Atšķirības starp "801185" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/05 |Issue number=170 |Page number=1 |Original title=Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Peresam d...) |
(Set original images) |
||
| (2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/05 |Issue number=170 |Page number=1 |Original title=Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Peresam de Kueljara kungam |Source file=paja1989n170_001_02 }} |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | + | {{Source image|articles/801/185/801185.jpg}} {{Written by|Igaunijas Tautas fronte}} {{Written by|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}} {{Written by|«Sajūdis»}} {{About topic|23. augusts}} {{About topic|PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums}} {{About domain|Politika}} {{About person|Peress de Kueljars}} {{About organization|ANO}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}} {{About organization|Baltijas Padome}} {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}} {{About organization|«Sajūdis»}} {{About event|E1989083100}} {{About year|1989}} |
| − | |Published on=1989/09/05 | ||
| − | |Issue number=170 | ||
| − | |Page number=1 | ||
| − | |Original title=Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Peresam de Kueljara kungam | ||
| − | |Source file=paja1989n170_001_02 | ||
| − | | | ||
| − | |||
| − | + | Godātais Peres de Kueljara kungs! | |
| + | |||
| + | Pēdējo gadu politisko notikumu attīstība Padomju Savienībā ir devusi cerību, ka uzvarēs cilvēku tiesības un tautu pašnoteikšanās, kura sagrāva Staļina un viņa pēcteču autoritārais režīms. Nacionālās pašnoteikšanās centieni ir vienojuši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas. Šie centieni ir atspoguļoti Baltijas Tautas frontu dokumentos: Baltijas Asamblejas 1989. gada 14. maija rezolūcijās un 1989. gada 23. augusta «Baltijas ceļa» deklarācijā. | ||
| + | |||
| + | Gribam atgādināt jums, ka Baltijas valstis, kas pirms otrā pasaules kara bija pilntiesīgas Tautu Savienības locekles, 1940. gadā okupēja un vēlāk anektēja Padomju Savienība. To noteica Staļina un Hitlera pakts un tā slepenie protokoli. | ||
| + | |||
| + | Visas Baltijas tautas un demokrātiski noskaņotie cilvēki pasaulē gaida, ka PSRS valdība publiski nosodīs paktu un oficiāli paziņos to par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža. | ||
| + | |||
| + | 23. augustā, atzīmējot Hitlera un Staļina pakta 50. gadadienu, trīs mazās Baltijas tautas parādīja visai pasaulei Baltijas valstu stingro apņēmību atjaunot mūsu neatkarību mierīgā, parlamentārā ceļā. Mūsu pašnoteikšanās meklējumi tiek realizēti bez vardarbības, nepārkāpjot nevienas citas tautas intereses, bez jebkādiem draudiem Eiropas drošībai. | ||
| + | |||
| + | Līdz šim Baltijas valstu masu kustību aktivitātes ir bijušas izteikti miermīlīgas. Visas trīs kustības nekad nav paudušas nodomu vai draudus lietot vardarbību. | ||
| + | |||
| + | Tāpēc Baltijas tautas šokēja PSKP CK 26. augusta paziņojums, kuri Baltijas tautām tika piedraudēts ar viņu «dzīvotspējas, destrukciju, ja tās neatteiksies no saviem neatkarības centieniem. Baltijas republiku iedzīvotāji uztvēra to paziņojumu kā PSRS valdības mājienu, ka tā gatava lietot spēku un pat genocīdu pret neaizsargātajām, pakļautajām tautām. Tādi draudi ir pilnīgā pretrunā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām konvencijām, kuras atzīst Padomju Savienība. | ||
| + | |||
| + | Juzdami rūpes un atbildību par mūsu tautu likteni, mēs esam pilnīgi pārliecināti par mūsu centienu likumību un to mierīgo raksturu. Mēs, Baltijas tautu kustību pārstāvji, atzīdami Apvienoto Nāciju statūtus un pilnībā vadoties pēc to principiem, griežamies pie jums, ģenerālsekretāra kungs, ar lūgumu izmantot Jūsu augsto stāvokli un pasaules mēroga autoritāti un palīdzēt mūsu tautām, un aizsargāt tās no genocīda draudiem. | ||
| + | |||
| + | Mēs lūdzam, lai iespējami drīzāk uz Igauniju, Latviju un Lietuvu tiktu atsūtīta starptautiska komisija, kura izpētītu un konstatētu, kāds ir cilvēku un nāciju tiesību patreizējais stāvoklis. | ||
| + | |||
| + | Mēs tāpat lūdzam iekļaut kādas tuvākās Apvienoto Nāciju sesijas darba kārtībā Baltijas tautu jautājumu. | ||
| + | <p style="text-align: right;">'''Igaunijas un Latvijas Tautas frontu un'''</p><p style="text-align: right;">'''Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis»'''</p><p style="text-align: right;">'''Baltijas padome'''</p> | ||
| + | 1989. gada 31. augustā | ||
| + | |||
| + | Pielikumā Peresam de Kueljaram tiek nosūtītas arī Baltijas Asamblejas rezolūcijas un «Baltijas ceļa» deklarācija. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. jūlijs, plkst. 22.24
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Godātais Peres de Kueljara kungs!
Pēdējo gadu politisko notikumu attīstība Padomju Savienībā ir devusi cerību, ka uzvarēs cilvēku tiesības un tautu pašnoteikšanās, kura sagrāva Staļina un viņa pēcteču autoritārais režīms. Nacionālās pašnoteikšanās centieni ir vienojuši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas. Šie centieni ir atspoguļoti Baltijas Tautas frontu dokumentos: Baltijas Asamblejas 1989. gada 14. maija rezolūcijās un 1989. gada 23. augusta «Baltijas ceļa» deklarācijā.
Gribam atgādināt jums, ka Baltijas valstis, kas pirms otrā pasaules kara bija pilntiesīgas Tautu Savienības locekles, 1940. gadā okupēja un vēlāk anektēja Padomju Savienība. To noteica Staļina un Hitlera pakts un tā slepenie protokoli.
Visas Baltijas tautas un demokrātiski noskaņotie cilvēki pasaulē gaida, ka PSRS valdība publiski nosodīs paktu un oficiāli paziņos to par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža.
23. augustā, atzīmējot Hitlera un Staļina pakta 50. gadadienu, trīs mazās Baltijas tautas parādīja visai pasaulei Baltijas valstu stingro apņēmību atjaunot mūsu neatkarību mierīgā, parlamentārā ceļā. Mūsu pašnoteikšanās meklējumi tiek realizēti bez vardarbības, nepārkāpjot nevienas citas tautas intereses, bez jebkādiem draudiem Eiropas drošībai.
Līdz šim Baltijas valstu masu kustību aktivitātes ir bijušas izteikti miermīlīgas. Visas trīs kustības nekad nav paudušas nodomu vai draudus lietot vardarbību.
Tāpēc Baltijas tautas šokēja PSKP CK 26. augusta paziņojums, kuri Baltijas tautām tika piedraudēts ar viņu «dzīvotspējas, destrukciju, ja tās neatteiksies no saviem neatkarības centieniem. Baltijas republiku iedzīvotāji uztvēra to paziņojumu kā PSRS valdības mājienu, ka tā gatava lietot spēku un pat genocīdu pret neaizsargātajām, pakļautajām tautām. Tādi draudi ir pilnīgā pretrunā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām konvencijām, kuras atzīst Padomju Savienība.
Juzdami rūpes un atbildību par mūsu tautu likteni, mēs esam pilnīgi pārliecināti par mūsu centienu likumību un to mierīgo raksturu. Mēs, Baltijas tautu kustību pārstāvji, atzīdami Apvienoto Nāciju statūtus un pilnībā vadoties pēc to principiem, griežamies pie jums, ģenerālsekretāra kungs, ar lūgumu izmantot Jūsu augsto stāvokli un pasaules mēroga autoritāti un palīdzēt mūsu tautām, un aizsargāt tās no genocīda draudiem.
Mēs lūdzam, lai iespējami drīzāk uz Igauniju, Latviju un Lietuvu tiktu atsūtīta starptautiska komisija, kura izpētītu un konstatētu, kāds ir cilvēku un nāciju tiesību patreizējais stāvoklis.
Mēs tāpat lūdzam iekļaut kādas tuvākās Apvienoto Nāciju sesijas darba kārtībā Baltijas tautu jautājumu.
Igaunijas un Latvijas Tautas frontu un
Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis»
Baltijas padome
1989. gada 31. augustā
Pielikumā Peresam de Kueljaram tiek nosūtītas arī Baltijas Asamblejas rezolūcijas un «Baltijas ceļa» deklarācija.
