Atšķirības starp "986233" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/18 |Issue number=15 |Page number=1 |Original title=Memoriāls staļinisma upuriem |In section=Atgriežoties pie public...)
 
(Set original images)
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/18 |Issue number=15 |Page number=1 |Original title=Memoriāls staļinisma upuriem |In section=Atgriežoties pie publicētā |Source file=riba1990n015_001_01 |Abstract=Atgriežoties pie publicētā }}
|Article in=Rīgas Balss
+
{{Source image|articles/986/233/986233.jpg}} {{Written by|Aija Cālīte}} {{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Staļins, staļinisms}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Eduards Žemaitis}} {{About organization|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}} {{About place|Rīga}} {{About year|1990}}'''Par to, cik tālu pavirzījies darbs pie staļinisma terora upuru memoriāla, stāsta Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes kultūras, izglītības un veselības aizsardzības daļas kultūras sektora vadītājs Eduards ŽEMAITIS:'''
|Published on=1990/01/18
 
|Issue number=15
 
|Page number=1
 
|Original title=Memoriāls staļinisma upuriem
 
|In section=Atgriežoties pie publicētā
 
|Source file=riba1990n015_001_01
 
|Abstract=Atgriežoties pie publicētā
 
  
}}
+
— Pirmā komisija, kura bija izveidota, lai apkopotu sabiedrības viedokļus par memoriāla izveides vietu, veidolu, par tā moto, savu darbu ir beigusi. Varētu teikt — pašlaik konkrētu rezultātu nav, jo ideju bija daudz, un domas stipri dalījās arī pēc tam, kad komisija bija izteikusi viedokli par memoriāla iespējamo atrašanās vietu vai nu Torņakalnā, vai Zaķusalā. Darbību bija uzsācis Represēto klubs, kura dalībnieki savukārt aizstāvēja viedokli par nepieciešamību piemiņas vietu ierīkot Lielajos kapos. Rezultātā nonācām strupceļā sakarā ar vietas izvēli. Bet pa šo laiku zināma pieredze jau bija gūta — ierīkotas piemiņas vietas gan dažādās Latvijas vietās, gan, piemēram, Igaunijā — tur staļinisma upuru piemiņu Tallinas centrā iezīmē novietots liels koka krusts, kam apkārt akmeņu krāvums — ļoti lakonisks un ietekmīgs risinājums.
{{Written by|Aija Cālīte}}
+
 
{{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}}
+
Pašlaik darbu sākam, vadoties pēc jau iegūtās pieredzes. Ir izstrādāts un drīz tiks akceptēts Nolikums par ideju konkursu šim memoriālam, kurš tiks organizēts nu jau profesionālo mākslinieku vidū. Vērtējot šīs idejas, pēc tam meklēsim konkrētu vietu, kurā veidot šo memoriālu. Bet es domāju — te nebūs runa par kaut ko milzīgu, grandiozu. Iespējamas pavisam netradicionālas idejas, kuras varbūt nemaz neatbildīs mūsu tradicionālajiem priekšstatiem par memoriālu. Konkursa organizēšanā piedalās republikas Kultūras ministrija, Mākslinieku savienība, Represēto klubs, Radošo savienību kultūras padome. Pirmā kārtā paredzēta šai gadā, otrā — jādomā, nākamgad.
{{About topic|Represijas, represētie}}
+
 
{{About topic|Staļins, staļinisms}}
+
 
{{About domain|Politika}}
+
<p style="text-align: right;">Stāstījumu pierakstīja</p><p style="text-align: right;">'''Aija CĀLĪTE'''</p>
{{About domain|Vēsture}}
 
{{About person|Eduards Žemaitis}}
 
{{About organization|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About year|1990}}
 

Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.55

Atgriežoties pie publicētā

Par to, cik tālu pavirzījies darbs pie staļinisma terora upuru memoriāla, stāsta Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes kultūras, izglītības un veselības aizsardzības daļas kultūras sektora vadītājs Eduards ŽEMAITIS:

— Pirmā komisija, kura bija izveidota, lai apkopotu sabiedrības viedokļus par memoriāla izveides vietu, veidolu, par tā moto, savu darbu ir beigusi. Varētu teikt — pašlaik konkrētu rezultātu nav, jo ideju bija daudz, un domas stipri dalījās arī pēc tam, kad komisija bija izteikusi viedokli par memoriāla iespējamo atrašanās vietu vai nu Torņakalnā, vai Zaķusalā. Darbību bija uzsācis Represēto klubs, kura dalībnieki savukārt aizstāvēja viedokli par nepieciešamību piemiņas vietu ierīkot Lielajos kapos. Rezultātā nonācām strupceļā sakarā ar vietas izvēli. Bet pa šo laiku zināma pieredze jau bija gūta — ierīkotas piemiņas vietas gan dažādās Latvijas vietās, gan, piemēram, Igaunijā — tur staļinisma upuru piemiņu Tallinas centrā iezīmē novietots liels koka krusts, kam apkārt akmeņu krāvums — ļoti lakonisks un ietekmīgs risinājums.

Pašlaik darbu sākam, vadoties pēc jau iegūtās pieredzes. Ir izstrādāts un drīz tiks akceptēts Nolikums par ideju konkursu šim memoriālam, kurš tiks organizēts nu jau profesionālo mākslinieku vidū. Vērtējot šīs idejas, pēc tam meklēsim konkrētu vietu, kurā veidot šo memoriālu. Bet es domāju — te nebūs runa par kaut ko milzīgu, grandiozu. Iespējamas pavisam netradicionālas idejas, kuras varbūt nemaz neatbildīs mūsu tradicionālajiem priekšstatiem par memoriālu. Konkursa organizēšanā piedalās republikas Kultūras ministrija, Mākslinieku savienība, Represēto klubs, Radošo savienību kultūras padome. Pirmā kārtā paredzēta šai gadā, otrā — jādomā, nākamgad.

 

Stāstījumu pierakstīja

Aija CĀLĪTE