Atšķirības starp "793588" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/02 |Issue number=1 |Page number=1 |Original title=Latviešu strēlnieku piemiņas diena |Source file=riba1990n001_001_0...) |
(Set original images) |
||
| (2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=riba1990n001_001_03 | |Source file=riba1990n001_001_03 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/793/588/793588.jpg}} | ||
{{Written by|Mārīte Caune}} | {{Written by|Mārīte Caune}} | ||
{{About topic|Latviešu strēlnieki}} | {{About topic|Latviešu strēlnieki}} | ||
{{About domain|Vēsture}} | {{About domain|Vēsture}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Ēvalds Valters}} | ||
| + | {{About person|Gunārs Ordelovskis}} | ||
| + | {{About person|Andris Jansons}} | ||
| + | {{About person|Harijs Liepiņš}} | ||
| + | {{About person|Imants Cepītis}} | ||
| + | {{About person|Haralds Mednis}} | ||
| + | {{About organization|Latviešu strēlnieku apvienība}} | ||
{{About place|Ložmetējkalns}} | {{About place|Ložmetējkalns}} | ||
{{About place|Tīreļpurvs}} | {{About place|Tīreļpurvs}} | ||
| 17. rindiņa: | 25. rindiņa: | ||
{{About year|1916}} | {{About year|1916}} | ||
{{About year|1917}} | {{About year|1917}} | ||
| + | {{About year|1987}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
{{About year|1990}} | {{About year|1990}} | ||
| + | 75 gadi pagājuši kopš tā laika, kad Latvijas dēli pulcējās cīņai pret Melnā bruņinieka pulkiem. Tautā pamodās Lāčplēša gars un aicināja uz brīves kaujām. Tūkstošiem latviešu jaunekļu un vīru brīvprātīgi stājās strēlnieku rindās. Tikai dažus mēnešus apmācīti, viņi devās uz kaujas lauku Rīgas pievārtē un neatstāja to vairāk nekā divus gadus. Vissmagākās latviešu strēlniekiem bija Ziemassvētku un Janvāra kaujas 1916. gada decembrī un 1917. gada janvārī Ložmetējkalnā un Tīreļpurva apkaimē. Tās paņēma ap 2000 strēlnieku dzīvību. Pavisam no ierindas tika izsisti aptuveni 9000 cīnītāju. Tieši Ziemassvētku kaujās 1916. gada 23. — 29. decembrī (5. — 11. janvārī, j. st.) visspilgtāk izpaudās strēlnieku varonība un traģisms. Jau pats kauju sākums 23. decembrī (5. janvārī j. st.) nesa sev līdzi milzīgus zaudējumus. Vienas diennakts uzbrukums izdzēsa tik daudz dzīvību, cik vēlāk nezaudēja pat vesela gada laikā. Ziemassvētku kauju traģēdija bija dziļš morāls trieciens ne tikai strēlniekiem, bet arī visai latviešu tautai. | ||
| + | |||
| + | Kopš 1924. gada līdz 1940. gadam, latviešu tauta, uzsākot jaunu gadu, Zvaigznes dienā, 6. janvārī, atcerējās kritušos strēlniekus. Piemiņas dienas rīkotāja bija Latviešu veco strēlnieku biedrība. Dievnamos notika dievkalpojumi, kritušo atdusas vietās svētuguns aizdedzināšana, dzejas lasījumi. Pēdējo reizi strēlnieku piemiņas dienu neatkarīgajā Latvijā atzīmēja 1940. gada 4., 5. un 6. janvārī. | ||
| + | |||
| + | 4. janvāra vakarā strēlnieku bērni pulcējās uz svētku egli. 5. janvārī pēcpusdienā notika svētbrīdis Rīgas Brāļu kapos, bet vakarā piemiņas dievkalpojums Arhibīskapa katedrālē. 6. janvāra rītā no Kara muzeja sākās strēlnieku gājiens uz Brāļu kapiem, kur notika svinīgs dievkalpojums. Piemiņas dienu noslēdza svētku koncerts. Biedrība piedāvāja arī kārtējo (astoņpadsmito) žurnāla «Latviešu Strēlnieks» numuru. Tajā bija lasāmas strēlnieku atmiņas par Nāvessalu, Ziemassvētku un citām kaujām. Tāpat lasītājs varēja iepazīties ar Latviešu veco, strēlnieku biedrības veikumu iepriekšējā gadā. Līdzās 1939. gadā mūžībā aizgājušo strēlnieku fotogrāfijām un dzīves datiem bija lasāmas piemiņas rindas: «Kas cīnījies par mūžīgām vērtībām— savu zemi un tautu, arī pats iegājis mūžībā…» | ||
| + | |||
| + | Padomju varas pastāvēšanas gados Strēlnieku piemiņas dienas tradīcijas tika izpostītas. Tomēr dziļi tautas sirdī gailēja piemiņas svētuguns liesmiņas, takas uz Ložmetējkalnu neaizauga. | ||
| + | |||
| + | Tikai 1987. gada janvārī atkal pulcējās kopā šinīs vēsturiskajās vietās visi, kam dārga strēlnieku piemiņa, — iedegās baltas un sarkanas sveces, klusi skanēja tautasdziesmas. Līdz ar nacionālās pašapziņas atmodu 1989. gada 6. janvārī svinīgā pacilātībā pulcējās dvēselē brīvi ļaudis: vīri un puiši droši nesa sarkanbaltsarkanos karogus. Rīgas Brāļu kapos, pirmo reizi pēc otrā pasaules kara, sveču gaismas blāzma apmirdzēja kritušo strēlnieku kapu kopiņas. Dziedāja vīru kori «Tēvzeme» un «Gaudeamus». Ļaužu straumes, kuras ar ziediem rokās plūda Mātes Latvijas virzienā, vienoja mīlestība uz savu zemi, uz tās skaudro vēsturi. Godbijīgā klusumā atcerējāmies, ka pirms 75 gadiem gandrīz no katras latviešu ģimenes kāds aizgāja strēlniekos. Daudzi no viņiem — mūsu tuviniekiem — tā arī nepārnāca. Vieni atdusas tepat Latvijā — Rīgas Brāļu kapos, Ložmetējkalnā, Nāvessalā, Ķekavā un citos kapu kalniņos, citi rakti Orlas zemē un Perekopa stepēs. | ||
| + | |||
| + | Noliecot galvas kritušo varoņu priekšā, strēlnieku piemiņas dienā arī šogad būsim visi kopā — cieņas apliecinājumā, atbildībā un rītdienas cerībā. | ||
| + | |||
| + | Mēs aicinām uz Piemiņas brīdi Rīgā, Brāļu kapos 6. janvārī plkst. 16.30. | ||
| + | |||
| + | Ikšķilē latviešu strēlniekus pieminēs 6. janvārī plkst. 12 Valgundes ciemā. 6. janvārī plkst. 13 notiks dievkalpojums Kalnciema baznīcā, 14.15 dosimies uz Peitiņu kapsētu, tad pie «Silenieku» mājām un noslēgums — ap 16 Ložmetējkalnā. | ||
| + | |||
| + | 6. janvāra vakarā plkst. 19.30 gaidīs Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris ar šai dienai veltītu koncertu «Tur, Tīreļpurvā, pusnakts stundā». Tā režisors ir Andris Jansons. Iecerēts Ēvalda Valtera un Harija Liepiņa dialogs, dzeja par strēlniekiem. Piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris «Latvija», vīru koris «Tēvzeme» un pūtēju orķestris «Rīga» kolektīvu māksliniecisko vadītāju I. Cepīša, G. Ordelovska un H. Medņa vadībā. Caur dzeju, dziesmām un mūziku būs iespēja apjaust sarežģīto latviešu strēlnieku vēsturi. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''Mārīte CAUNE,'''</p><p style="text-align: right; ">Latviešu strēlnieku muzeja fondu glabātāja</p> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.54
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
75 gadi pagājuši kopš tā laika, kad Latvijas dēli pulcējās cīņai pret Melnā bruņinieka pulkiem. Tautā pamodās Lāčplēša gars un aicināja uz brīves kaujām. Tūkstošiem latviešu jaunekļu un vīru brīvprātīgi stājās strēlnieku rindās. Tikai dažus mēnešus apmācīti, viņi devās uz kaujas lauku Rīgas pievārtē un neatstāja to vairāk nekā divus gadus. Vissmagākās latviešu strēlniekiem bija Ziemassvētku un Janvāra kaujas 1916. gada decembrī un 1917. gada janvārī Ložmetējkalnā un Tīreļpurva apkaimē. Tās paņēma ap 2000 strēlnieku dzīvību. Pavisam no ierindas tika izsisti aptuveni 9000 cīnītāju. Tieši Ziemassvētku kaujās 1916. gada 23. — 29. decembrī (5. — 11. janvārī, j. st.) visspilgtāk izpaudās strēlnieku varonība un traģisms. Jau pats kauju sākums 23. decembrī (5. janvārī j. st.) nesa sev līdzi milzīgus zaudējumus. Vienas diennakts uzbrukums izdzēsa tik daudz dzīvību, cik vēlāk nezaudēja pat vesela gada laikā. Ziemassvētku kauju traģēdija bija dziļš morāls trieciens ne tikai strēlniekiem, bet arī visai latviešu tautai.
Kopš 1924. gada līdz 1940. gadam, latviešu tauta, uzsākot jaunu gadu, Zvaigznes dienā, 6. janvārī, atcerējās kritušos strēlniekus. Piemiņas dienas rīkotāja bija Latviešu veco strēlnieku biedrība. Dievnamos notika dievkalpojumi, kritušo atdusas vietās svētuguns aizdedzināšana, dzejas lasījumi. Pēdējo reizi strēlnieku piemiņas dienu neatkarīgajā Latvijā atzīmēja 1940. gada 4., 5. un 6. janvārī.
4. janvāra vakarā strēlnieku bērni pulcējās uz svētku egli. 5. janvārī pēcpusdienā notika svētbrīdis Rīgas Brāļu kapos, bet vakarā piemiņas dievkalpojums Arhibīskapa katedrālē. 6. janvāra rītā no Kara muzeja sākās strēlnieku gājiens uz Brāļu kapiem, kur notika svinīgs dievkalpojums. Piemiņas dienu noslēdza svētku koncerts. Biedrība piedāvāja arī kārtējo (astoņpadsmito) žurnāla «Latviešu Strēlnieks» numuru. Tajā bija lasāmas strēlnieku atmiņas par Nāvessalu, Ziemassvētku un citām kaujām. Tāpat lasītājs varēja iepazīties ar Latviešu veco, strēlnieku biedrības veikumu iepriekšējā gadā. Līdzās 1939. gadā mūžībā aizgājušo strēlnieku fotogrāfijām un dzīves datiem bija lasāmas piemiņas rindas: «Kas cīnījies par mūžīgām vērtībām— savu zemi un tautu, arī pats iegājis mūžībā…»
Padomju varas pastāvēšanas gados Strēlnieku piemiņas dienas tradīcijas tika izpostītas. Tomēr dziļi tautas sirdī gailēja piemiņas svētuguns liesmiņas, takas uz Ložmetējkalnu neaizauga.
Tikai 1987. gada janvārī atkal pulcējās kopā šinīs vēsturiskajās vietās visi, kam dārga strēlnieku piemiņa, — iedegās baltas un sarkanas sveces, klusi skanēja tautasdziesmas. Līdz ar nacionālās pašapziņas atmodu 1989. gada 6. janvārī svinīgā pacilātībā pulcējās dvēselē brīvi ļaudis: vīri un puiši droši nesa sarkanbaltsarkanos karogus. Rīgas Brāļu kapos, pirmo reizi pēc otrā pasaules kara, sveču gaismas blāzma apmirdzēja kritušo strēlnieku kapu kopiņas. Dziedāja vīru kori «Tēvzeme» un «Gaudeamus». Ļaužu straumes, kuras ar ziediem rokās plūda Mātes Latvijas virzienā, vienoja mīlestība uz savu zemi, uz tās skaudro vēsturi. Godbijīgā klusumā atcerējāmies, ka pirms 75 gadiem gandrīz no katras latviešu ģimenes kāds aizgāja strēlniekos. Daudzi no viņiem — mūsu tuviniekiem — tā arī nepārnāca. Vieni atdusas tepat Latvijā — Rīgas Brāļu kapos, Ložmetējkalnā, Nāvessalā, Ķekavā un citos kapu kalniņos, citi rakti Orlas zemē un Perekopa stepēs.
Noliecot galvas kritušo varoņu priekšā, strēlnieku piemiņas dienā arī šogad būsim visi kopā — cieņas apliecinājumā, atbildībā un rītdienas cerībā.
Mēs aicinām uz Piemiņas brīdi Rīgā, Brāļu kapos 6. janvārī plkst. 16.30.
Ikšķilē latviešu strēlniekus pieminēs 6. janvārī plkst. 12 Valgundes ciemā. 6. janvārī plkst. 13 notiks dievkalpojums Kalnciema baznīcā, 14.15 dosimies uz Peitiņu kapsētu, tad pie «Silenieku» mājām un noslēgums — ap 16 Ložmetējkalnā.
6. janvāra vakarā plkst. 19.30 gaidīs Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris ar šai dienai veltītu koncertu «Tur, Tīreļpurvā, pusnakts stundā». Tā režisors ir Andris Jansons. Iecerēts Ēvalda Valtera un Harija Liepiņa dialogs, dzeja par strēlniekiem. Piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris «Latvija», vīru koris «Tēvzeme» un pūtēju orķestris «Rīga» kolektīvu māksliniecisko vadītāju I. Cepīša, G. Ordelovska un H. Medņa vadībā. Caur dzeju, dziesmām un mūziku būs iespēja apjaust sarežģīto latviešu strēlnieku vēsturi.
Mārīte CAUNE,
Latviešu strēlnieku muzeja fondu glabātāja
