196607

Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)

[[19910819|]]

Interneta resurss: Www.saeima.lv Datums: 19.08.1991 Virsraksts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 19. augusta vakara sēdes stenogramma Saite: http://saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910819v.htm Tēmas: Augusta pučs, 1991 Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas statusu OMON (SUMV, SUV), omonieši, melnās beretes PSRS Konstitūcijas grozīšana Nozares: Politika Organizācijas: ANO Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP) PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja (VĀSK) PSRS Augstākā Padome Mediji: Cilvēki: Dzintars Ābiķis, Anatolijs Aleksejevs, Eduards Berklavs, Indulis Bērziņš, Arnolds Bērzs, Jānis Biezais, Māris Budovskis, Ivars Caune, Sergejs Dīmans, Vilnis Eglājs, Jānis Freimanis, Imants Geidāns, Mihails Gorbačovs, Anatolijs Gorbunovs, Genādijs Janajevs, Jānis Kinna, Andrejs Krastiņš, Andris Plotnieks, Jānis Pommers, Gunārs Preinbergs, Einārs Repše, Ivars Silārs, Pāvels Šapovalovs, Jānis Škapars, Sergejs Zaļetajevs Vietas: Notikums: Plkst. 12 notiek LR AP plenārsēde Gads: 1991

1991. gada 19.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai varam turpināt darbu? Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: reģistrējušies 135 deputāti.

Lūdzu no komisijām pilnvarotos ziņotājus tribīnē. Vārds Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ārlietu komisija tika papildināta ar jūsu ieteiktajiem kandidātiem, šajā gadījumā - ar komisijas locekļiem, un nonāca pie šāda secinājuma: par pamatu ņemt to paziņojumu, ko mēs jau pieņēmām un kurš ir vērsts uz iekšu, tas ir, Augstākās padomes Prezidija un vēlāk arī Augstākās padomes paziņojumu, lai nebūtu šeit kaut kāda veida informācija, kas iet uz āru, un cita informācija, kas iet pilnīgi pretēji.

Tajā pašā laikā, kā jūs redzat, dotais paziņojums ir papildināts ar to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome aicina visus pasaules parlamentus, valdības un starptautiskās organizācijas darīt visu iespējamo, lai nepieļautu demokrātiski ievēlēto institūtu darbības pārtraukšanu un vardarbību Latvijas Republikā. Tas arī ir tas papildinājums, kuru mēs gribētu lūgt gan austrumu, gan rietumu virzienā.

Te bija runa par iespēju griezties konkrēti pie PSRS Augstākās padomes, bet komisija, apskatot šo jautājumu, nolēma speciāli neizdalīt šinī paziņojumā šo griešanos. Tādas bija komisijas domas - atstāt vienkārši šo kopējo aicinājumu, kurš, es domāju, principā ietver arī PSRS Augstākās padomes darbību konkrētā apvērsuma likvidēšanā jeb seku likvidēšanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Manuprāt, ieviesusies redakcionāla kļūda - 3.rindkopā pēdējā teikumā Augstākās padomes Prezidija vietā būtu jābūt Augstākajai padomei.

I.Bērziņš: Jā, tā tiešām ir vienkārši pārrakstīšanās kļūda. Es atvainojos, tas ir jāizlabo.

Priekšsēdētājs: "Prezidija" svītrot. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Berklavs: Man ir lūgums, priekšlikums papildināt ar aicinājumu atsūtīt starptautiskos novērotājus.

I.Bērziņš: Komisijā ir apspriests šāda veida jautājums, arī pēc tam mēs runājām un uzskatām, ka šis mūsu formulējums arī ietver starptautisko novērotāju nepieciešamību. Kā savādāk pasaules sabiedrība varētu sekot līdzi notikumiem, kuri notiek Baltijas valstīs un Padomju Savienībā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Pārlapojot vecas avīzes, es uzdūros uz pirmskara Latvijas Pareizticīgo baznīcas vadītāja Jāņa Pommera uzstāšanos, un atmiņā iegūla viņa vārdi. Doma tāda, ka Latvijas politiķiem ir jāsaprot - par viņu politikas sekām būs jānorēķinās latviešu tautai. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs būt saprātīgiem un savu ambīciju dēļ neapdraudēt mierīgus pilsoņus!

Cienījamie kungi! Mums un jums jāsaprot, ka šodien nekādi aicinājumi uz vardarbību un pretošanos neder, bet savā aicinājumā mēs rakstām: "uzskatīt par nelikumīgiem šīs varas rīkojumus". Es uzskatu, ka šodien mums nav jāatkārto tas, ko vienreiz mēs jau izdarījām, aicinot cilvēkus uz barikādēm, un, godīgi sakot, viņus apmānījām. Bet es cienu šo cilvēku vairākumu, kas izgāja uz barikādēm, jo viņi mūsu aicinājumu uztvēra nopietni. Neatkārtosim šos notikumus! Būsim pie skaidra prāta un atcerēsimies, ka paši esam sekmējuši to, pie kā esam nonākuši. Es gribētu jums atgādināt Krastiņa kunga uzstāšanos, kurš teica: "Sašūpojot šo impēriju, mums ir iespēja ar vismazākajiem zaudējumiem no tās iziet." Jūs padomājiet par to - tā vietā, lai šo jautājumu atrisinātu sarunu ceļā, likumīga referenduma ceļā, mēs un jūs aicinājām uz anarhiju.

Es uzskatu, ka šis paziņojums, kas mums šodien tiek piedāvāts, ir absurds, ka ar to šodien mēs apdraudam daudzus nevainīgus, godīgus cilvēkus, kas var mūsu aicinājumus uztvert nopietni. Tas ir politisks jautājums, mums politiskā ceļā tas jārisina, bet ne tā kā šodien. Mēs nezinām detaļas tam, kas ir noticis, mēs nezinām, vai tam piekritīs Savienības Augstākā padome - vienīgais likumīgais orgāns, kuru mēs un jūs atzīstam. Mēs šodien esam pieaicinājuši deputātus, kas mūsu republiku pārstāv Augstākajā padomē, kas ir ievēlēti uz likuma pamata, vairāk vai mazāk godīgās vēlēšanās. Es uzskatu, ka mēs uzdosim viņiem, mūsu ievēlētiem, republikas tautas ievēlētiem deputātiem, izskatīt šo jautājumu Savienības Augstākajā padomē, lai mūsu valsts nenovirzītos no sava demokrātiskās attīstības ceļa./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Šis, var gadīties, ka uz kādu laiku, ir pēdējais dokuments, ko mēs pieņemam. Tā kā tas ir Paziņojums Apvienoto nāciju organizācijai, pasaules valstu parlamentiem, valdībām, vai jūs neuzskatāt, ka šeit būtu mērķtiecīgi ielikt kaut vienu teikumu par mūsu pašreizējo statusu, kādu mēs to uzskatām?

I.Bērziņš: Nē, nu mēs jau teicām. Komisijai bija principiāli apsvērumi, kāpēc mēs izvēlējāmies šādu formu. Pirmais princips bija tāds, ka mēs par pamatu ņemam to, par ko jūs visi nobalsojāt. Jā, un arī es nobalsoju par šo lēmumu, par mūsu paziņojumu, kuru bija izstrādājis Prezidijs un pēc tam pieņēma Augstākā padome. Tāpēc mēs pieturējāmies tieši pie šīs formas, vienīgi pēc tam vērsāmies pie pasaules tautām darīt visu, lai nebūtu šīs vardarbības un demokrātisko institūtu gāšanas.

E.Repše: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man tāds jautājums. Man nebija iespējas dokumentos pārbaudīt, kādas ir likuma normas par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu. Man liekas, ka tā ir Augstākās padomes prerogatīva, nevienam citam nav tiesību dot piekrišanu. Man ir pretenzijas pret šo formu - ar Augstākās padomes Prezidija piekrišanu. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums. Tā kā mēs pieņemam divus dokumentus ar vienu saturu un divas komisijas ir strādājušas autonomi, šo dokumentu pirmie teikumi ir atšķirīgā formulējumā. Man kā Pašvaldību komisijas pārstāvim būtu priekšlikums, vai mēs nevarētu vienoties un, kā Pašvaldību komisijas aicinājumā, lietot formu - PSRS notiek valsts apvērsums. Tātad kā procesu parādīt, jo vienā tekstā mums notiek valsts apvērsums un otrā - ir noticis. Mums ir divi dokumenti ar dažādiem tekstiem. Tas nebūtu lietderīgi.

I.Bērziņš: Diemžēl man ir jāatkārto trešo reizi šinī zālē viens un tas pats. Es un mūsu komisija par pamatu ņēmām to, par ko jūs visi nobalsojāt. Tur bija tieši šie formulējumi. Mēs nelabojām un nemainījām tieši tāpēc, ka vienreiz cienījamie deputāti bija jau izteikušies par šādu formu. Tā ka es domāju, ka Pašvaldību komisija var labot tikai uz jau pieņemto vai arī mums ir jāatgriežas pie iepriekšējā dokumenta. Pie tam es uzskatu, ka tas ir tiešām noticis, ja prezidents ir nostumts no varas. Vai tas beigsies veiksmīgi tā organizētājiem, tas ir cits jautājums. Es domāju, ka par to mēs šeit nevarētu diskutēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Es gribu atgriezties pie tā lūguma, kuru izteicu pirms pusdienām. Frakcijā nu beidzot ir visi kopā, jo mēs nebijām pielaisti pie tiem dokumentiem, kas bija jūsu rīcībā. Tagad mums situācija daudzmaz skaidra, un ir jāizstrādā frakcijas pozīcija attiecībā uz šiem diviem dokumentiem. Mums ir vajadzīga stunda laika, lai izstrādātu frakcijas pozīciju, jo mēs praktiski pie šiem dokumentiem strādājām katrā komisijā no piecām līdz desmit minūtēm, ne vairāk. Šeit ir daudz...

Ņemsim dažus piemērus! Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteju uzskatīt par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu varas pilnvaru Latvijas Republikas teritorijā. Bet, ja tas būtu likumīgs veidojums, tad būtu pilnvaras Latvijas teritorijā? Nu, ziniet, nevar jau tā rakstīt. Šeit ir ļoti daudz tādu neloģisku un arī ar attiecīgiem faktiem nepamatotu tēžu. Mums vajadzīga stunda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamā plenārsēdes vadība, cienījamo referent un cienījamo oponent, ja es tā varētu teikt par Dīmaņa kungu! Kā es nupat noskaidroju, tad abās komisijās abu frakciju pārstāvji strādāja. Laikam Dīmaņa kungam vienkārši nav informācijas. Jūsu kolēģi jums to nav pateikuši, ka viņi tur bija. Tātad šie lēmumi ir izstrādāti kopīgi. Līdz ar to nav vajadzības šoreiz izmantot frakcijas iespēju, lai vēlreiz laiku vilktu garumā.

Priekšsēdētājs: Tūlīt runās deputāts Šapovālovs, un tad lemsim.

P.Šapovālovs: */Man jautājums par dokumentu Nr.40, par paziņojumu ANO, parlamentiem un tā tālāk. Tas saucas "Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums". Bet otrajā rindkopā rakstīts, ka "Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome paziņo:" Beigās tikai Augstākās padomes priekšsēdētāja paraksts. Man ir jautājums - vai Ministru padome ir sanākusi, iepazinusies ar šo paziņojumu? Kāds ir tās viedoklis? Ja tā, tad kāpēc nav Ministru padomes priekšsēdētāja paraksta?/

I.Bērziņš: */Tas vienkārši ir neprecīzs tulkojums. Latviešu valodā, oriģinālā ir vārds "paziņoja". Ministru padome sanāca šodien no rīta, tā kopā ar Prezidiju pieņēma dokumentu, kas ir šā paziņojuma pamatā, tāpēc mēs rakstām, ka Ministru padome un Augstākā padome paziņoja. Tas izskaidro to, kas jau ir noticis, bet tālāk seko tas, ko Augstākā padome prasa./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tikai mieru. Vajag adekvāti uzrakstīt krievu valodā. Ir kļūda - */paziņo/, vajag - */paziņoja/.

S.Zaļetajevs: Man jautājums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs runājām, jūs sen varējāt jautāt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: Pēdējais jautājums.

Priekšsēdētājs: Pēdējais, skaidrs, ka pēdējais. Lūdzu, jautājiet.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums Ārlietu komisijas pārstāvim. Latvijas Republikas Augstākajai padomei ir konstitucionālas tiesības pieprasīt PSRS Augstākās padomes sasaukšanu, lai izskatītu situāciju valstī. Tā kā mēs apgalvojam, ka notiek antikonstitucionāls apvērsums, tad ir jautājums, vai komisija ir izskatījusi konkrētas darbības, lai neapmierinātos ar tukšām deklarācijām, bet veiktu konkrētas darbības, lai novērstu tāda veida darbību nevēlamu attīstību./

I.Bērziņš: */Jā, izskatīja, un nāca pie secinājuma, ka jāpieņem šāds dokuments. Tiešām, bija tāds jautājums, komisija nonāca pie tāda secinājuma, kādu tā tagad jums piedāvā./

Priekšsēdētājs: Balsosim par 40.dokumentu - par Latvijas Republikas Augstākās padomes Paziņojumu ANO pasaules valstu parlamentiem, valdībām un tautām. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 138.

Tagad par pārtraukumu. Pirms mēs pašreiz šo jautājumu apspriežam, mums bija pārtraukums. Es saprotu, ka visi devās starpbrīdī tāpēc, lai izstrādātu šo projektu. Tagad frakcijas "Līdztiesība" vadītājs pasaka, ka ir vajadzīgs vēl viens pārtraukums. Kā, lūdzu? Kā nebija dokumenta? Jūs kopā strādājāt komisijā un jums nebija dokumenta? Kāda tieši dokumenta jums nebija?

No zāles: Mums jau arī nebija.

S.Dīmanis: Mūsu darbs komisijās bija praktiski uz piecām minūtēm. Kad mēs tur ieradāmies, viss jau bija gatavs, nodrukāts, komisijas izklīda. Praktiski frakcija savu pozīciju nespēja izstrādāt.

Priekšsēdētājs: Jā. Cik jums laika vajag?

S.Dīmanis: Stundu.

Priekšsēdētājs: Nē, nu... Varbūt tad spriediet kādas pāris nedēļas!

S.Dīmanis: Nē, divas nedēļas mums nav vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Spriediet. Lūdzu, bet jūs taču labi saprotat, ka pēc mūsu nolikuma jūs varat prasīt zināmu laiku, bet, ja jūs stundu, divas stundas prasāt, nu tad...

S.Dīmanis: Cik mēs varam prasīt?

Priekšsēdētājs: Acīmredzot 20 minūtes.

S.Dīmanis: Mums vajadzīga vismaz pusstunda.

Priekšsēdētājs: Pusstunda starpbrīdis, un tad visi sapulcējamies kopā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani, jums vārds!

S.Dīmanis: Mēs netaisāmies novilcināt laiku. Mēs piedāvājam principiāli citu mūsu uzvedības shēmu. Es runāju par Augstāko padomi, jo šajā jautājumā ir jāizmanto visas konstitucionālās iespējas un tas, ko mēs nedarām.

Pirmais. Ir nepieciešams PSRS Augstākās padomes lēmums attiecībā uz ārkārtas stāvokli un izveidoto ārkārtas komiteju. Līdz ar to, pēc mūsu domām, ir lietderīgi, lai Latvijas Augstākā padome pieprasītu PSRS Augstākajai padomei sasaukt šajā jautājumā kongresu. Es domāju, ka tās ir mūsu konstitucionālās tiesības. Ja mēs runājam par likumību vai nelikumību, šeit manās rokās ir likums par ārkārtas stāvokli, šeit ir rakstīts: */"Ja par ārkārtas stāvokļa ieviešanu nav piekrišanas no savienotās republikas Augstākās padomes puses, ārkārtas stāvoklis tiek ieviests, pieņemto lēmumu nekavējoties apstiprinot PSRS Augstākajā padomē."/

Līdz ar to mums nav skaidra Augstākās padomes pozīcija, tāpēc nevaram runāt par likumību vai nelikumību. No otras puses, mums nav skaidrs arī Janajeva statuss. Nav skaidrs tāpēc, ka mēs neko nezinām par to stāvokli, kādā tagad atrodas Gorbačovs. Tas būtu viens.

Otrais. Ir jāizveido, kā es jau teicu, speciāla Augstākās padomes grupa, lai noskaidrotu divus jautājumus, pirmkārt, ārkārtējā stāvokļa līmeni un raksturu Latvijā. Šeit, pēc manām domām, nav nekādas skaidrības. Otrkārt, kontaktu izveidošana ar PSRS Augstāko padomi un valdību. Tajā pašā laikā ir jāstājas ciešos sakaros ar politiskajām partijām un sabiedriskajām kustībām, arodbiedrībām, lai viņu neapdomīgās darbības rezultātā nepadziļinātos konfliktsituācijas. Es uzskatu, ka tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Ir jāgriežas pie pašvaldībām ar lūgumu saglabāt mieru un nodrošināt dzīvei nepieciešamo objektu funkcionēšanu.

Frakcija piedāvā balsot par šo principiālo shēmu. Ja mūsu ieteikumi netiks pieņemti, tādā gadījumā mums būs ļoti grūti balsot par jūsu frakcijas ieteikumu un tādā gadījumā mēs vienkārši atturēsimies no balsošanas. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, mēs esam Augstākajā padomē un darbojamies ar jums. Gadījumā, ja mums būs jāpieņem divi dažādi lēmumi par frakcijām, mēs vienkārši piestrādāsim pie šā dokumenta, tas parādīsies ja ne šodien, tad rīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: Es atvainojos, vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: Tātad frakcijas ieteikums, mūsu frakcijas ieteikums...

Priekšsēdētājs: Esiet tik laipns, nāciet tribīnē, ko jūs debatējat!

No zāles: Vai tekstu tagad apspriež?

I.Bērziņš: Tautas frontes frakcija uzskata, ka šis dokuments apspriežot ir jāpieņem tādā veidā, kādā tas tika izvirzīts, ar vienīgajām izmaiņām 4.rindkopas otrās rindiņas un 4.rindkopas trešās rindiņas sākumā, kur svītrojam vārdus "demokrātijas un likumības apstākļos". Aiz vārdiem "savu darbību" likt punktu. Vairāk nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Es aicinu kolēģus no frakcijas "Līdztiesība" arī piedalīties balsošanā par šiem dokumentiem, jo tas, ko teica Dīmaņa kungs, neizslēdz šo dokumentu pieņemšanu, tā kā ir darbība, kas var turpināties arī pēc tam.

Priekšsēdētājs: Es gandrīz vai arī gribēju sniegt tādu komentāru, ka pirmais otro neizslēdz. Mums divi dokumenti jau ir sagatavoti. Mēs varam balsot par tiem. Dīmanis un viņa kolēģi var sagatavot savu dokumentu, un mēs izskatīsim plenārsēdē. Bet...

A.Aleksejevs: */Replika./

Priekšsēdētājs: */Replika? Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka.../

Priekšsēdētājs: Tikai replika.

A.Aleksejevs: */...sākumā pieņemot to dokumentu, kuru piedāvāja kolēģis Dīmanis, pirmais dokuments pilnīgi nav vajadzīgs līdz tam laikam, kamēr Savienības Augstākā padome nebūs izteikusi savu viedokli. Tāpēc es uzskatu, ka šie ir divi nesavienojami dokumenti, bet tas, kas saka, ka šie dokumenti ir analogi, vai nu pats maldās, vai cenšas maldināt citus./

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Līdz ar to mēs izbeidzam un balsojam par 40.dokumentu.

Pirms tam mēs reģistrēsimies, jo izskanēja gan replikas, gan uzrunas, gan aģitējumi, gan viss pārējais. Lūdzu, reģistrēsimies.

Kolēģi Dīmani, jūs gatavojat, jūsu dokumenti tiks pavairoti. Mēs sirsnīgi apspriedīsim un cerams, ka pieņemsim. Rezultāts: 128.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par 40.dokumentu, balsojot par Latvijas Republikas Augstākās padomes Paziņojuma projektu. (Zālē troksnis.) Rezultāts: 105 - par, pret - nav, atturas - nav.

Deputāts Aleksejevs gribēja protestēt pret to, kā es vadu sesiju. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Cienījamo priekšsēdētāj Anatolij Valerianovič! Man, par nožēlu, jāatzīst, ka jūs sistemātiski pārkāpjat tradīcijas, kas ir izveidojušās mūsu parlamentā, tas ir, vispirms jābalso par visradikālāko priekšlikumu. Pēdējo reizi jūs man teicāt, ka es savu protestu neesmu izteicis. Šoreiz es, ievērojot jūsu vēlēšanos, mēģināju jums pateikt priekšā, bet jūs man nedevāt vārdu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 39.dokuments. Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: 39.dokuments ir jums visiem izdalīts. Mūsu komisijā, šo dokumentu gatavojot, ieradās arī "Līdztiesības" frakcijas pārstāvji. Domas mums gan nesakrita šajā ziņā, bet mēs uzskatījām par nepieciešamu pieņemt šāda rakstura dokumentu. Šā dokumenta mērķis ir aicināt pašvaldības nesadarboties ar militārpersonām, drošības komitejas un iekšlietu karaspēka veidojumiem un tiem pārstāvjiem, kuri būs izvirzīti Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas uzdevumā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs aicinām gan iedzīvotājus, gan arī pārējos, kuri strādā gan pašvaldībās, gan citās iestādēs, nesadarboties ar tām amatpersonām un tām struktūrām, kas tomēr, iespējams, pildīs PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas uzdevumus.

Pēdīgi mēs aicinām arī visas republikas pašvaldības institūcijas pildīt vienīgi Augstākās padomes lēmumus un likumus un Ministru padomes lēmumus un rīkojumus.

Frakcijas sēdē, kura tikko notika, tika izdarīts vienīgais labojums 1.punktā, pirmajā rindā. Tā skan sekojoši: "nestāties nekādos kontaktos un nesadarboties", tālāk kā tekstā. Viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamo priekšsēdētāj, sakiet, lūdzu, vai mēs atzīstam Savienības Augstākās padomes likumību? Vai tās jurisdikcija attiecas arī uz mums?/

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi Aleksejev! Varbūt atbildiet pats, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Pateicos jums, Anatolij Valerianovič! Tomēr ir tāds precedents, ka mēs tos deputātus esam pieaicinājuši un cenšamies novērtēt Savienības orgānu darbību, nerunājot par to, vai viņus atzīstam vai neatzīstam. Es domāju, ka mūsu stāvoklis ir ļoti nestabils./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 108, pret - 1, atturas - neviens. Aicinājums ir pieņemts.

Par procedūru? Lūdzu.

J.Freimanis: Gorbunova kungs! Mums vajadzētu nekavējoties pieņemt lēmumu, lai abus iepriekš pieņemtos lēmumus nekavējoties pārraida pa radio un televīziju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Tāpēc nav jābalso, līdz ko tie ir preses centrā, tie tiek raidīti.

Tagad par mūsu tālāko darbu. Kādi ir ierosinājumi? Pirmkārt, mums ir jāapspriež frakcijas "Līdztiesība" dokumenti, ja tie būs sagatavoti un pavairoti. Tālāk mums ir jāapspriež darba kārtība. Varbūt ir arī citi jautājumi? Lūdzu.

J.Kinna: Latvijas Tautas frontes frakcija ierosina šodienas notikumu izvērtēšanai sasaukt plenārsēdi pulksten 20.00 vēl šovakar un rītdien strādāt pēc Prezidija ierosinātās darba kārtības, ja tas, protams, būs iespējams.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Vispirms lemsim par to, ko mēs tagad darīsim. Vai mēs tagad varam izskatīt plenārsēžu darba kārtību? Kādā kārtībā mēs strādāsim šodien un rīt? Kolēģi Dīmani, jūsu dokuments acīmredzot taps pēc kādas stundas, ja?

S.Dīmanis: Tā rediģēšanai un pavairošanai vajadzīga tiešām apmēram stunda. Dokuments būs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Man tikai lūgums frakcijai, lai dokumentus izsniedz latviešu valodā, jo tādus dokumentus personiski es neņemos apspriest.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mazu uzmanību! Vai mums tagad ir vērts sākt izspriest darba kārtību? Varbūt tomēr iesim garākā starpbrīdī, jo šā vai citādi otrai frakcijai jāstrādā pie sava dokumenta. Mums tā darba kārtība aizņems tikai kādas piecas, desmit minūtes, ne vairāk. Tāpēc mēs atgriezīsimies pēc kādas pusotras stundas. Mēs izskatīsim arī darba kārtību. Nav iebildumu?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Tad tiekamies pulksten 18.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 107 deputāti reģistrējušies. Tūlīt teksts latviešu valodā tiks izdalīts. Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Cienījamie deputāti! Nav dokumenta?

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti! Vēl sešus eksemplārus vajag. Tagad gan būs, lūdzu!

S.Dīmanis: Cienījamie deputāti! Atbilstoši tiem principiem, ko izstrādāja frakcija pusdienas laikā, ir sastādīts lēmuma projekts, kuru frakcija liek priekšā pieņemt šajā sēdē. Šeit, pēc manām domām, viss ir pilnīgi skaidrs, ja?

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus!

S.Dīmanis: Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Kolēģis Dīmanis teica, ka šeit viss ir uzrakstīts, viss ir skaidrs. Lūdzu jūsu jautājumus! Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Pirmās rindkopas pirmajā rindā rakstīts: "tika paziņots". Tā ir 3.konjugācija, kas dod iespēju apšaubīt šā teikuma patiesīgumu. Kāpēc jūs neizvēlējāties konkrētu izteiksmes formu, lai skaidri un gaiši pateiktu, ka ir noticis apvērsums un varu pārņēmis tas un tas cilvēks? Bet - "tika paziņots", tas ir ar tādu zināmu šaubu devu.

S.Dīmanis: Redziet, kamēr situācija nav līdz galam skaidra, jābūt uzmanīgiem ar izteikumiem, jo jūs ļoti labi atceraties janvāra dienas. Te ir - "tika paziņots", ja. Jūs ļoti labi to saprotat, ka tikmēr, kamēr situācija nav pilnīgi skaidra, mēs kā politiķi izvēlamies šādus formulējumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Man vispirms ir jautājums un pēc tam priekšlikums no frakcijas. Jautājums ir tāds: ko jūs saprotat ar pēdējo rindkopu, varbūt "Līdztiesības" frakcija spētu atklāt plašāk šo savu domu? Tā kā mēs šobrīd neesam piedalījušies vispār šā dokumenta izstrādāšanā, mums tāpat ir nepieciešama frakcijas sēde un rūpīga dokumenta izstudēšana.

S.Dīmanis: Bez šaubām. Es piekrītu, ka dokuments ir jāstudē. Kas attiecas uz pēdējo rindkopu, tā ir jūsu darīšana.

Kas attiecas uz pēdējo rindkopu, pēc mūsu domām, galvenais, ko tagad var izdarīt tautas pārstāvniecība, ir tiešām turēt roku uz pulsa šajā situācijā. Pēc manām domām, dotajā gadījumā vajadzētu vienkārši atstādināt malā mūsu, tā sakot, frakcionālās pretrunas, tieši tāpēc mēs piedāvājam vienkāršu pārstāvniecību. Es domāju, ka šeit neko vairāk par uzrakstīto pateikt principā nevar. Ņemot vērā to, ka mēs sēžam zālē un kaut ko mēģinām izdibināt, tas jādara daudz profesionālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Induli Bērziņ!

I.Bērziņš: Vai jums neliekas, ka mums Augstākajā padomē jau ir izveidotas zināmas institūcijas? Tas izdarīts pirms gada, tas ir, Augstākās padomes vadība ir četru cilvēku sastāvā, no kuriem trīs pašlaik atrodas šeit. Un Augstākās padomes Prezidijs. Šādā veidā veidojot jaunu institūciju, vai jums neliekas, ka mēs radīsim kaut ko līdzīgu koalīcijas veida institūcijai, kam nav nekāda pamata. Mēs esam likumīgi ievēlēti, un, kā es saprotu, mūsu likumīgo ievēlēšanu neapšauba arī jūsu frakcija.

S.Dīmanis: Šeit ir runa par darba grupu. Tātad tīri funkcionāli uzdevumi. Šeit nav nekādas politikas jeb varas struktūru aizvietošanas, bet tiešām ir runa par darba grupu, kas varētu noskaidrot situāciju gan PSRS Augstākajā padomē, gan citās varas institūcijās. Pēc manām domām, ņemot vērā to, ka pašvaldībās, kā es jau teicu, var būt visādi brīnumi, es domāju, ka galvenais parlamenta uzdevums būtu tagad kontrolēt apakšā stāvošās izpildvaras institūcijas, lai nebūtu situācijas saasināšanās. Tā ka nekādā gadījumā nav runa par to, lai nomainītu kādu no tām struktūrām, kas tagad darbojas Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo referent! Man ir divi jautājumi. Viens par otro un otrs - par ceturto rindkopu. Otrajā rindkopā runa ir par to, ka mēs pieprasām citai valstij - PSRS - sasaukt tās lēmējinstitūcijas, lai lemtu par savienotajām republikām. Vai būtu pareizi to tiesiski attiecināt uz Latvijas Republiku?

S.Dīmanis: Redziet, šeit ir tā pati problēma, kuru es izvirzīju, kad iezīmējās zināma pretruna tajos dokumentos, kurus pieņēmāt jūs. Bija rakstīts tā, vai ne, ka "nelikumīgi izveidots orgāns", atceraties, ja? Šī ārkārtas padome - nelikumīga institūcija, kuras darbībai nav spēka Latvijas teritorijā. Es toreiz pajautāju, kā būtu, ja tā būtu likumīga institūcija. Un tad šeit kuluāros man pateica, ka arī komisijas sēdē bija teikts, ka mēs esot pārejas periodā. Ja mēs esam pārejas periodā un mūsu pārstāvji ir PSRS Augstākajā padomē, tad konstitucionāli mums ir tiesības pieprasīt no PSRS Augstākās padomes, lai tā izpilda PSRS Konstitūciju. Tā kā mēs meklējam tieši konstitucionālas metodes, lai atrisinātu šo situāciju, pilnīgi skaidrs, ka mums ir tiesības, mums ir jāprasa no PSRS Augstākās padomes izpildīt vismaz to, ko viņi paši ir uzrakstījuši, jo tas tiešām skar mūsu likteni. Tā ka es neredzu šeit nekādas pretrunas. Ņemot vērā to, ka mēs tagad paši uzskatām, ka esam pārejas periodā, tā man tika pateikts arī Aizsardzības komisijā.

I.Geidāns: Cienījamais Dīmaņa kungs, es atvainojos, man otrs jautājums bija par pēdējo rindkopu. Mēs līdz šim izmantojām praksi, un arī mūsu reglamentā ir ierakstīts, ka jebkurā darba grupā ir proporcionālā pārstāvība. Vai pareizāk nebūtu: "šo darba grupu, kurā proporcionāli pārstāvēti frakciju deputāti"?

S.Dīmanis: Var runāt par proporcionalitāti, bet es vēlreiz gribu pasvītrot, ka šeit klīst visādas baumas par to, kāda būs frakcijas pozīcija. Es gribu pateikt, ka mēs paliekam Augstākajā padomē, ņemot vērā izveidojušos situāciju, tās sarežģītību, lai pasvītrotu to, ka mēs esam gatavi nest atbildību, ka mēs piedāvājam nest atbildību. Jā, mēs piedāvājam tieši šādu variantu. Bet, ja jūs gribat novest mūsu īpatsvaru līdz trešdaļai, tad lemiet!

Priekšsēdētājs: Vārds Mārim Budovskim.

M.Budovskis: Man ir divi jautājumi. Pirmais. Ceturtajā rindkopā jūs apgalvojat, ka Latvijas Republikas Augstākā padome, Ministru padome un pašvaldības ir spējīgas kontrolēt situāciju. Piektajā rindkopā jūs liekat priekšā tieši kontaktu nolūkā kontrolēt situāciju. Kā jūs šo nesakritību varat paskaidrot?

S.Dīmanis: Es uzskatu: ja valdība un parlaments tagad pareizi rīkosies, tad šāda situācijas kontrole ir iespējama. Es domāju, ka no janvāra līdz augustam daudzmaz normāli mēs šeit sadzīvojām un nekādas vainas izšūpošanas šeit nebija. Varbūt tieši tāpēc mums strādā televīzija, bet, cik es zinu, Lietuvā tā vairs nestrādā. Līdz ar to, pēc manām domām, tieši Godmaņa valdība ir parādījusi zināmas spējas. Kad es šeit redzēju viņu šodien, es uzskatu, ka pareizas politikas apstākļos visaugstākajā varas pārstāvniecības un izpildvaras līmenī var nodibināt normālas politiskas attiecības un pat šajos samērā sarežģītajos laikos, šajā situācijā nodrošināt normālu politisko dialogu. Es neredzu principiālu neiespējamību nodrošināt tagad normālu politisko dialogu no Gorbunova un Godmaņa puses.

I.Geidāns: Paldies.

S.Dīmanis: Kas attiecas uz pārējo, tas nekādā gadījumā nenoliedz, ka mums ir jākontrolē, kā tagad attīstīsies situācija pašvaldību līmeņos, dažādās sabiedriskajās organizācijās un politiskajās partijās. Jūs ļoti labi zināt, kādas ir politiskās partijas, ar kādiem uzskatiem, ar kādu politisko pieredzi. Šeit jādarbojas ļoti uzmanīgi, pēc manām domām, un tieši mums.

M.Budovskis: Otrs jautājums. Ceturtajā rindkopā jūs sakāt - "nepieļaut politisko spēku konfrontāciju". Vai jūs varat šodien man pateikt, kas uz šo brīdi ir, kādas politiskās organizācijas ir paziņojušas par savu atbalstu jaunajai Ārkārtējā stāvokļa komitejai?

S.Dīmanis: Man jāatkārto praktiski tas pats. Ļoti grūti ir teikt, kā tagad reaģēs uz pašreizējo situāciju dažādas politiskās partijas un kustības. Tomēr situācija ir neordināra. Tieši tāpēc mēs pasvītrojam šo domu, ka ir nepieciešams darīt visu mūsu līmenī, lai šādas konfrontācijas nenotiktu. Situācijas vērtējums var būt dažāds gan no Komunistiskās partijas, gan no Nacionālās neatkarības kustības radikālā spārna, gan no "viegli brūnajiem", gan no daudzām citām krāsām. Es neredzu šeit problēmu. Par "viegli brūnajiem", es skatos, šeit ir jautājumi. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Dīmaņa kungs! Man ir gauža nesaprašana par trešās rindkopas loģiku. No šodienas informācijas es zinu, ka situāciju saasina bruņutransportieri ielās, situāciju saasina Rubika paziņojums, kompartijas darbība un tā tālāk. Kāda loģika tad ir griezties pie vietējām padomēm un iedzīvotājiem, lai, kā šeit rindkopā teikts, nesaasinātu situāciju? Iedzīvotāji situāciju nesaasina. Taču būtu jāgriežas pie kompartijas un pie armijas pavēlniecības, vai tā nebūtu?

S.Dīmanis: Šajā rindkopā ir runa ne tikai par iedzīvotājiem, bet arī par politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām. Bez šaubām, situācija uz ielām ir pilnīgi skaidra. Bet vēlreiz atkārtoju: tā ir dotā situācija, kura ir jāņem vērā. Ko mēs šeit varam tagad izdarīt? Tā ir situācija, kura ir jāņem vērā. Šajā situācijā mums ir jādara viss, lai tā nedabūtu attīstīties tālāk kā konfrontācija. Tas ir viss. Nu, pagaidiet! Komunistiskā partija - tie ir 100 000 cilvēku, vai ne? Ne tikai aparāts, ne tikai kaut kādi atsevišķi cilvēki.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Man būtu divi jautājumi. Pirmais - piedāvātais lēmuma projekts. Kādā nolūkā tas ir izstrādāts? Ja no šā vispārējā konteksta varētu secināt, ka te ir mēģināts risināt attiecības starp Latvijas Republikas varas institūcijām un PSRS, tādā gadījumā pilnīgi lieki būtu tā vai citādi apelēt pie pašvaldībām, pilsoņiem un tā tālāk. Vai jūs to gribat adresēt visiem?

S.Dīmanis: Bez šaubām, šeit varētu būt divas daļas. Viena daļa attiecas uz šīs situācijas likumības izpratni no PSRS Konstitūcijas redzesviedokļa. No otras puses, mūsu bažas, kas attiecas uz šīm attiecībām, uz situāciju republikā. Lūk, mēs varam sadalīt šo dokumentu divās daļās. Es saprotu, ka šeit ir divas daļas. Varbūt tiešām tās ir mākslīgi savienotas?

A.Plotnieks: Faktiski ir piedāvāti divi dokumenti vienā.

S.Dīmanis: Mēs varētu tā runāt, jo tas ir vienkāršāk saprotams.

A.Plotnieks: Tagad otrs jautājums. Par pēdējo rindkopu. Man, godīgi sakot, izraisa pilnīgu neizpratni tas, kā jūs domājat veidot attiecības starp Latvijas Republikas parlamentu ar kādu īpašu darba grupu un PSRS Augstāko padomi? Mēs zinām, ka šodien no republikas ir ievēlēti PSRS tautas deputāti. Ja jūs piedāvātu parlamentā šai deputātu grupai veikt šādas pārrunas un to vai citu darbu PSRS Augstākajā padomē, tad jūs redzētu. Vai jūs neatzīstat vispār šo pārstāvniecību?

S.Dīmanis: Man ir ļoti grūti kaut ko teikt par mūsu pārstāvniecību PSRS Augstākajā padomē. Bet man ir palicis tāds iespaids, ka viņi pēdējā laikā apzināti formāli darbojas. Ja tiešām jūs varētu veikt šo darbu apjomu, tas, bez šaubām, nebūtu slikti. Taču es ne sevišķi ceru, ka tas jums izdosies. Tieši tāpēc es uzskatu, ka šeit ir jābūt arī Latvijas Republikas Augstākās padomes pārstāvjiem.

A.Plotnieks: Šajā sakarībā vienkārši vienu nelielu uzziņu, ka PSRS tautas deputāti, kuri ir ievēlēti no Latvijas Republikas, nosūtīs telegrammu Lukjanovam, pieprasot nekavējoties sasaukt PSRS tautas deputātu kongresu.

S.Dīmanis: Brīnišķīgi. Bet mēs arī varam pieprasīt. No mūsu metodoloģijas arī, no frakcijas metodoloģijas. Mēs piedāvājam arī jums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man vispirms ir jautājums jums kā frakcijas līderim: kā jūs vērtējat to situāciju, ka jūsu ģenerālsekretārs esot tik slims, ka nespējot parakstīt pat dokumentu, bet līdz šim brīdim vēl nav nekāda biļetena par PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja, prezidenta un ģenerālsekretāra veselības stāvokli, nekādu paziņojumu.

S.Dīmanis: Jā, tas mūs ļoti uztrauc.

Priekšsēdētājs: Ļoti daudz amatu jūs saskaitījāt.

S.Dīmanis: Ja mēs runājam par tiem principiem, kurus izstrādāja frakcija, atcerieties, es tur teicu, ka mūs ļoti interesētu, kādas tagad ir PSRS Augstākās padomes vadītāja Janajeva kompetences un tiesības. Tās, bez šaubām, izriet no Gorbačova pašreizējās situācijas. Bet šie konkrētie jautājumi šeit neatrada atspoguļojumu. Mēs uzskatām, ka to visu var ietilpināt otrajā rindkopā. Bez šaubām, mani kā cilvēku ļoti interesē, kas tad tur beigu beigās ir noticis. Jūs maldāties, ka es it kā zinu visas nianses. Tieši tāpēc es varu jau šodien palūgt akceptēt manu braucienu uz Maskavu. Mēs tad noskaidrotu šo jautājumu rītdienas laikā.

I.Silārs: Nākamais jautājums par pirmo rindkopu. Jūs rakstāt, ka atsevišķos Padomju Savienības reģionos. Man ir jautājums, vai tiešām no jūsu frakcijas neviens pulksten 11.00 nenoklausījās oficiālo paziņojumu. Nevis atreferējumu, bet oficiālo paziņojumu, ka visā Padomju Savienības teritorijā... Šeit jūs vēl šobrīd piedāvājat atsevišķus reģionus.

S.Dīmanis: Tomēr ļoti daudz ko nozīmē tāda institūcija kā PSRS Augstākā padome un Augstākās padomes priekšsēdētājs Lukjanovs, kurš, cik es sapratu, ir paziņojis Gorbunova kungam, ka šis ārkārtas stāvoklis uz Latviju neattiecas tik lielā mērā. Viņš kaut kā gribēja izlocīties, sakot, ka "neattiecas uz Latviju lielā mērā". Bet kādā mērā? To es arī gribētu noskaidrot ar šīs darba grupas palīdzību, "kādā mērā".

I.Silārs: Sakiet, vai Lukjanovs ir parakstījis šo ārkārtējo stāvokli, ja jūs atsaucaties uz viņu?

S.Dīmanis: Es vēlreiz saku, ka ārkārtējā stāvokļa likumību beigu beigās nosaka PSRS Augstākā padome ar savām divām trešdaļām.

I.Silārs: Pēdējais jautājums attiecas uz jūsu komentāru par to, ka mēs varbūt gribētu jūsu īpatsvaru novest līdz vienai trešdaļai. Man gribas teikt, ka jūsu īpatsvaru zemāk par vienu trešdaļu tomēr ir noveduši vēlētāji, jo 61 ir mazāk par vienu trešdaļu. Ja jūs gribat izslēgt nepievienojušos deputātus, tad man gribētos dzirdēt, kā jūs tomēr pats vērtējat šo īpatsvaru?

S.Dīmanis: Kad šodien izveidojās tāda situācija, tad kuluāros jūs griezāties pie mums, domādami, ka mums ir daudz pilnīgāka informācija, saprazdami arī to, ka lielā mērā tie, kas ir atbalstījuši frakciju un deputātus vēlēšanās un tagad, ka tieši šie cilvēki lielā mērā var būt ar citādiem priekšstatiem par ārkārtas stāvokli nekā, teiksim, jūsu piekritēji. Lai kontrolētu situāciju, pēc manām domām, ir jāizdara, lūk, šis gājiens, kurš varbūt nebūtu saistīts ar parlamenta tradīciju, jo šeit jums darba būtu daudz vairāk. Bet tā nav.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Jautājums ir, vai tas par kontrolēšanu ir domāts, ka mūsu vai jūsu frakcijas vēlētāji būtu jākontrolē vairāk? Vēl nav saprotams, kāpēc ir lēmums, jo lēmums ir normatīvs dokuments, bet te nekur nav redzams, te ir it kā viena preambula tikai, bet nav rakstīts, ka Augstākā padome nolemj, un nav redzams, kam viņš ir saistošs, tīri tā forma.

S.Dīmanis: Šeit Augstākā padome pieprasa un Augstākā padome izveido, tā ka zināma uzstājība šajā dokumentā ir vērojama. Kas attiecas uz mūsu un jūsu vēlētājiem, šajā situācijā man liekas, ka nevajadzētu tagad šķirt. Ir jādomā, lai nebūtu nekādu pretešķību. Mums ir jāseko saviem, jums - saviem un mums arī jūsu un jums - mūsu. Es uzskatu, ka Augstākā padome tagad var parādīt savas darbaspējas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Dīmaņa kungs, man tādi ļoti īsi un precīzi jautājumi. Vai PSKP Latvijas filiāles kompartijas sekretārs Alfrēds Rubiks joprojām ir jūsu frakcijas loceklis un vai "Līdztiesība" joprojām skaitās PSKP partijas frakcija? Kā tad saprast ļoti, es gribētu teikt, ieturēto toni šajā dokumentā, ko jūs iesniedzat apstiprināšanai Augstākajā padomē, un Alfrēda Rubika izteikumus preses konferencē, ka notiek tas, par ko kompartija ir sapņojusi, ko viņa ar lielu cerību un ilgām redz piepildāmies šobrīd?

S.Dīmanis: Šeit ir divas dažādas lietas, es par to esmu jau vairākkārt runājis, tikai jūs kaut kādā veidā negribat mūsu frakcijas saprast. Mēs pirmām kārtām esam cilvēku ievēlēti. Katrs no mums ir ievēlēts kā personība, ne jau tāpēc, ka mēs piederam Komunistiskajai partijai, - mēs, pirmkārt, atbildam savu vēlētāju priekšā. Tāpēc ir pilnīgi dažādas lietas - mūsu atbildība vēlētāju priekšā un zināma disciplīna, kas veidojas sakarā ar piederību zināmai sabiedriskai organizācijai. Pirmais ir atbildība tieši vēlētāju priekšā. Dotajā gadījumā mēs to īpaši pasvītrojam.

Kas attiecas uz sabiedrisko organizāciju, vārdu sakot, iekšējo darbību un pašreizējo to orientāciju politiskajā situācijā, tas ir cits jautājums. Šeit lielāka nozīme ir nevis frakcijai, bet tieši attiecīgajām oficiālajām sabiedriskās organizācijas institūcijām. Tāpēc dotajā gadījumā, es vēlreiz pasvītroju, mēs uzstājamies kā vēlētāju pārstāvji... (No zāles iebilst.) Nē, es atbildēju uz jautājumu. Dokuments tieši izriet no mūsu atbildības vēlētāju priekšā. Ja jūs pirmām kārtām izpildāt Tautas frontes domes sēdes lēmumus un tikai tad aizstāvat savu vēlētāju intereses, tad tā ir jūsu darīšana. Mums tas ir otrādi, un es to gribu pasvītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Induli Bērziņ!

I.Bērziņš: Dīmaņa kungs, es domāju, ka jūs labi saprotat, ka mūsu frakcija nav ieinteresēta konfrontēties. Ne mūsu frakcijas vainas dēļ jeb aktivitātes dēļ pašlaik Maskavas ielās un arī Rīgā atrodas tanki. Tā ka tas ir viennozīmīgi. Mēs tiešām gribam sadarboties ar jums un vienmēr to esam teikuši. Mūsu frakcijai, protams, kā jau frakcijas vadītājs teica, nāksies konsultēties. Kā jūs skatāties uz tādu priekšlikumu: ja jūs ļautu mums konsultēties šovakar un rīt no rīta kā pirmo pieņemt, ja, protams, frakcija nonāks pie lēmuma pieņemt kopēju lēmumu uz jūsu priekšā liktā paziņojuma pamata?

S.Dīmanis: Principā man nekas nav pretī. Kaut gan, atklāti sakot, ja mēs varētu pieņemt kopējo dokumentu, tas tiešām būtu vienreizējs solis uz priekšu. Mēģināsim. Es piekrītu tam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Cienījamo kolēģi! Sakiet, lūdzu, ar ko jūs varat apliecināt, ka jūsu priekšlikums tiešām ir virzīts Latvijas tautas interešu aizsardzībai? Vai jūs nedarbojaties pēc principa, ka katrs jautājums jāvērtē pēc politiskās situācijas, nevis to izlemt tīri principiāli no tiesiskā redzesviedokļa? Jāskatās, kas katrā konkrētajā laika posmā ir mūsu sabiedrotais. Kolēģi Krastiņ, es gribu teikt, ka mūsu Augstākās padomes vadība savās pozīcijās vadās pēc šādiem spēles noteikumiem. Tāpēc es gribu uzzināt, vai Dīmaņa kungs arī darbojas pēc šiem noteikumiem, vai šodien viņš uzstājas tikai republikas iedzīvotāju interesēs?/

S.Dīmanis: */Kādi tie noteikumi? Vēlreiz.../

A.Aleksejevs: */Lūk, šis paziņojums, kuru es jums nolasīju. Nav svarīgi, kā to vērtēt no tiesiskā redzesviedokļa, bet svarīgi, kas šodien ir mūsu sabiedrotais. Un, iespējams, tie lēmumi, kurus šodien pieņēmām līdz jūsu priekšlikumam, pieņemti ne no tiesiskā redzesviedokļa, bet ievērojot tikai to, kas šodien mums ir sabiedrotais./

S.Dīmanis: */Jā, es saprotu. Es domāju, ka ir personīgā pozīcija, kurai parlamentā jāatspoguļojas, un ir personīgā pozīcija, kuru var paust, uzstājoties sabiedriskas organizācijas vārdā, atspoguļojot kādas iedzīvotāju daļas, sociālās grupas intereses caur šo sabiedrisko organizāciju. Tās var būt ne pārāk atšķirīgas lietas, un tomēr zināma starpība ir. Šinī gadījumā runa ir par tīri juridisko pusi. Es pastāvīgi atkārtoju vienu un to pašu domu, ka parlaments cenšas pieņemt dokumentus uz emocionāla viļņa. Mums kaut kur jāpiezemējas - šinī gadījumā tā ir lietas juridiskā puse, tieši no šī redzesviedokļa dokuments ir sastādīts.

Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, tad stresa situācijās vienmēr iespējamas divas tendences: kad stresa dēļ sabrūk žogi un cilvēki sāk saprast savu kopību, savu likteņu kopību, un otra tendence stresa situācijā, kad viens mēģina iedzīvoties uz otra rēķina. Šinī gadījumā es aicinu, lai abu frakciju pozīcijas parlamentā sekmētu žoga sagrūšanu starp tām šajā situācijā, kāda ir radusies. Lūk, tas viss. Šajā sakarā es vairs neko nevaru pateikt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja man atļauts kolēģim Aleksejevam izteikt lūgumu, tad es ļoti lūdzu tomēr vairāk citēt klasiķus. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man būtu Dīmaņa kungam kā frakcijas vadītājam jautājums. Es gribētu dzirdēt jūsu paskaidrojumu par to, ko Alfrēds Rubiks teica preses konferencē, ka frakcija "Līdztiesība" it kā izvirzīšot savus pārstāvjus Latvijas komitejai, kura nu acīmredzot pārņems varu. Tur bija tāds izteikums un tika minēts arī jūsu vārds šajā sakarā.

S.Dīmanis: Varu pateikt tikai to pašu, ko es jau pateicu gan janvārī, gan tagad. Frakcija uzskata sevi par Augstākās padomes sastāvdaļu, par tautas pārstāvniecības neatņemamu sastāvdaļu un tāpēc aizies no Augstākās padomes tikai kopā ar visiem un nekādā gadījumā ne citādi. Tāpēc, kamēr es esmu Augstākās padomes deputāts, nekāda runa par to, ko jūs tikko teicāt, nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Gribu lūgt cienījamo referentu izteikt savu attieksmi pret diviem priekšlikumiem. Vai otro rindkopu, kura, manuprāt, satur konstruktīvu kodolu, - lai PSRS Augstākā padome sanāk un izsaka savu attieksmi pret notikušo - varētu skatīt atsevišķi no šīs paketes? Ja jūs tā uzskatāt, vai mēs nevarētu pārtraukt un sākt darboties konstruktīvi?

S.Dīmanis: Jā, es vēlreiz gribu pamatot to domu, ka šajā dokumentā ir divas atsevišķas daļas: vienā daļā ir tiesiskais pamats visam tam, kas pašlaik notiek, otrajā daļā ir mūsu atbildība par situāciju. Piekrītu, ka to var sadalīt divās daļās. Es principā piekrītu. Kā frakcija, kā jūsu frakcija lems.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Kinna, cik jūs lūdzāt laiku, arī pusstundu?

J.Kinna: Es sapratu, ka kolēģis Dīmanis neiebilda, ka šo jautājumu šodien izskata Tautas frontes frakcija, līdz dienas beigām iesniedz savu redakcijas variantu, un rīt mēs izskatām to kā pirmo jautājumu plenārsēdē.

S.Dīmanis: Es piekrītu. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka situācija ir pietiekami sarežģīta, lai pieņemtu ļoti nosvērtus dokumentus. Jebkurā gadījumā, ja tas netiks pieņemts, mēs noformēsim šo tekstu kā frakcijas pozīciju.

J.Kinna: Es jūs saprotu... Indulis Bērziņš izteica tādu priekšlikumu, un tas ir pieņemams mūsu frakcijā, mēs šovakar pastrādāsim ar šo dokumentu, rīt no rīta izteiksim savus priekšlikumus un varēsim pieņemt plenārsēdē.

S.Dīmanis: Mēs nevaram teikt, ka izstrādāsim stundas laikā, to mēs neteiksim. Mums pietiek solīduma, lai tā neteiktu.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka pulcējamies astoņos. Tagad frakcijas sēde.

I.Bērziņš: Es atvainojos, priekšsēdētāj, es ļoti atvainojos, bet priekšlikums, kuram arī Dīmaņa kungs piekrita un arī pretējās frakcijas cilvēki piekrita? Lēmums ir tāds, ka mūsu frakcija šodien strādā tik, cik tai nepieciešams - divas vai trīs stundas, lai nonāktu pie kaut kāda rezultāta. Rīt no rīta šo jautājumu izskata kā pirmo plenārsēdē pulksten 10.00. Vai es esmu pārpratis kaut ko? Tā vismaz man pretējās frakcijas locekļi teica.

Priekšsēdētājs: Bet es sapratu, ka Kinnas kungs ierosināja no Tautas frontes frakcijas puses plenārsēdi pulksten astoņos turpināt. Deputāts Kinna šo priekšlikumu noņem, un līdz ar to ir skaidrība, ka tagad Tautas frontes frakcija turpina darbu un plenārsēde rīt pulksten 10.00 no rīta. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.

(Sēdes beigas)