561936

Alberts Bels

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 15. novembris, Nr. 218

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 218 Datums: 15.11.1989 Tirāža: 226842"" can not be assigned to a declared number type with value 226842. Lappuse: 1 Virsraksts: Aicinājums tautai Rubrika: Tēmas: 18. novembris, 1989 Latvijas Tautas frontes, LTF, Dome Latvijas Tautas frontes, LTF, Domes valde PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Tautas fronte (LTF) Latvijas Tautas frontes Dome (LTF Dome) Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde) Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notiek Vislatvijas manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Tiek pieņemta vēstule M. Gorbačovam un Dž. B... Gads: 1989

Latvijas republikas neatkarības ideja savā zemē ir noturīga.

Padomju Savienības lielvalsts ideja Latvijas zemē ir grīļīga.

PSRS militāra spēka diktāts Latviju 1940. gadā piespieda mainīt valsts iekārtu, ar varu un viltu iekļāva lielvalstī. Latviešu nācijai ir pašnoteikšanās tiesības, un tikai nācija var lemt Latvijas nākotni. Lai tautas griba varētu brīvi izpausties, padomju valsts dokumentā, Dekrētā par mieru, ir sacīts: «.. pievienotajās, vai vispār stiprākās nācijas karaspēks tiek pilnīgi izvests.» Par Baltiju runā visā pasaulē, izsakot līdzjūtību Molotova un Ribentropa pakta upuriem, bet taisnīgums nav atjaunots.

PSRS problēma ir aiziet no Baltijas.

Latvijas problēma ir palikt un būt.

Pašlaik, kad mūsu mērenās prasības nemitīgi noraida lielvalsts birokrātija, pat lēnīgākais latvietis saprot, ka neatkarība ir vienīgais izdzīvošanas ceļš.

Dīki gaidīt, ka nenoteiktā nākamībā liktenis dāvās Latvijai absolūto brīvību, ir nepiedodami. Jo ceļš jau ir pavērts.

Lielais uzdevums nedrīkst kavēt mazos darbus.

Darīsim visu, lai dzīvotu latviskā vidē, lai zeme, ūdeņi un dabas bagātības piederētu Latvijai, lai republikai būtu sava valūta, muita, tiešā satiksme ar Eiropu un pasauli, nacionālās krāsas karogā, ģerbonis, himna, svētki 18. novembrī. Katrs var papildināt darāmā sarakstu. Jau patlaban Latvijā iespējams, ka sabiedrība, nevis partijas, ievēlē vadītājus.

Laiks rit, cilvēki dzimst, bet cilvēki arī mirst. Tautas pieredzes, gudrības un gaišuma nesēji, vecie ļaudis, aiziet ar pēdējo vēlēšanos: lai Latvija būtu brīva. Mēs, dzīvie, sakām: ieskaties patiesībai acīs, milzīgā PSRS! Latvija lemj savu nākotni! Brīvību grib visas sirdis, lai kādā valodā runātu mēles. Lai partijas palīdz tautvaldību veidot, pašas vedējos iedamas. Mūsu ceļa rādītājs ir intelekts, līdzekļi likumīgi, aicinājums nepārprotams: nevienu celtni negribam jaukt, tikai latvisku namu savā zemē redzēt. Katram darba darītājam cilvēka cienīgu dzīvi nodrošināt. Gribam valsti, kurā nācija nebūtu pāri tautai, bet arī tauta nebūtu pāri nācijai.

Tautas vienotībai 18. novembra manifestācijā būs izšķiroša nozīme.

Mūsu griba ir neatkarīga Latvija.

Mēs vēršamies pie PSRS saprāta, pie Krievijas un citu republiku tautām, pie Eiropas un pasaules sabiedriskās domas, pie visu zemju pilsoņiem un valstsvīriem. Baltijas valstu neatkarība, Latvijas brīvība ir līdzsvarotas Eiropas pamats. Un tiktu apliecināts cilvēcei — ir taisnība virs zemes!

Mūsu sirdis pukst Latvijai.

Lai Dievs mums palīdz!

 

Latvijas Tautas frontes Domes uzdevumā

ALBERTS BELS