914641

LATINFORM

[[CN19890504|]]

Avots: Cīņa Nr.: 103 Datums: 04.05.1989 Tirāža: Lappuse: 1 Virsraksts: Valodu likumam — materiālu nodrošinājumu Rubrika: Aktuāla intervija Tēmas: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Nozares: Politika Valodniecība Organizācijas: Latvijas PSR Ministru Padome, LPSR Ministru Padome Mediji: Cilvēki: Leonards Bartkevičs, Sergejs Ļaļuškins Vietas: Notikums: Gads: 1989

Visai drīz valodu likumprojekts iegūs tiesisku spēku, kļūs par likumu. Cik dzīvotspējīgs un pilnīgs tas būs, to parādīs laiks. Taču jau šodien mums būtu interesanti uzzināt, kāds darbs tiek veikts, lai radītu materiālo bāzi jaunā likuma realizēšanai. Šim jautājumam tad arī veltīta LATINFORM korespondenta Sergeja Ļaļuškina saruna ar Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Bartkeviču.

 

— Nesen presē parādījās ziņa, ka jautājumā par Valodu likuma realizēšanu republikas Ministru Padomē rīkotas tikšanās ar lielākās daļas republikas ministriju, resoru un rūpniecības uzņēmumu vadītājiem un ar kooperatoriem. Vai jūs par to nepastāstītu plašāk?

 

— Pirmā tikšanās mums bija ar to ministriju un resoru vadītājiem, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu. Spriežot pēc informācijas, ar ko mēs tikām iepazīstināti sarunas gaitā, kopumā stāvoklis šajos kolektīvos nebūt nav tik dramatisks, kā viens otrs to mēģina iztēlot. Piemēram, sadzīves pakalpojumu ministrs paziņoja, ka šajā nozarē jau samērā sen personāls tiek gatavots tā, kā to prasīs nākamais likums. Izveidots plašs valodu mācīšanas tīkls — darbojas vairāk nekā 60 mācību grupu. Pagājušajā gadā šādā veidā tika sagatavoti apmēram pusotra tūkstoša cilvēku, bet kopš šā gada sākuma sagatavots apmēram tūkstoš cilvēku. Rezultātā lielākā dala darbinieku, jo sevišķi tie, kam ir tieši kontakti ar cilvēkiem, prot divas valodas.

 

Vai, piemēram, Sociālās nodrošināšanas ministrija. Te latviešu valodu pārvalda 91 procents darbinieku. Viņiem galvenā problēma ir — kā pārtulkot latviski skaitļošanas centra kartotēku. Tas, protams, prasīs ne mazumu līdzekļu un laika.

 

Toties Tirdzniecības ministrijā situācija ir mazliet citāda: no apmēram 60 tūkstošiem darbinieku aptuveni 17 tūkstoši neprot latviski. No tiem darbiniekiem, kas tieši saistīti ar apkalpošanu, latviešu valodu nezina apmēram 6 tūkstoši cilvēku. Taču pašlaik aptuveni trīsarpus tūkstoši darbinieku apgūst latviešu valodu.

 

Republikas Veselības aizsardzības ministrija. Darbinieki, kas pārvalda latviešu valodu, uzņēmušies šefību par tiem, kas to neprot. Izveidots plašs valodas apgūšanas tīkls. Ministrijas kolektīvs izvirzījis sev uzdevumu ne ilgāk kā divu gadu laikā apmācīt visus darbiniekus.

 

Sliktāks stāvoklis ir Iekšlietu ministrijā un Komunālās saimniecības ministrijā. Taču iekavēto var panākt, ja vien būs vēlēšanās.

 

Sarežģītāka saruna mums bija ar vadošo Rīgas rūpniecības, celtniecības un transporta uzņēmumu direktoriem, ar enerģētiķiem. Kopumā tur strādā krietni vairāk cilvēku, kas runā krieviski. Šajā sakarā daudzi runātāji izteicās, ka latviešu valodas mācīšana un sarunu valodas pamatu apgūšana jāorganizē pakāpeniski, mierīgi, bez piespiešanas. Šai ziņā mēs esam pilnīgi vienisprātis.

 

Bija runa arī par to, ka katrā konkrētā rūpnīcā jautājums par iekšējās lietvedības valodu jāizlemj tieši darba kolektīvu padomei bez republikas Ministru Padomes piedalīšanās. Jāteic, ka arī te ir savs racionāls kodols. Tehniskā un tehnoloģiskā dokumentācija un dažādas instrukcijas cirkulēs tajā pašā valodā, kāda pašlaik. Te, manuprāt, nekādas grūtības mākslīgi nebūtu jārada. Bet ministra pavēles vai ministrijas kolēģijas lēmumi rūpnīcu administrācijai tiks piesūtīti latviešu valodā. Saskaņā ar likumprojektu republikas varas un pārvaldes orgānu lietvedībai jānotiek valsts valodā. Tātad būs vajadzīgs tulkotājs un mašīnrakstītāja. Taču šī problēma, kā jūs saprotat, ir pilnīgi atrisināma.

 

-- Kādas domas vēl izteica uzņēmumu vadītāji?

 

— Jautāja, piemēram, kā rīkoties, ja ierodas speciālists, kas neprot latviešu valodu, bet republikā šāda profila speciālisti netiek gatavoti. Kā rīkoties? Nu saprotams, kā to liek veselais saprāts. Daudz tika runāts arī par to, vai izvirzīt vienu vai otru speciālistu vēlētam amatam, ja viņš neprot otru valodu. Protams, te noteikti radīsies sarežģījumi. Taču viss nav jāizdara vienā dienā. Domāju, ka trīs gadu laikā ikviens, kam būs vēlēšanas, neatlaidība un apziņa, ka latviešu valoda ir nepieciešama, varēs atrast laiku un valodu apgūt. Te neapšaubāmi jābalstās uz cilvēku apziņu, nevis uz piespiešanu. Un nekādā ziņā, es vēlreiz uzsveru, nav pieļaujams nekāds spiediens nedz no administrācijas puses, nedz no vienas vai otras frontes un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvju puses.

 

Interesanti noritēja tikšanās ar grāmatizdevējiem. No viņiem taču lielā mērā ir atkarīgs, kā tiks nodrošināta materiāli tehniskā bāze. Daudz kas ir jau paveikts. Laista klajā mācību grāmata «Mācāmies latviešu valodu». Iznākuši pirmie simt tūkstoši eksemplāru. Tikpat daudz eksemplāru iznāks pēc dažām dienām un pēc tam vēlreiz — jūlijā.

 

Latvijas Komunistiskās partijas CK izdevniecībā otrajā ceturksni paredzēts laist klajā latviešu-krievu sarunvārdnīcu, bet šā gada pēdējā ceturksni — latviešu-krievu vārdnīcu. Tiek plānots izdot terminoloģijas vārdnīcas lauksaimniecības, autotransporta, enerģētikas un pārtikas rūpniecības darbiniekiem un mediķiem. 1990. gada sākumā iznāks grāmatas «Mācāmies latviešu valodu» otrā daļa, bet pēc tam arī trešā. Nākošajā gadā sagatavos izdošanai ilustrētu mācību grāmatu pirmsskolas vecuma bērniem.

 

Rīgas kinostudija ir gatava pietiekamā daudzumā iznomāt videokasetes ar televīzijas programmām «Mācāmies kopā». Pašlaik Rīgas. Liepājas. Jūrmalas un Ventspils videoierakstu nomas punkti saņēmuši pirmās videokasetes ar trīs stundu ilgu mācību programmu. Šogad tiks izlaistas skaņuplates vispārizglītojošo skolu audzēkņiem, kas mācās latviešu valodu. Šogad republikas valdība gatavojas iegādāties arī importa magnetofona kasetes, lai varētu jau 1990. un 1991. gadā masveidā ražot mācību programmu ierakstus.

 

10. aprīlī Latvijas televīzija sāka regulāri raidīt programmu «Mācāmies kopā» intensīvai latviešu valodas apguvei. Pirmajā pusgadā paredzētas 12 šī cikla programmas un tikpat daudz arī otrajā pusgadā. Turklāt jau tuvākajā laikā vairāki televīzijas raidījumi tiks regulāri titrēti krievu valodā. Notiks arī sabiedriskās domas aptauja: kā televīzija organizē šo darbu, vai tas ir pietiekams, un tā tālāk.

 

— Bet kādus rezultātus devusi tikšanās ar kooperatoriem?

 

— Mums bija diezgan interesanta saruna ar sešu tādu kooperatīvu vadītājiem, kas palīdz apgūt latviešu valodu. Tie ir kooperatīvi «Lingva», «Disputs», «Kultūra», «Vernisāža», «Modus» un «Domas». Šī pēdējā kooperatīva speciālisti izstrādājuši intensīvu kursu patstāvīgai valodas apguvei, pamatojoties uz metodiku, ko Eiropas valodu apgūšanā izmantoja V. I. Ļeņins. Šo koopetīvu vadītāji izteicās, ka to kolektīvi var divkāršot darba apjomu un apmācīt aptuveni 20 tūkstošus cilvēku gadā. Jums jāpiekrīt, ka tas ir liels atbalsts.

 

— Šobrīd republikā ļoti trūkst rakstāmmašīnu ar latviešu šriftu. Kā tiek risināta šī problēma?

 

— Nesen panākta vienošanās ar vairākiem mūsu zemes uzņēmumiem par latviešu alfabēta šriftu piegādi tādā apjomā, kas pilnīgi apmierinās republikas vajadzības. Šos šriftus mēs pārliksim jau esošajām rakstāmmašīnām.

 

Ar skaitļošanas tehniku ir sarežģītāk. Te acīmredzot būs jārīkojas pēc lietderīguma apsvērumiem Kad tas tiešām būs nepieciešams, pasūtot vienu vai otru skaitļošanas sistēmu, varēs norādīt, ka programmnodrošinājumam jābūt paredzētam latviešu tekstam. Domāju, ka speciālisti labāk zinās, kādos konkrētos gadījumos tas būs vajadzīgs.

 

— Kā mēs varējām pārliecināties, ministrijās un resoros aktīvi īsteno latviešu valodas mācīšanas programmas. Acīmredzot arī republikas pilsētās tagad tiek risināti analoģiski uzdevumi. Kuru programmu, jūsuprāt, varētu minēt kā paraugu?

 

— Daugavpils programmu, kas izstrādāta laikposmam no 1989. līdz 1995. gadam. Tā ir vispusīga un visādā ziņā interesanta. Tās galvenajās sadalās nosprausti šādi uzdevumi: sagatavot pasniedzēju kadrus; mācīt latviešu valodu pirmsskolas bērnu iestādēs, skolās un citās mācību iestādēs; mācīt valodu pilsētas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās un, visbeidzot, ieinteresēt latviešu valodas apgūšanā, izvēršot kultūrizglītības darbu. Ir arī ekonomiskie aprēķini. Pēc programmas sastādītāju domām, tās realizēšanai būs vajadzīgs 1 miljons 770 tūkstoši rubļu.

 

Bet galvenais, ko es gribētu īpaši uzsvērt, ir nepieciešamība vairāk uzmanības veltīt latviešu valodas apgūšanai pirmsskolas iestādēs, vispārizglītojošās skolās, arodskolās, tehnikumos un augstskolās. Ja mēs tagad vispusīgi sagatavosim jauno paaudzi, mums nākotnē vairs nebūs problēmu ar valodu. Tagad mēs šo jautājumu risināsim pilnīgi citādi: ieviesīsim eksāmenus, nostiprināsim pasniedzēju kadrus un paaugstināsim prasības pret tiem cilvēkiem, kas ir atbildīgi par šo darba sektoru neatkarīgi no viņu amata un ranga. Acīmredzot tad būs arī citādi rezultāti.

 

— Vai tagad var minēt kaut vai aptuvenu summu, kas būs nepieciešama, lai īstenotu topošā Valodu likuma realizēšanas materiālās bāzes radīšanas vispārējo programmu?

 

— Tas būs galīgi zināms tau, kad mēs uz reģionālo programmu pamata izveidosim republikānisko programmu. Tie, kas mūs tagad kritizē, es teiktu, ar klajas nelabvēlības pieskaņu, sludina, ka programma izmaksāšot gandrīz vai simtiem miljonu rubļu. Mēs nepiekrītam šim viedoklim. Republikas finanšu un plānošanas orgāni apgalvo, ka šī problēma ir pilnīgi atrisināma. Kā tas paredzēts likumā, valsts uzņemas visus izdevumus, kas saistīti ar viena vai otra reģiona nodrošināšanu ar nepieciešamo tehniku, tulku sagatavošanu vai, teiksim, nepieciešamo apstākļu radīšanu apmācībai bērnudārzos, skolās un augstākajās mācību iestādēs Runājot par apmācību uzņēmumos, jāteic, ka tā, protams, pirmām kārtām notiks par darba kolektīvu līdzekļiem. Rūpniecības uzņēmumos, celtniecības organizācijās, kolhozos un padomju saimniecībās ir pietiekami daudz naudas kadru kvalifikācijas celšanai. Tāpat tur ir arī prāvi līdzekli sociālajām vajadzībām. Manuprāt, valsts valodas apgūšana arī ir svarīgs sociāls uzdevums.

 

— Paldies par sarunu!