465217

Arnis Šablovskis

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 18. janvāris, Nr. 12

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 12 Datums: 18.01.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 2 Virsraksts: Par iespējamiem «Ceļiem uz Latvijas neatkarību» Rubrika: Tēmas: Neatkarības vēlme un pieprasīšana Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Tautas frontes Dome (LTF Dome) Latvijas Zinātnieku savienība Pilsoņu komitejas Mediji: Cilvēki: Juris Kaža, Rolands Rikards, Ilmārs Vītols Vietas: Rīga Notikums: Gads: 1990

Par iespējamiem «Ceļiem uz Latvijas neatkarību»

Konference sestdien, 20. janvārī

Kā jau mūsu laikraksta 12. decembra un 13. janvāra numurā ziņots, sestdien, 20. janvārī notiks Latvijas Zinātnieku savienības konference «Ceļi uz Latvijas neatkarību». Daži jautājumi pāris dienu pirms konferences sākuma tās organizācijas komitejas priekšsēdētājam, LTF Domes revīzijas komisijas vadītājam, profesoram Ilmāram Vītolam.

- Tātad konferencē tiks apspriesti iespējamie varianti Latvijas Republikas valsts atjaunošanai? Vai varat konkretizēt šo tematu?

— Patlaban ir trīs galvenie «modeļi», ko izstrādājuši LTF, pilsoņu komitejas un LZS. Par Zinātnieku savienības modeli referēs profesors Rolands Rikards, ceram, ka konferencē piedalīsies arī pārējo ideju autori.

— Vai runa būs arī par iespējamo konkrēto laiku LR valstiskuma atgūšanai?

— Cilvēki parasti atsakās publiski atbildēt uz šo jautājumu, jo to paredzēt šobrīd nav iespējams. Man šķiet, ka nevajadzētu baidīties izteikt hipotēzes.

Manuprāt, ja Maskava neliktu šķēršļus Baltijas neatkarības centieniem, Latvijas valstiskā neatkarība varētu tikt nodibināta aptuveni pusotra gada laikā. Tik ilgs laiks, pēc manām domām, nepieciešams, lai izveidotu naudas un banku sistēmu, atbrīvotu Latvijas rūpniecību no PSRS fondu pinekļiem, izstrādātu satversmi, ievēlētu saeimu, sastādītu valdību un panāktu kompromisu ar Maskavu politisku un ekonomisku līgumu noslēgšanai.

Bet, tā ka milzīgais varas aparāts Maskavā izrādīs pretdarbību, neatkarības atgūšana var tikt palēnināta divas, trīs un vairākas reizes. Tādējādi Latvijas neatkarība var tikt aizkavēta līdz 3—5 gadiem. Tas zināmā mērā saskan ar Jura Kažas vērtējumu — 5—10 gadi.

Latvju tauta, liekas, nav ar mieru tik ilgi gaidīt. Ar gaidīšanu vispār nekas neradīsies. Bīstama ir politiskas aktivitātes pāriešana bezcerībā un depresijā. Visbīstamākā ir cerība, ka neatkarība būs jau šogad vai nākamgad. Tad var būt vilšanās, kas ir viens no lielākajiem cilvēka pārdzīvojumiem. Manuprāt, jāizstrādā posmi ceļā uz neatkarību un tikai tad jāsvin atsevišķi panākumi.

— Vai šai konferencei ir arī kādi blakusuzdevumi?

— Tā ir «kuluāru dzīve». Visu laiku nebūt nav jāsēž zālē. Foajē var satikt vecus un jaunus paziņas, veidot jaunas interešu grupas. Politiskās Izglītības namā ir plaši foajē, auditorijas un apaļie galdi bufetē. Katram dalībniekam ir tiesības foajē izlikt posteru — plakātu ar galvenajām idejām. Mūsu konferencēs tas var likties uzbāzīgi, pat piedauzīgi. Taču starptautiskajās konferencēs ar posteriem pilnas ir visas blakustelpas ...

— Kāda būs konferences darba kārtība?

— Pēc katra referāta jāatstāj pietiekams laiks jautājumu uzdošanai. Tie «izģērbj» referentu un bieži parāda domu seklumu. Mums ieviesusies tradīcija deklarēt un «pazust» no tribīnes. Šajā konferencē paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām pēc katra referāta. Manuprāt, konferences bez diskusijām ir bezjēdzīgas, tad labāk referātu publicēt presē.

— Kāds ir gaidāmais konferences dalībnieku sastāvs?

— Tā būs pirmā plašāka mēroga Latvijas Zinātnieku savienības biedru tikšanās ar sabiedrisko organizāciju aktīvistiem. Uzaicināti arī radošo savienību biedri un žurnālisti. Gaidām arī republikas vadītājus.

— Vai konferencē klausītāju vidū būs iespējams nokļūt arī tiem, kuriem vēl pagaidām nav ielūguma vai dalībnieka kartes?

— Jā, pēc pulksten 9 konferencē atkarībā no brīvo vietu skaita tiks ielaisti visi interesenti.

I. Vītolam jautājumus uzdeva A. ŠABLOVSKIS