savukārt personisko mašīnu īpašnieki saņems 30 litru benzīna mēnesī. A. Brazausks to nosauca par normu, kas zemāka par «bada» robežu.
Ceturtdien Ministru Padome izsūtīja uz daudzām attīstītajām valstīm telegrammas, kurās lūgta palīdzība šajā kritiskajā situācijā.
Lietuvas Augstākas Padomes sniegto informāciju apkopojis
V. GAILĪTIS
Mažeiķu naftas pārstrādāšanas uzņēmuma galvenais inženieris pēc naftas padeves pārtraukšanas paziņojis, ka stāvoklis patlaban ir slikts. Apstādināta ir 2. līnija, bet 1. un 3. līnija strādā ar pazeminātām jaudām. Lieta tāda, ka Mažeiķu naftas pārstrādāšanas uzņēmumā strādā ap 30% cittautiešu (dažos cehos līdz 60—70%). Un, kad Lietuvā tika pieņemti likumi par valsts valodu un par pilsonību, uzņēmums zaudēja 280 speciālistus. Līdzīga situācija var būt arī tagad, bet uzņēmums Lietuvai nes milzīgu peļņu. Ir apturēta vairāku izejvielu piegāde rūpniecības uzņēmumiem.
Katastrofa būs vēl lielāka, ja Lietuvai tiks pārtraukta elektroenerģijas piegāde.
20. aprīlī desantnieki vardarbīgi ieņēma Viļņas veco tipogrāfiju (tā bija centrālā pirms Preses nama uzcelšanas), kur drukāja nelielas avīzes, grāmatas. Desantnieki piekāva cilvēkus, kas mēģināja apturēt ielaušanos.
Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sesijā tiek debatēts par to, vai izveidot komisiju, kas nodarbosies ar ekonomikas problēmām boikota apstākļos.
20. aprilī Lietuvas Komunistiskās partijas laikrakstā «Tiesa» publicēts raksts «Vai mācīsimies no vēstures kļūdām?», kura autore iesaka atkāpties V. Landsberģim un K. Prunskienei, jo tad Maskava sāks sarunas ar Lietuvu.
LTF INFORMĀCIJAS CENTRS
