Atšķirības starp "952462" versijām
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Source image|articles/952/462/952462.jpg}} | {{Source image|articles/952/462/952462.jpg}} | ||
| + | {{Written by|Juris Laksovs}} | ||
| + | {{About topic|Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1990. gada 4. maijā}} | ||
| + | {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} | ||
| + | {{About person|Anatolijs Aleksejevs}} | ||
| + | {{About person|Dainis Īvāns}} | ||
| + | {{About person|Māris Budovskis}} | ||
| + | {{About person|Alfrēds Rubiks}} | ||
| + | {{About person|Vītauts Landsberģis}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}} | ||
| + | {{About place|Rīga}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
Vakar jaunā Augstākā Padome ievēlēja savu priekšsēdētaju — ANATOLIJU GORBUNOVU. Balsošanā no 196 deputātiem par viņu balsoja 153 deputāti (pret — 43). Par otru kandidātu — Anatoliju Aleksejevu — balsoja 20 deputāti. Par AP priekšsēdētaja pirmo vietnieku levēlēja DAINI IVĀNU. | Vakar jaunā Augstākā Padome ievēlēja savu priekšsēdētaju — ANATOLIJU GORBUNOVU. Balsošanā no 196 deputātiem par viņu balsoja 153 deputāti (pret — 43). Par otru kandidātu — Anatoliju Aleksejevu — balsoja 20 deputāti. Par AP priekšsēdētaja pirmo vietnieku levēlēja DAINI IVĀNU. | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 27. novembris, plkst. 18.57
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vakar jaunā Augstākā Padome ievēlēja savu priekšsēdētaju — ANATOLIJU GORBUNOVU. Balsošanā no 196 deputātiem par viņu balsoja 153 deputāti (pret — 43). Par otru kandidātu — Anatoliju Aleksejevu — balsoja 20 deputāti. Par AP priekšsēdētaja pirmo vietnieku levēlēja DAINI IVĀNU.
- Latvijas PSR AP deputāts Anatolijs Gorbunovs, Lietuvas Republikas AP priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis un Latvijas PSR AP deputāts Dainis Īvāns.
3. maijs, ko jau ilgi pirms tā pienākšanas domās iztēlojāmies kā krāšņu robežstabiņu starp ieilgušajiem tumsības gadiem un kāroto neatkarību, savas pilnvaras nodevis nākamajai dienai. Latvijas (PSR) pirmā (sešpadsmitā) sasaukuma pirmās sesijas pirmajā darba cēlienā Latvijas neatkarības proklamēšana vēl nenotika. Vakar tika veikti nepieciešamie priekšdarbi — apstiprinātas deputātu pilnvaras un ievēlēts Augstākās Padomes priekšsēdētājs. Taču šobrīd par deputātu vairākuma nostāju nav īpaši jāraizējas. Sesijas priekšvakarā notikušajā preses konferencē izskanēja pārliecība, ka divas trešdaļas noteikti balsošot par neatkarību. Tās atgūšanas ceļš būs mazāk radikāls nekā Lietuvas ceļš, taču spējāks par Igaunijas variantu — ir paredzēts atjaunot 1922. gada Satversmes četrus pantus.
Cerams, ka jaunievēlētos parlamentāriešus iedrošinās viesos atbraukušā Vitauta Landsberģa nelokāmība. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš uzsvēra, ka Lietuvas pašnoteikšanās jau esot notikusi. Tagad norisot visu pārējo valstu pašnoteikšanās attiecībā pret Lietuvu.
Ar pārliecību, ka nekādas «federēšanās» mums nav pieņemamas, pie Augstākās Padomes Prezidija ēkas pulcējās daudzi jo daudzi piketētāji. Tiesa, turpat bija izkārtoti sūnzaļā formā tērpti pilsoņi, kas nosodīja mazās nerātneles Latvijas ieceri atsvabināties no vecākā brāļa uzraudzības viņam tik grūtā brīdī. Jāteic, ka to stāvētāju, kuru plakāti apliecināja neviltotas bažas par savu vēdera tiesu, bija samērā maz.
Pirmajā sesijas dienā notika deputātu un žurnālistu savstarpēja atpazīšanās un sava veida «noslāņošanās». Kā izrādās, pasākumā akreditēto masu mediju pārstāvju skaits ir sitis pušu parlamentāriešu daudzumu. Uz sesiju ieradušies žurnālisti, kas pārstāv pasaulē pašas slavenākās aģentūras, sabiedrības, korporācijas un, protams, pašus populārākos izdevumus. Preses centrā nācās atpazīt daudzus ārvalstu kolēģus, kas bija manīti Kremļa kongresu pilī trešā Tautas deputātu kongresa laikā.
Saskaņā ar mandātu komisijas sniegtajām ziņām 110 deputāti ir tautfrontieši un tikai viens pārstāv interfronti. Darbdienas rīta daļā, apspriežot mandātu komisijas priekšsēdētāja Māra Budovska ziņojumu, diskusijas izraisīja jautājums par deputāta Rubika pilnvaru atzīšanu. LPSR Konstitūcijā ir sacīts, ka deputāts nevar būt uzreiz trijās padomēs, bet tieši tas draudēja notikt ar republikā pazīstamo tautas interešu paudēju. Par laimi, biedrs Rubiks laikus atsauca savas pilnvaras Rīgas pilsētas padomē, pavērdams sev iespēju balsot vai atturēties Latvijas neatkarības jautājumā.
«Iet nākotnē — ar šutku!» Šķiet, šāda varētu būt demokrāta Anatolija Aļeksejeva platforma, kas savu kandidatūru izvirzīja Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatam. Tomēr jokot ne visai noskaņotais deputātu vairākums šajā postenī ievēlēja Latvijas tautas atbalstīto Anatoliju Gorbunovu. Apsveicam!
Vēlu vakarā notika preses konference ar Anatolija Gorbunova un Vitauta Landsberģa piedalīšanos.
...Esam tik tuvu. Ja ne uzreiz neatkarībai, tad vismaz sākumā — sevis kā brīva (kaut arī, iespējams, baskājaina) cilvēka apzināšanai.
JURIS LAKSOVS
