550914

Jānis Porietis

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 14. aprīlis, Nr. 72

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 72 Datums: 14.04.1990 Tirāža: 240000"" can not be assigned to a declared number type with value 240000. Lappuse: 2 Virsraksts: Šodien – LNKP dibināšanas kongress Rubrika: Tēmas: LKP XXV (sašķelšanās) kongress Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Komunistiskā partija (LKP) Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija (LNKP) Mediji: Cilvēki: Jānis Peters, Jānis Porietis, Juris Rozenvalds Vietas: Rīga Notikums: Gads: 1990

Konsolidēšanās mēģinājuma paradokss jeb kāpēc mums bija jāaiziet

Kāpēc Latvijas Komunistiskās partijas XXV kongress delegātu konsolidēšanās vietā beidzās ar viņu šķelšanos?

Tas notika tāpēc, ka kongresa delegātu vairākums, vārdos dedzīgi aicinādami uz konsolidēšanas savā praktiskajā rīcībā konsekventi nevēlējās spert pat vismazāko pussolīti tās īstenošanas virzienā.

Taču labāk ļausim runāt faktiem!

Jau kongresa sākumā neizpratni radīja tas, ka tā delegātu vairākums noraidīja ierosinājumu redakcijas komisijā tās projektā ietvertā, bet klāt neesošā Jāņa Pētera vietā ievēlēt Juri Rozenvaldu, šādi izvairoties no dialoga ar vienu no patstāvīgās kompartijas ideologiem. Demokrātijas labad delegātu mazākums arī īpaši neiebilda.

Turpretī nopietnas un principiālas domstarpības radās, apstiprinot kongresa darba kārtību. Diemžēl tika noraidīts priekšlikums kongresā objektīvi izvērtēt LKP vēsturi un politiski reabilitēt 1959. gadā nepamatoti represētos partijas biedrus. Rodas iautājums: vai tiešām partijai, kas gadu desmitiem ilgi ir bijusi sabiedrības faktiskais vadošais spēks, nav jāatbild par tās darbību un nodarījumiem?

Kongresa turpmākā norise vēl vairāk iezīmēja daudzu runātāju ieteiktās konsolidēšanās paradoksus. Kaut arī nelabprāt, atkarīgās kompartijas piekritēji atbalstīja lēmumu pamatvilcienos akceptēt LKP CK politiskā referātā izteiktos secinājumus un vērtējumus. Un tad notika viena no vislielākajām šā kongresa «sensācijām». PSKP sastāvā ietvertās Latvijas kompartijas piekritēji, izmantodami savu skaitlisko vairākumu, panāca tāda lēmuma pieņemšanu, ar ko LKP CK un tātad, gluži loģiski, arī tās biroja darbs kongresu starplaikā tika atzīts par neapmierinošu. Citādi domājošajiem radās likumsakarīgs jautājums par šāda, mūsuprāt, nepamatota vērtējuma cēloņiem, jo, pateicoties mūsu republikas vadības, kā arī CK biroja un tā sekretāru visumā pārdomātai un elastīgai darbībai, Latvijā nav notikuši tādi asiņaini ekscesi ka dažās citās republikās. Mēs vēl esam spējuši iztikt bez taloniem piena un gaļas produktu sadalē. Mūsu masu informācijas līdzekļi prot visumā iecietīgi un samērā korekti iepazīstināt iedzīvotājus ar dažādiem viedokļiem, šādi dodot pašai tautai iespēju izvēlēties no tiem vispareizāko: Un mūsu rūpnīcās un kopsaimniecībās joprojām draudzīgi plecu pie pleca strādā latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši un daudzu citu tautību pārstāvji.

Bet varbūt neapmierinošs vērtējums tika dots tāpēc, ka iepriekšējie LKP CK vadītāji ir bijuši nepietiekami enerģiski jaunu, netradicionālu progresīvu risinājumu meklētāji? Diezin vai — kongresa turpmākā norise uzskatāmi parādīja, ka galvenais iemesls — LKP CK bijušā biroja darbības neapmierinošam vērtējumam no atkarīgās kompartijas puses — ir tā pārāk demokrātiskā, progresīvā un pārbūviskā darbība.

Protams, šāda pieeja apmēram trešdaļai kongresa delegātu nebija pieņemama, un mēs balsojām par CK darbības apmierinošu vērtējumu.

Par motīviem, pēc kuriem bija vadījušies tie kongresa delegāti, kurus neapmierināja šāds CK darbības vērtējums, varēja pārliecināties, apspriežot jautājumu, vai par partijas biedru konsolidēšanās pamatu var pieņemt LKP Programmas projektu, ko kongresam bija iesniedzis Centrālkomitejas plēnums. Diemžēl izrādījās, ka LKP XXV kongresa delegātu vairākumam šis ilgās diskusijās un dažādu viedokļu samērošanā un izvērtēšanā dzimušais Programmas projekts šķita pārāk demokrātisks un nepieņemami progresīvs. Tas tika noraidīts. Šāda rīcība būtībā nozīmēja, ka tādējādi tiek noraidīts vienīgais reālais teorētiskais pamats, uz ko balstoties un ko kongresa turpmākajā gaitā apspriežot, vēl varētu mēģināt konsolidēt tos delegātus, kas daudzmaz reāli domā un izprot Latvijas tautas vairākuma ilgas un centienus.

Protams, noraidot šo iespējamo konsolidēšanās pamatu, mums, patstāvīgās LKP piekritējiem, kongress bija jāatstāj, lai 14. aprīlī kopā ar saviem domubiedriem kritiski izvērtētu partijas agrāko darbību un atbildību par tās sekām. Lai politiski reabilitētu tos, kas nepamatoti cietuši 1959. gadā, kā arī citos laikposmos. Tikai uz šādas bāzes var veidot saliedētu domubiedru partiju, kas, nevis noliegdama, bet gan kritiski izvērtēdama Latvijas Kompartijas vēsturisko teorētiskās un praktiskās darbības mantojumu, būs spējīga radoši risināt daudzās samilzušās problēmas. Tikai šādi pakāpeniski var atgūt sarukušo vai pat jau zaudēto tautas uzticību.

Savā būtībā kļuvusi par Latvijas demokrātisko darba partiju, šāda sabiedriski politiskā organizācija varēs daudz aktīvāk un rezultatīvāk veicināt daudzveidīgos un sarežģītos pārbūves procesus, konstruktīvi sadarbojoties ar visam citām progresīvajām partijām un organizācijām.

JĀNIS PORIETIS,

LKP XXV kongresa delegāts