Atšķirības starp "974045" versijām
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Par darba dienestu | |Original title=Par darba dienestu | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/974/045/974045.jpg}} | ||
| + | {{About topic|Alternatīvais dienests}} | ||
| + | {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} | ||
Ugunsdzēsēji — cilvēki, kas ikdienā veic kaujas uzdevumus, kuri saistīti ar ugunsgrēku, avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanu, materiālo vērtību un cilvēku dzīvību glābšanu. Tikai 1989. gadā vien republikas ugunsdzēsēji izglābuši materiālās vērtības par vairāk nekā 35 miljoniem rubļu un 138 cilvēku | Ugunsdzēsēji — cilvēki, kas ikdienā veic kaujas uzdevumus, kuri saistīti ar ugunsgrēku, avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanu, materiālo vērtību un cilvēku dzīvību glābšanu. Tikai 1989. gadā vien republikas ugunsdzēsēji izglābuši materiālās vērtības par vairāk nekā 35 miljoniem rubļu un 138 cilvēku | ||
dzīvības. | dzīvības. | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 11. novembris, plkst. 02.00
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ugunsdzēsēji — cilvēki, kas ikdienā veic kaujas uzdevumus, kuri saistīti ar ugunsgrēku, avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanu, materiālo vērtību un cilvēku dzīvību glābšanu. Tikai 1989. gadā vien republikas ugunsdzēsēji izglābuši materiālās vērtības par vairāk nekā 35 miljoniem rubļu un 138 cilvēku dzīvības.
Patlaban ugunsdzēsība republikas saimnieciskā mehānisma infrastruktūrā pāraug par valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ugunsdzēsēju sociāli tiesiskās neaizsargātības un slikto materiālo apstākļu dēl ir apgrūtināta personālsastāva komplektēšana, lielajā vairumā Rīgas pilsētas ugunsdzēsības apakšvienību nav sakomplektēti 30%, un tas negatīvi ietekmē dienesta kaujas gatavību vispār.
Ugunsdzēsējiem nav militārā apbruņojuma un ieroču, tāpēc jebkura republikas jaunieša goda lieta un pienākums varētu būt darbs ugunsdzēsības apakšvienībās, pildot alternatīvo (darba) dienestu.
Taču, kā rāda pieredze, bez speciālās un inženiertehniskās sagatavošanas (3—6 mēnešos) cilvēku izmantošana avāriju seku likvidēšanā nebūs efektīva, kā arī būs saistīta ar traumām un bojāeju. Iepazīstoties ar presē publicēto Latvijas PSR Likuma «Par alternatīvo (darba) dienestu» projektu, Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju konference izsaka priekšlikumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei noteikt ar iepriekš minētā likuma normām alternatīvā (darba) dienesta izmantošanu ugunsdzēsības dienestā. Tādēļ 8. panta saturs būtu maināms šādi:
«Pēc attiecīgās sagatavošanas pildīt alternatīvo (darba) dienestu apakšvienībās (organizācijas), kuras nodarbojas ar ārkārtēju seku likvidēšanu (ugunsgrēki, avārijas, dabas katastrofas), tāpat Jāveic mazkvalificēti darbi (palīgdarbi) komunālajā saimniecībā, veselības aizsardzībā vai sociālajā nodrošināšanā pēc pilsoņa pastāvīgās dzīvesvietas.»
Attiecīgi mainīsies arī 9. panta 1. daļa: «Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu personas, kas pilda alternatīvo (darba) dienestu, pēc attiecīgas sagatavošanas var norīkot dabas katastrofu vai nelaimes gadījumu seku likvidēšanā.» Nepieciešams ar likumu noteikt to personu atbildību, kuras izvairās un nepilda alternatīvo (darba) dienestu, t. i., papildināt likumprojektu ar šāda satura 57. pantu:
«Attiecībā uz personām, kuras izvairās un nepilda alternatīvo (darba) dienestu, šā likuma darbība tiek pārtraukta.»
Konferences prezidija priekšsēdētājs A. KOBZARJS
Pieņemts vienbalsīgi Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju konferencē ar 615 balsīm.
