Atšķirības starp "002191" versijām
(Set original images) |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=riba1990n003_005_02 | |Source file=riba1990n003_005_02 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/002/191/002191.jpg}} | ||
{{Written by|Jāzeps Ločmelis}} | {{Written by|Jāzeps Ločmelis}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
| 21. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
{{About year|1879}} | {{About year|1879}} | ||
{{About year|1924}} | {{About year|1924}} | ||
| + | {{About year|1925}} | ||
{{About year|1936}} | {{About year|1936}} | ||
Ir 1924. gada 28. marts, notiek Latvijas Saeimas budžeta komisijas sēde. Deputāti pēc kārtas liek pie ausīm radioaustiņas un klausās priekšnesumu no Rīgas radiotelegrāfa centrāles. Diktors lasa «Valdības Vēstnesi». Pasta un telegrāfa departamenta radiodaļas vadītājs inženieris Jānis Linters paskaidro, cik vienkāršs ir radiouztvērējs, ka šādus uztvērējus mēs varam ražot paši. Vajadzīga tikai nauda radioraidītājam, kuru varētu nopirkt no kādas franču firmas. Pa dienu raidstaciju varētu izmantot komerciālu telegrammu apmaiņai ar ārzemēm. Vakaros varētu raidīt ziņas un mūziku. Ieguldītais kapitāls atmaksātos 10 līdz 15 gados. Budžeta komisijas locekļu interese bija liela. Tika jautāts, vai radioviļņi iet caur ēku sienām, vai uztverot logi ir jāatver utt. No 20 budžeta komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka Rīgas radiofona raidstacijai jāizdala 140 000 Ls. Raidstaciju nodeva ekspluatācijā 1925. gada 1. novembrī. Kaut arī netika pārraidīta neviena komerciālā telegramma, radio abonentu skaits pieauga tik strauji, ka ieguldītie līdzekļi atmaksājās četros gados. Ja J. Linters pirmajā sarunas reizē būtu minējis šādus skaitļus, budžeta komisijas locekļi viņu droši vien būtu nosaukuši par avantūristu un nekādi līdzekļi netiktu izdalīti. | Ir 1924. gada 28. marts, notiek Latvijas Saeimas budžeta komisijas sēde. Deputāti pēc kārtas liek pie ausīm radioaustiņas un klausās priekšnesumu no Rīgas radiotelegrāfa centrāles. Diktors lasa «Valdības Vēstnesi». Pasta un telegrāfa departamenta radiodaļas vadītājs inženieris Jānis Linters paskaidro, cik vienkāršs ir radiouztvērējs, ka šādus uztvērējus mēs varam ražot paši. Vajadzīga tikai nauda radioraidītājam, kuru varētu nopirkt no kādas franču firmas. Pa dienu raidstaciju varētu izmantot komerciālu telegrammu apmaiņai ar ārzemēm. Vakaros varētu raidīt ziņas un mūziku. Ieguldītais kapitāls atmaksātos 10 līdz 15 gados. Budžeta komisijas locekļu interese bija liela. Tika jautāts, vai radioviļņi iet caur ēku sienām, vai uztverot logi ir jāatver utt. No 20 budžeta komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka Rīgas radiofona raidstacijai jāizdala 140 000 Ls. Raidstaciju nodeva ekspluatācijā 1925. gada 1. novembrī. Kaut arī netika pārraidīta neviena komerciālā telegramma, radio abonentu skaits pieauga tik strauji, ka ieguldītie līdzekļi atmaksājās četros gados. Ja J. Linters pirmajā sarunas reizē būtu minējis šādus skaitļus, budžeta komisijas locekļi viņu droši vien būtu nosaukuši par avantūristu un nekādi līdzekļi netiktu izdalīti. | ||
| 31. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
| | ||
| − | <p style="text-align: right; ">'''Jāzeps LOČMELIS,'''</p><p style="text-align: right; ">RPI Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekāns, profesors</p><br/> | + | <p style="text-align: right; ">'''Jāzeps LOČMELIS,'''</p><p style="text-align: right; ">RPI Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekāns, profesors</p><br /> |
Honorāru lūdzu pārskaitīt žēlsirdības fondā. | Honorāru lūdzu pārskaitīt žēlsirdības fondā. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 12. februāris, plkst. 11.00
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir 1924. gada 28. marts, notiek Latvijas Saeimas budžeta komisijas sēde. Deputāti pēc kārtas liek pie ausīm radioaustiņas un klausās priekšnesumu no Rīgas radiotelegrāfa centrāles. Diktors lasa «Valdības Vēstnesi». Pasta un telegrāfa departamenta radiodaļas vadītājs inženieris Jānis Linters paskaidro, cik vienkāršs ir radiouztvērējs, ka šādus uztvērējus mēs varam ražot paši. Vajadzīga tikai nauda radioraidītājam, kuru varētu nopirkt no kādas franču firmas. Pa dienu raidstaciju varētu izmantot komerciālu telegrammu apmaiņai ar ārzemēm. Vakaros varētu raidīt ziņas un mūziku. Ieguldītais kapitāls atmaksātos 10 līdz 15 gados. Budžeta komisijas locekļu interese bija liela. Tika jautāts, vai radioviļņi iet caur ēku sienām, vai uztverot logi ir jāatver utt. No 20 budžeta komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka Rīgas radiofona raidstacijai jāizdala 140 000 Ls. Raidstaciju nodeva ekspluatācijā 1925. gada 1. novembrī. Kaut arī netika pārraidīta neviena komerciālā telegramma, radio abonentu skaits pieauga tik strauji, ka ieguldītie līdzekļi atmaksājās četros gados. Ja J. Linters pirmajā sarunas reizē būtu minējis šādus skaitļus, budžeta komisijas locekļi viņu droši vien būtu nosaukuši par avantūristu un nekādi līdzekļi netiktu izdalīti.
Par minēto notikumu un par J. Lintera ieguldījumu Krievijas radiotelegrāfa un Latvijas radiofona attīstībā runāja lasījumos, kuri bija veltīti talantīgā inženiera 110. dzimšanas dienai un notika RPI Radiotehnikas un sakaru fakultātē. Klausītājiem tika demonstrēti vecie radioaparāti. Varēja apbrīnot J. Lintera drosmi un talantu, jo viņš būtībā pieteica «karu» pasaules slavenajām ārzemju firmām un uzņēmās tādā mazā valstiņā, kurai pat nebija savas ekonomiskās bāzes, sākt radioaparātu ražošanu. Trīsdesmitajos gados Latvijā ražotie radioaparāti pasaules izstādēs guva ne vienu vien godalgu. J. Linters bija tas, kurš organizēja populāro žurnālu «Radio» un «Radio Abonents» izdošanu.
J. Linteram izdevās izveidot talantīgu radiofona kolektīvu, kurš prata projektēt un montēt raidstacijas (Madonā, Kuldīgā, Liepājā, Klaipēdā un 1936. g. Rīgā). 1936. gadā J. Linters izmēģināja raidīt stereofoniski, pulcināja ap sevi jauniešus, vadīja populārās radiopusstundas, jau tad popularizēja televīziju.
Traģiskas J. Linteram bija vācu okupācijas pirmās dienas. Par to, ka viņš neļāva vāciešiem izlaupīt Pasta un telegrāfa departamenta noliktavas, tika arestēts. Jānis Linters godam nopelnījis, ka viņu saucam par Latvijas radio tēvu. Un tomēr ar nožēlu jāsaka, ka plašā radioinženieru saime nav darījusi visu iespējamo, lai iemūžinātu Jāņa Lintera vārdu — viņš ir pelnījis, lai pie vecās pasta ēkas vismaz piestiprinātu piemiņas plāksni, lai nodibinātu J. Lintera prēmiju un J. Lintera stipendiju RPI studentiem, lai kalendāros mēs varētu lasīt «5. novembrī 1879. g. dzimis Latvijas radiofona pamatlicējs Jānis Linters».
Jāzeps LOČMELIS,
RPI Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekāns, profesors
Honorāru lūdzu pārskaitīt žēlsirdības fondā.
