Atšķirības starp "704195" versijām
No Barikadopēdija
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
|| '''184,5 tūkst.''' | || '''184,5 tūkst.''' | ||
|- | |- | ||
| − | | 5. || Otrreizējā PSRS okupācija no 1944. gada jūlija līdz 1991. gadam || No 1944. g. jūlija – 1945. g. 1. jūnijam mobilizēti Sarkanajā armijā<br>Izsūtītas nāves ziņas par kritušajiem|| '''57 422'''<br><br>'''10 tūkst.''' | + | | 5. || Otrreizējā PSRS okupācija no 1944. gada jūlija līdz 1991. gadam || No 1944. g. jūlija – 1945. g. 1. jūnijam mobilizēti Sarkanajā armijā<br>Izsūtītas nāves ziņas par kritušajiem<br>Izsūtītās personas:<br>- kā bezpavalstnieki un vācu tautības personas 1945. g. februārī<br>- kā „dzimtenes nodevēju” ģimenes locekļi<br>- kā „sociāli bīstami elementi”<br>- kā jehovisti<br>- no filtrācijas nometnēm<br>Deportēti 1949. gada 25. martā, no tiem:<br>- kā kulaki<br>- kā nacionālisti<br>Aizturēti kā nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, no kuriem:<br>- nogalināti<BR>- arestēti un notiesāti<br>- legalizēti (atstāti brīvībā )<br>Latvijas nacionālo partizānu karā krituši okupanti un kolobracionisti<br>Kā migranti un kolonizatori no PSRS Latvijā iebrauca un izbrauca|| '''57 422'''<br><br>'''10 tūkst.'''<br><br><br>660<br>607<br>584<br>40<br>233<br>'''42125'''<br>29030<br>13095<br><br>'''13488'''<br>2420<br>5489<br>5579<br><br>'''2208'''<br><br>6 miljoni |
| + | |- | ||
| + | | 6. || Pēc neatkarības atgūšanas || Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā palika iebraucēji no PSRS || '''> 900 tūkst.''' | ||
| + | |- | ||
| + | | 7. || Pēc Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas 1994. gada 30. aprīļa vienošanās || Pēc KF karaspēka izvešanas līguma parakstīšanas Latvijā palika pensionētās militārpersonas || '''22320''' | ||
| + | (+ viņu ģim. locekļi) | ||
|} | |} | ||
| − | + | Šīs informācijas apkopošanā izmantoti dati no: | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| + | # J. Riekstiņa, B. Spridzāna, K. Kangera, H. Stroda, Z. Turčinska pētījumiem | ||
| + | # no grāmatām: „Aizvestie 1941. gada 14. jūnijs”; „Aizvestie 1949. gada 25. marts”, „Latvijas vēsture” | ||
| + | # J. Riekstiņš „Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940.-1990.”, Rīga, 2016 | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| + | '''Latviešu tautas zaudējumi:''' | ||
| + | Latviešu īpatsvars 1940. gadā - 76 % (iedzīvotāju skaits nedaudz < par 2 miljoniem) | ||
| − | Latviešu | + | Latviešu īpatsvars 1990. gadā - ~ 50 % (iedzīvotāju skaits 2,66 miljoni)) |
| − | + | Latviešu īpatsvars 2015. gadā - 64 % (iedzīvotāju skaits nedaudz < par 2 miljoniem) | |
| − | |||
| − | Latviešu īpatsvars 2015. gadā | ||
Tātad – PSRS okupācijas dēļ zaudēti ~ 12 % no latviešu tautas | Tātad – PSRS okupācijas dēļ zaudēti ~ 12 % no latviešu tautas | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 15. novembris, plkst. 14.12
[[20191111|]]
Latvijas iedzīvotāju zaudējumi komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupāciju rezultātā
| 1. | 1939. gada nogale pēc Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas 23.08. | Vācbaltiešu izceļošana uz Rietumiem | > 60 tūkst. |
| 2. | Pirmais PSRS okupācijas laiks 1940.-1941. g. līdz vācu okupācijai | Deportēti 1941. gada 14. jūnijā Arestēti, ieslodzīti cietumos no tiem - nošauti - nosūtīti uz GULAG nometnēm |
15443 7292 349 3458 |
| 3. | Nacistiskās Vācijas okupācijas laiks no 1941.-1944. gadam | Iesaukti vācu armijā (no tiem krituši kaujās) Latvijas teritorijā iznīcināti (ebreji (arī citvalstu), latvieši, čigāni) |
146 tūkst. (5 tūkst.) 90 tūkst. (70 tūkst., 18 tūkst., 2 tūkst.) |
| 4. | 1944. gads | Bēgšana no PSRS okupācijas, emigrējot uz Rietumvalstīm un Zviedriju | 184,5 tūkst. |
| 5. | Otrreizējā PSRS okupācija no 1944. gada jūlija līdz 1991. gadam | No 1944. g. jūlija – 1945. g. 1. jūnijam mobilizēti Sarkanajā armijā Izsūtītas nāves ziņas par kritušajiem Izsūtītās personas: - kā bezpavalstnieki un vācu tautības personas 1945. g. februārī - kā „dzimtenes nodevēju” ģimenes locekļi - kā „sociāli bīstami elementi” - kā jehovisti - no filtrācijas nometnēm Deportēti 1949. gada 25. martā, no tiem: - kā kulaki - kā nacionālisti Aizturēti kā nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, no kuriem: - nogalināti - arestēti un notiesāti - legalizēti (atstāti brīvībā ) Latvijas nacionālo partizānu karā krituši okupanti un kolobracionisti Kā migranti un kolonizatori no PSRS Latvijā iebrauca un izbrauca |
57 422 10 tūkst. 660 607 584 40 233 42125 29030 13095 13488 2420 5489 5579 2208 6 miljoni |
| 6. | Pēc neatkarības atgūšanas | Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā palika iebraucēji no PSRS | > 900 tūkst. |
| 7. | Pēc Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas 1994. gada 30. aprīļa vienošanās | Pēc KF karaspēka izvešanas līguma parakstīšanas Latvijā palika pensionētās militārpersonas | 22320
(+ viņu ģim. locekļi) |
Šīs informācijas apkopošanā izmantoti dati no:
- J. Riekstiņa, B. Spridzāna, K. Kangera, H. Stroda, Z. Turčinska pētījumiem
- no grāmatām: „Aizvestie 1941. gada 14. jūnijs”; „Aizvestie 1949. gada 25. marts”, „Latvijas vēsture”
- J. Riekstiņš „Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940.-1990.”, Rīga, 2016
Latviešu tautas zaudējumi:
Latviešu īpatsvars 1940. gadā - 76 % (iedzīvotāju skaits nedaudz < par 2 miljoniem)
Latviešu īpatsvars 1990. gadā - ~ 50 % (iedzīvotāju skaits 2,66 miljoni))
Latviešu īpatsvars 2015. gadā - 64 % (iedzīvotāju skaits nedaudz < par 2 miljoniem)
Tātad – PSRS okupācijas dēļ zaudēti ~ 12 % no latviešu tautas
