Atšķirības starp "196454" versijām
(Set original images) |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/05/08 |Issue number=86 |Page number=2 |Original title=Pirmie RTU goda doktori |Source file=lajn1990n086_002_03 }} |
| − | |Article in=Latvijas Jaunatne | + | {{Source image|articles/196/454/196454.jpg}} {{Written by|Ivars Strautmanis}} {{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Arhitektūra}} {{About domain|Celtniecība}} {{About person|Gunārs Birkerts}} {{About person|Jānis Dripe}} {{About person|Keja Kaizere}} {{About person|Arvīds Grants Upesleja}} {{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} {{About place|ASV}} {{About year|1990}} |
| − | |Published on=1990/05/08 | + | |
| − | |Issue number=86 | + | Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās padomes sēdē šāgada 23. aprīlī vienbalsīgi tika pieņemts lēmums piešķirt goda doktora nosaukumu diviem ievērojamiem latviešu izcelsmes speciālistiem no ASV — inženierim Arvīdam Grantam Upeslejam un arhitektam Gunāram Birkertam. |
| − | |Page number=2 | + | |
| − | |Original title=Pirmie RTU goda doktori | + | Arhitekts Gunārs Birkerts ir viens no visizcilākajiem pasaules arhitektiem, Mičiganas universitātes profesors un Vašingtonas universitātes Romas studiju centra viesprofesors. Viņš dzimis Rīgā 1925. gadā, 1949. gadā beidzis Štutgartes Tehnisko augstskolu. Amerikā strādājis E. Sārinena un M. Jamasaki birojā. Kopš 1962. gada vada savu firmu «Gunnar Birkerts and Associates». |
| − | |Source file=lajn1990n086_002_03 | + | |
| − | }} | + | Amerikas Arhitektūras institūta biedrs, Latvijas Arhitektu savienības godabiedrs, Grehema fonda loceklis G. Birkerts izstrādājis apmēram simts projektu, 70 no tiem ir īstenoti. |
| − | {{Written by|Ivars Strautmanis}} | + | |
| − | {{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}} | + | Rakstot par G. Birkerta darbiem («Māksla», 1989, 6. nr), Jānis Dripe citē Kejas Kaizeres grāmatā «Gunāra Birkerta arhitektūra» izteikto viņa radošas personības vērtējumu: «Procesi, kas ietekmē Gunāru Birkertu un viņa arhitektūru, atgādina straumes viņa bērnudienu lielajā Baltijas jūrā. Tās sajaucās ar Amerikas plūsmām, sadalījās pretstraumēs un vēl reizi mainījās. Taču to raksturs neapšaubāmi ir tāds pats kā viņam pašam.» |
| − | {{About domain|Politika}} | + | |
| − | {{About domain|Arhitektūra}} | + | Arī viņš pats, tiekoties ar kolēģiem Latvijā, vairākkārt ir savas garīgās saites ar dzimteni raksturojis kā «nepārtrauktu plūdumu no pagātnes caur šodienu uz nākotni». |
| − | {{About domain|Celtniecība}} | + | |
| − | {{About person|Gunārs Birkerts}} | + | Patlaban Birkerts atrodas popularitātes zenītā, tiek veikti vairāki nopietni projekti Itālijā. Kādā intervijā vietējai Mičiganas avīzei šāgada aprīlī viņš ir izteicies, ka nākšoties pamest darbu Mičiganas universitātē, jo tas traucējot profesionālajai darbībai. |
| − | {{About person|Jānis Dripe}} | + | |
| − | {{About person|Keja Kaizere}} | + | Nu jau vairāk nekā gadu viņa birojā top meti Valsts bibliotēkas ēkai Rīgā. |
| − | {{About person|Arvīds Grants Upesleja}} | + | |
| − | {{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} | + | Arvīds Grants Upesleja — prezidents inženierfirmai «Arvid Grant and Associates», kur strādā 30 inženiertehnisko darbinieku, Savienotajās Valstīs no Eiropas ieceļojis 1951. gadā. Inženiera praktisko darbu šajā zemē apguvis Vašingtonas valsts ceļu plānošanas daļā, strādādams tiltu būvfirmā par tiltu projektēšanas inženieri. 1962. gadā Arvīds Grants nodibināja savu inženierzinātnisko projektēšanas firmu. 25 gadu laikā tā ir paplašinājusies un nostiprinājusies, pakāpeniski iegūdama vismodernāko tehniku. Arvīda Granta firma ir izstrādājusi un ASV tiltu celtniecības praksē ieviesusi daudz tehnisku jauninājumu, to vidū lielas stiprības betonu, hibrīdo — tērauda un betona — saspriegtu karājošos tilta siju, betona slīpsaišu (vanšu) tilta sistēmu utt. |
| − | {{About place|ASV}} | + | |
| − | {{About year|1990}} | + | Viens no jaunākajiem aspektiem tiltu un citu inženierbūvju projektēšanā ir saistīts ar vides aizsardzību. Zinot, cik kritiska ir ekoloģiskā situācija Latvijā, vienu no pagājušajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē nolasītajām pāris lekcijām Granta kungi veltījis vides aizsardzībai Savienotajās Valstīs. |
| + | |||
| + | «Tā ir grūta un dārga problēma pat Amerikai. Lai to atrisinātu, ir jāmobilizē visu zinātņu atziņas, saimnieciskie, politiskie un "morālie spēki,» teica A. Grants, «turklāt visos līmeņos: gan mijās, gan ražošanā, gan sabiedrībā vispār.» | ||
| + | |||
| + | Inženiera Arvīda Granta un viņa firmas projektētie tilti ne tikai vieno dažādus krastus un ievada maģistrāles Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie ar savu inženierdomas potenciālu, ar ielikto ainavas audzināšanas ideju spēku un formu skaistumu stiprina mūsu pārliecību, ka arī Latvijā vajadzīgi attiecīgi likumi un suverēnas republikas ekonomikas garantētas iespējas, lai pilnībā izmantotu savu radošo potenciālu. | ||
| + | |||
| + | Tilti, kas savieno un nostiprina, tilti, kas vedina neapstāties… | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right;">'''IVARS STRAUTMANIS,'''</p><p style="text-align: right;">Rīgas Tehniskās universitātes profesors,</p><p style="text-align: right;">arhitektūras zinātņu doktors</p><p style="text-align: right;">Rīgas Tehniskās universitātes profesors,</p><p style="text-align: right;">arhitektūras zinātņu doctors</p> | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. jūlijs, plkst. 06.19
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās padomes sēdē šāgada 23. aprīlī vienbalsīgi tika pieņemts lēmums piešķirt goda doktora nosaukumu diviem ievērojamiem latviešu izcelsmes speciālistiem no ASV — inženierim Arvīdam Grantam Upeslejam un arhitektam Gunāram Birkertam.
Arhitekts Gunārs Birkerts ir viens no visizcilākajiem pasaules arhitektiem, Mičiganas universitātes profesors un Vašingtonas universitātes Romas studiju centra viesprofesors. Viņš dzimis Rīgā 1925. gadā, 1949. gadā beidzis Štutgartes Tehnisko augstskolu. Amerikā strādājis E. Sārinena un M. Jamasaki birojā. Kopš 1962. gada vada savu firmu «Gunnar Birkerts and Associates».
Amerikas Arhitektūras institūta biedrs, Latvijas Arhitektu savienības godabiedrs, Grehema fonda loceklis G. Birkerts izstrādājis apmēram simts projektu, 70 no tiem ir īstenoti.
Rakstot par G. Birkerta darbiem («Māksla», 1989, 6. nr), Jānis Dripe citē Kejas Kaizeres grāmatā «Gunāra Birkerta arhitektūra» izteikto viņa radošas personības vērtējumu: «Procesi, kas ietekmē Gunāru Birkertu un viņa arhitektūru, atgādina straumes viņa bērnudienu lielajā Baltijas jūrā. Tās sajaucās ar Amerikas plūsmām, sadalījās pretstraumēs un vēl reizi mainījās. Taču to raksturs neapšaubāmi ir tāds pats kā viņam pašam.»
Arī viņš pats, tiekoties ar kolēģiem Latvijā, vairākkārt ir savas garīgās saites ar dzimteni raksturojis kā «nepārtrauktu plūdumu no pagātnes caur šodienu uz nākotni».
Patlaban Birkerts atrodas popularitātes zenītā, tiek veikti vairāki nopietni projekti Itālijā. Kādā intervijā vietējai Mičiganas avīzei šāgada aprīlī viņš ir izteicies, ka nākšoties pamest darbu Mičiganas universitātē, jo tas traucējot profesionālajai darbībai.
Nu jau vairāk nekā gadu viņa birojā top meti Valsts bibliotēkas ēkai Rīgā.
Arvīds Grants Upesleja — prezidents inženierfirmai «Arvid Grant and Associates», kur strādā 30 inženiertehnisko darbinieku, Savienotajās Valstīs no Eiropas ieceļojis 1951. gadā. Inženiera praktisko darbu šajā zemē apguvis Vašingtonas valsts ceļu plānošanas daļā, strādādams tiltu būvfirmā par tiltu projektēšanas inženieri. 1962. gadā Arvīds Grants nodibināja savu inženierzinātnisko projektēšanas firmu. 25 gadu laikā tā ir paplašinājusies un nostiprinājusies, pakāpeniski iegūdama vismodernāko tehniku. Arvīda Granta firma ir izstrādājusi un ASV tiltu celtniecības praksē ieviesusi daudz tehnisku jauninājumu, to vidū lielas stiprības betonu, hibrīdo — tērauda un betona — saspriegtu karājošos tilta siju, betona slīpsaišu (vanšu) tilta sistēmu utt.
Viens no jaunākajiem aspektiem tiltu un citu inženierbūvju projektēšanā ir saistīts ar vides aizsardzību. Zinot, cik kritiska ir ekoloģiskā situācija Latvijā, vienu no pagājušajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē nolasītajām pāris lekcijām Granta kungi veltījis vides aizsardzībai Savienotajās Valstīs.
«Tā ir grūta un dārga problēma pat Amerikai. Lai to atrisinātu, ir jāmobilizē visu zinātņu atziņas, saimnieciskie, politiskie un "morālie spēki,» teica A. Grants, «turklāt visos līmeņos: gan mijās, gan ražošanā, gan sabiedrībā vispār.»
Inženiera Arvīda Granta un viņa firmas projektētie tilti ne tikai vieno dažādus krastus un ievada maģistrāles Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie ar savu inženierdomas potenciālu, ar ielikto ainavas audzināšanas ideju spēku un formu skaistumu stiprina mūsu pārliecību, ka arī Latvijā vajadzīgi attiecīgi likumi un suverēnas republikas ekonomikas garantētas iespējas, lai pilnībā izmantotu savu radošo potenciālu.
Tilti, kas savieno un nostiprina, tilti, kas vedina neapstāties…
IVARS STRAUTMANIS,
Rīgas Tehniskās universitātes profesors,
arhitektūras zinātņu doktors
Rīgas Tehniskās universitātes profesors,
arhitektūras zinātņu doctors
