876641

N. Jerohins

«Rīgas Balss», 1990. gada 29. marts, Nr. 70

Vēlēšanu krustugunīs

Avots: Rīgas Balss Nr.: 70 Datums: 29.03.1990 Tirāža: 104833"" can not be assigned to a declared number type with value 104833. Lappuse: 2 Virsraksts: Pret Šeļeņinu – dezinformācija Rubrika: Vēlēšanu krustugunīs Tēmas: Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF LR Augstākās Padomes vēlēšanas (1990, martā) Suverenitāte Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Strādnieku savienība Mediji: Cilvēki: Anatolijs Safonovs, J. Šeļeņins Vietas: Rīga Notikums: Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas. LTF iegūst vairākumu mandātu Gads: 1990

Tuvojas 1. aprīlis. Šajā dienā 47. apgabala (tas ir, Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Viestura prospekta rajona, kā arī karaspēka daļas vēlētāji) atkal ies pie vēlēšanā urnām, lai izvēlētos starp deputātu kandidātiem Safonovu vai Šeļeņinu.

Priekšvēlēšanu maratona pirmajā posmā te bija arī trešais kandidāts — Pavlovičs, kas ieguva 27 procentus vēlētāju balsu. Safonovs un Šeļeņins attiecīgi ieguva 33 un 38 procentus balsu.

Praktiski šobrīd 37. iecirkņa (tas ir, karaspēka daļu) vēlētāji var izlemt republikas Augstākās Padomes mandāta likteni. Un te deputāta kandidāts Safonovs izlēma par pārdrošu gājienu: 24. martā karaspēka daļas klubā sapulcē pirms kinoseansa sākuma viņš publiski paziņoja, ka viņa pretinieks J. Šeļeņins savā priekšvēlēšanu programmā it kā plānojot… krievu izvešanu no Latvijas! Šie apzinātie meli tiek izplatīti par krievu, par cilvēku, kura māte 1942. gadā tika aizdzīta piespiedu darbos uz Vāciju! Par ieroci priekšvēlēšanu cīņā izvēlējies dezinformāciju, Šeļeņina pretinieks (vai viņa uzticības personas) vēlētājiem latviešiem stāsta, ka J. Šeļeņins esot slepens interfrontes piekritējs, bet nelatviešiem — ka viņš esot tautfrontietis. Ražošanas apvienībā «Komutators» izplatītas baumas, it kā J. Šeļeņina māte ieradusies vēlēšanu iecirknī un lūgusi, lai viņas dēlu neievēlot. Liekas, ka tādas neizvēlīgas formas cīņā pret J. Šeļeņinu tiek liktas lietā tāpēc, ka viņš ir viens no Latvijas strādnieku savienības līderiem, bet uzņēmumu administrācija un partijas komitejas šajā organizācijā saskata draudus savam priviliģētajam stāvoklim.

Un ko tad vēlētāji? Absolūtais latviešu vairākums perspektīvu, kā pārvarēt ekonomisko krīzi, saskata patiesā neatkarībā. Nelatviešu vidē tādas vienprātības nav. Bet neapšaubāmi lielākā daļa vēlētāju redz, ka pietiekamu argumentu par labu tā dēvētajai atjauninātajai federācijai nav, un, ja viņi būtu pārliecināti, ka viņu sociālās tiesības neatkarīgajā Latvijā netiks aizskartas, arī viņi atbalstītu kursu uz patstāvību. J. Šeļeņins ir tas deputāts, kas spēj un prot cīnīties par šā sociālā slāņa tiesībām. Vissarežģītākajā stāvoklī ir karavīri. Karaspēka daļas pavēlniecība savas simpātijas pret Safonovu neslēpj, radījusi viņam vislielās labvēlības statusu. Tomēr kaut kāda informācija izlaužas pat cauri kazarmu sienām. Vai karavīri spēs patstāvīgi un uz patiesu zināšanu pamata izvēlēties savu kandidātu? Vēlreiz sniedzam īsus datus par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta kandidātu J. Šeļeņinu: kopīgais darba stāžs — 30 gadi, no tiem vienpadsmit — VEF un deviņpadsmit — ražošanas apvienībā «Komutators». Dedzīgs neatkarīgo arodbiedrību piekritējs, viens no Latvijas strādnieku savienības dibinātājiem, ievēlēts par Latvijas strādnieku savienības priekšsēdētāja vietnieku, pusotra desmita gadu ir Oktobra rajona tautas tiesas tautas piesēdētājs. Brigāde, kurā J. Šeļeņins strādā, vienbalsīgi viņu izvirzīja par deputāta kandidātu.

 

 

N. JEROHINS