Atšķirības starp "018938" versijām
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
1992. gadā ”Ābeles” abonētāju skaits pārsniedza 21 tūkstoti, tirāža bija 35 tūkstoši. Sarežģījoties Latvijas zemniecības ekonomiskajai situācijai, aizvien grūtāka kļuva arī `”Ābeles" izdošana. Pēdējais avīzes ”Ābele” numurs iznāca 1995. gada jūnijā. | 1992. gadā ”Ābeles” abonētāju skaits pārsniedza 21 tūkstoti, tirāža bija 35 tūkstoši. Sarežģījoties Latvijas zemniecības ekonomiskajai situācijai, aizvien grūtāka kļuva arī `”Ābeles" izdošana. Pēdējais avīzes ”Ābele” numurs iznāca 1995. gada jūnijā. | ||
| + | |||
| + | [[Image:ABELE - 1.numura vaaks.jpg|350px|thumb|left|ĀBELE - 1.numura vāks]] | ||
| + | [[Image:ABELE - 1991.gada septembra numura vaaks.jpg|350px|thumb|ĀBELE - 1991.gada septembra numura vāks]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 8. novembris, plkst. 10.09
|
1991.gada janvāra Barikāžu laikā sāka iznākt Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele”. Tās iznākšana bija iecerēta janvāra pirmajā nedēļā, taču Preses nama ieņemšanas dēļ aizkavējās līdz janvāra beigām. „Ābeles” redakcija gan neatradās Preses namā, taču omoniešu ieņemtās Preses nama tipogrāfijas vietā nācās meklēt citu. Laikraksta iespiešanu izdevās noorganizēt Jelgavas tipogrāfijā.
„Ābeles” pirmajā numurā bija fotoreportāža no barikāžu sardzes, intervijas ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu un trimdas dzejnieci Veroniku Strēlerti, eseja par uzbrukumu Vecmīlgrāvja tilta sargiem un fotoreportāža no Latvijas Zeltenes konkursu Aizkrauklē.
”Ābeles” turpmākajos numuros varēja lasīt par Sievietes Latvijas - izcilās politiķes Itas Kozakēvičas nāvi Itālijā, aprakstus par zemnieku saimniecībām, apcerējumus par kristietības nozīme mūsu atkal suverēnajā valstī... Redakcijas ievadrakstos tika analizētas patriotisma un pilsoniskās apziņas veidošanās un citas morāli ētiskas problēmas. Īpašu lasītāju interesi izraisīja Daiņa Īvāna saruna ar janvāra barikāžu sardzē kritušā kinooperatora Andra Slapiņa atraitni Natāliju Djušēnu. 1991. gada Lieldienu numurā bija publicēta Zilākalna Martas (leģendārās dziednieces Martas Rācenes) pēdējā intervija. „Ābeles” savdabīgo vizuālo veidolu bagātināja Romāna Vitkovska karikatūras par Latvijas politiskajām un sabiedriskās dzīves aktualitātēm. .
”Ābeles” autoru vidū bez profesionāliem žurnālistiem bija arī rakstniece Marina Kosteņecka, garīdzniece Aida Prēdele, lauksaimniecības zinātnieks Visvaldis Lācis, amata meistaru kustības atjaunotājs Vilnis Kazāks un vairākas citas Latvijas sabiedrībā pazīstamas personības. Avīzes redkolēģijā darbojās aktrise Vija Artmane, leģendārais mūziķis Eduards Rozenštrauhs, politiķis, vēlāk rakstnieks Dainis Īvāns....
Laikraksta „Ābele” redaktors bija Jānis Ūdris, redaktora vietnieks Miervaldis Mozers. 1991. gada pavasarī ”Ābeles” redakcija, sadarbībā ar Latvijas Republikas pārstāvniecību, vēlāko vēstniecību Maskavā, izdeva brošūru „Nolemti brīvībai” ar PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam sūtīto Latvijas protesta telegrammu kserokopijām.
1992. gadā ”Ābeles” abonētāju skaits pārsniedza 21 tūkstoti, tirāža bija 35 tūkstoši. Sarežģījoties Latvijas zemniecības ekonomiskajai situācijai, aizvien grūtāka kļuva arī `”Ābeles" izdošana. Pēdējais avīzes ”Ābele” numurs iznāca 1995. gada jūnijā.
