Atšķirības starp "220654" versijām
(2 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | {{Newspaper Article |Article in=Laiks |Published on=1988/06/29 |Issue number=52 |Page number=1 |Original title=Draudi un apjukums LKP Centrālkomitejā |Source file=xlak1988n052_001_04 | | + | {{Newspaper Article |
− | + | |Article in=Laiks | |
+ | |Published on=1988/06/29 | ||
+ | |Issue number=52 | ||
+ | |Page number=1 | ||
+ | |Original title=Draudi un apjukums LKP Centrālkomitejā | ||
+ | |Source file=xlak1988n052_001_04 | ||
+ | }} | ||
+ | {{Source image|articles/220/654/220654a.jpg}} | ||
+ | {{Source image|articles/220/654/220654b.jpg}} | ||
+ | {{Source image|articles/220/654/220654c.jpg}} | ||
+ | {{Written by|Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA)}} | ||
+ | {{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}} | ||
+ | {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} | ||
+ | {{About topic|25. marts, 1988, 1989}} | ||
+ | {{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}} | ||
+ | {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} | ||
+ | {{About topic|VDK, čeka, NKVD}} | ||
+ | {{About person|Alberts Kauls}} | ||
+ | {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} | ||
+ | {{About person|Alfrēds Rubiks}} | ||
+ | {{About person|Jānis Leja}} | ||
+ | {{About person|Boriss Pugo}} | ||
+ | {{About person|Mavriks Vulfsons}} | ||
+ | {{About person|Andrejs Cīrulis}} | ||
+ | {{About person|Aleksandrs Drīzulis}} | ||
+ | {{About person|Staņislavs Zukulis}} | ||
+ | {{About person|Arnolds Klaucēns}} | ||
+ | {{About person|Vilis Ošs}} | ||
+ | {{About person|Vasilijs Terehovs}} | ||
+ | {{About person|Regīna Ezera}} | ||
+ | {{About person|Māris Čaklais}} | ||
+ | {{About person|Vitālijs Teivāns}} | ||
+ | {{About person|Jānis Dzenītis}} | ||
+ | {{About person|Edvīns Inkēns}} | ||
+ | {{About person|Jānis Gavars}} | ||
+ | {{About person|Ojārs Rubenis}} | ||
+ | {{About person|Mihails Gorbačovs}} | ||
+ | {{About person|Antons Gruduls}} | ||
+ | {{About person|Juris Goldmanis}} | ||
+ | {{About person|Jānis Vasermanis}} | ||
+ | {{About person|Voldemārs Akmentiņš}} | ||
+ | {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} | ||
+ | {{About organization|Latvijas PSR Rakstnieku savienība}} | ||
+ | {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} | ||
+ | {{About organization|Baltijas kara apgabals}} | ||
+ | {{About media|«Cīņa», laikraksts}} | ||
+ | {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} | ||
+ | {{About media|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}} | ||
+ | {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} | ||
+ | {{About media|«Brīvā Eiropa», radiostacija}} | ||
+ | {{About media|Latvijas Televīzija}} | ||
+ | {{About event|E1988061800}} | ||
+ | {{About event|E1988061400}} | ||
+ | {{About year|1988}} | ||
LKP CK plēnums Rīga 18. jūnijā bija domāts ļoti slepens. Tur bija parasta apsardzība un vēl īpaša apsardze — vīri sarkanām lentēm ap roku vēlreiz kontrolēja ielūgumus. | LKP CK plēnums Rīga 18. jūnijā bija domāts ļoti slepens. Tur bija parasta apsardzība un vēl īpaša apsardze — vīri sarkanām lentēm ap roku vēlreiz kontrolēja ielūgumus. | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 17. marts, plkst. 13.47
|
LKP CK plēnums Rīga 18. jūnijā bija domāts ļoti slepens. Tur bija parasta apsardzība un vēl īpaša apsardze — vīri sarkanām lentēm ap roku vēlreiz kontrolēja ielūgumus.
Pugo izteicieni: Jārunā par šodienas politisko situāciju republikā. Valda maldīgs uzskats, ka Latvijā pārbūve nav notikusi, taču ražošanas kopapjoms no 4,8% pieaudzis līdz 6,84 un uzceltas daudzas rūpnīcas. 14. jūnija demonstrācijas uzskatāmas par pretpadomju manifestācijām. Pugo katrā otrajā teikumā lieto vārdus "buržuāziskie nacionālisti " un tamlīdzīgi. Faktus lieto vienpusīgi, izrautus no kopsakara. Pugo nopēlis Vulfsonu. Zinātņu akadēmijai esot jāizanalizē Vulfsona runa Rakstnieku savienībā. 14. jūnija lozungi esot pretpadomju. Tie faktiski aicinājuši gāzt padomju varu. Vislabākās un visprogresīvākās avīzes esot "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija". Turpretī "Padomju Jaunatne" un "Sovetskaja Molodjož" esot kaitnieciskas avīzes. Citēta kaut kāda Rīgas patriotu grupas vēstule, kura piedraudēts sākt bruņotu cīņu. (Tādi aicinājumi Rīgā tiešām esot dzirdēti un cilvēki to uzskatot par čekas provokāciju.) Pugo secina, ka partija vairs nekontrolē situāciju republikā. Esot radusies neaizsargātības sajūta un liekoties, ka vara slīd ārā no rokām.
Zukuļa izteicieni: Valsts drošības komiteja nav savu uzdevumu augstumos, taču līdz šim neesot bijis konkrētu norādījumu. Mūsu republikā izveidots aģentu tīkls, kas kalpo imperiālistiskajiem dienestiem. Lielas raizes dara Bauskas šoseja, pa kuru tagad atļauts braukt arī ārzemniekiem, jo pa to braucot daudz ārvalsts aģentu. Kamēr risinās plēnums, radio "Brīvā Eiropa" jau ziņojot, ka notiek naidīgs saiets, aicinot iet demonstrēt ar plakātiem. Tiek šķobīti iekārtas pamati. Pie radušās situācijas republika vainīgas ārzemju raidstacijas. "Brīvā Eiropa" aplaudē pārkārtošanas procesam — tātad pārkārtošanas nav nekas labs, jo ārzemnieki nevar aplaudēt kam labam, kas notiek mūsu zemē. 14. jūnijā pie politizglītības nama sapulcējušies visi politiskie ienaidnieki, bijuši aicinājumi uzsākt bruņotu cīņu. Partijai tiek atņemta vara. Televīzija spekulējot ar Ribentropa — Molotova paktu.
Klaucēna (Rīgas pilsētas partijas komitejas sekretārs) izteicieni: kā vērtēt pašreizējo situāciju? Plurālisms, vai mūsu pašu nolaidība? Vai tad var parakstīties par krievu izsūtīšanu no Latvijas? Konfrontācija jānovērš.
Seko Pugo replika: ir doma, lai viss iet uz konfrontāciju. Mums Ādažos ir tanki. (Vētraini aplausi).
Drīzulis: viņu visi apejot, jo viņš ir Krievijā dzimis latvietis. Visi viņu ignorējot. 1940. gada revolūcija bijusi tik milzīga, ka vienā rāvienā noslaucījusi atkritēju saujiņu — tādi, kas tagad 14. jūnijā pulcējas pie politiskās izglītības nama. Televīzija dzenot ķīli starp tautībām.
Gorbunova replika: Kāpēc Drīzuļa vadītā institūta viedoklis par 1940. gadu vēl nekur nav parādījies?
Drīzulis atbild: mana institūta viedoklis ir pateikts Latvijas PSR vēstures grāmatā. Vulfsons apķēza mūsu sociālistiskos sasniegumus.
Jādod tam politisks novērtējums. Drīzulis izsaka neuzticību Rīgas televīzijai un radio vadībai. Esot jānoņem priekšsēdētājs Leja.
Ošs: Rakstnieku savienības plēnums savu rezolūciju sastādīja, balstoties uz nepareiziem ekspertiem. Kategoriski pret decentralizāciju.
Terehovs: Oktobra rajona plēnuma ir nopietni kritizēts Gorbunovs. Gribējuši viņu izslēgt no biroja. Gorbunovs koķetē ar mūsu politiskajiem pretiniekiem. Divi strādnieki kādā rūpnīcā vākuši parakstus zem Rakstnieku savienības rezolūcijas. Šis process apturēts. Strādnieki dabūjuši, kā nākas un kas pelnīts. Vulfsona darbība — politiska prostitūcija.
Regīna Ezera: Ceru, ka mani neuzskatīs par nacionālisti, ja runāšu latviski (visi iepriekšējie runājuši krieviski). Visvairāk satrauc tā agresīva atmosfēra, kas šodien valda. Uzskatu to par pirmo mēģinājumu šeit Latvijā izbeigt pārkārtošanos. Kāds gruzīnu rakstnieks teica: ja krāns ilgi aizgriezts, tas sarūsē un kad to atgriež — vispirms nāk duļķes. Jānogaida, kad tās notek. Situācija nav tik saspīlēta, kā tiek uzkurināta.
Alfrēds Rubiks, kliedzot uz Regīnu Ezeru: Es jums ūdens krāna vietā iesaku likt šķiriskās pozīcijas. Strādnieki nav ar inteliģenci. Strādnieki ir ar Centrālkomiteju!
Mārim Čaklajam pārmetis par diktofonu, kuru viņš tur rokā. Kur tas esot akreditēts? Ja netiks pieņemti mēri, pilsētā būs kritiska situācija. Izpildkomiteja neatbalstīja 14. jūnija mītiņu, taču televīzijas kameras bijušas visur un Cīrulis ("PJ" galvenais redaktors) vēl aģitējis par šo mītiņu. Vai tiešām Gorbunovs varēja piemirst, ka eksistē melnbaltās fotogrāfijas un melnbaltie televizori un ka tajās melns balts melns izskatās tieši tāpat kā sarkans balts sarkans. Vai tiešām viņš varēja to piemirst, runājot zem šādiem karogiem? "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" ir labākās avīzes. Masu informācijas līdzekļi jāņem savās rokās, citādi zaudēsim. Jāizanalizē Rakstnieku savienības rezolūcijas ikviena rindiņa. Tautas fronte jāvada mums — jātur savas rokās. Teivāns 14. jūnija aicināja dibināt citu partiju. Milicija nezina, ko darīt. Tai vajag apspiest nemierus, bet nav rīkojuma, inteliģencei sagriezusies galva, jo mēs to par daudz glaudām.
Dzenītis (LPSR prokurors): Daudzas neformālās grupas zem pārkārtošanas lozungiem maskētā veidā cenšas panākt iespēju izstāties no PSRS. Jābeidz koķetēt ar mūsu politiskajiem ienaidniekiem. Vulfsona rīcība jāvērtē kā koķetērija ar ārzemēm, tautas musināšanu. Mūs vada nevis partija, bet gan Inkēns, Gavars, Vulfsons un Rubenis (TV žurnālists). Šajā momentā uzreiz neko nevar izdarīt, nākotnē tiks ierosinātas krimināllietas pret brīvajiem formējumiem. Gan jau atradīsies panti, uz kuriem ietupināt ne tikai neformālos, bet arī Inkēnu, Rubeni un citus.
Kauls (Ādažu agrofirmas priekšsēdētājs): Apšaubu, ka šodien te kāds no tribīnes un šajā zālē spējīgs vēsi un reāli novērtēt situāciju. Pie cilvēkiem vajag iet ar prātu un nevis ar stulbu rīcību. Daudz darīts, lai republikā radītu šovinismu. Kāpēc biroja locekļi šodien neatskaitās, kāpēc radusies tāda situācija? Es uzskatu, ka darba kolektīvos saasinājuma nav. Tanki Ādažos patiešām ir, bet es ieteiktu rēķināties arī ar lauciniekiem, kam ir reāla vara. Ja kādu dienu veikalos neparādīsies lauksaimniecības izstrādājumi, kas tad notiks? (Faktiski draudējis ar streiku).
Gorbunovs: Manā dzīvē nav bijis sarežģītāka brīža par šo. Uzskatu, ka partijas aparāts un inteliģence ir šķirti. Es esmu pietiekami vecs, lai vairs ne ar vienu nekoķetētu. Atšķirībā no daudziem klātesošajiem es nevaru katru dienu mainīt savus uzskatus, viedokļus. Ja nederu šim darbam, varu aiziet. Nepiekritu, ka strādnieki ir pret inteliģenci.
Pugo: nekādas plaisas starp inteliģenci un partijas aparātu nav!
Pēc tam, kad notika LKP CK plēnums, kurā asi kritizēti notikumi 14. jūnijā, 20. jūnijā pie CK ēkas notika demonstrācija. Bija plakāti pret partijas demagoģiju. Viens plakāts bija: "Cīņa", cik maksā par jūsu demagoģiju? ", "Brīvību, brālību, vienlīdzību!", krievu valodā bija "Mēs solidarizējamies ar latviešu tautu". Bija milicija, piebrauca vēl papildspēki un mēģināja demonstrantus izklīdināt. Tie apsēdās uz asfalta un sauca: "Mēs par Gorbačovu un pārkārtošanos!" Miliči izrāvuši no rokam un samīdījuši divus plakātus: "Mēs solidarizējamies ar latviešu tautu" un "Brīvību, brālību, vienlīdzību"! Lai demonstrāciju izbeigtu, daļu dalībnieku iesauca politiskas izglītības namā, un tā demonstrācija pamazām izbeidzās. Ar demonstrantiem runājuši četri: Grudulis, Goldmanis, Vasermanis un Akmentiņš.
20. jūnijā pie CK ēkas milicijas apakšpulkvedis teicis: "Nekas, nekas izrādieties vien! Pienāks laiks, mēs 15 minūšu laikā jūs saspiedīsim".
PBLA