Atšķirības starp "787125" versijām
(Set original images) |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/23 |Issue number=110 |Page number=3 |Original title=— Vai tankus redzējāt? — Jā, tos smukos ar puķītēm... |Source file=lajn1991n110_003_05 }} |
| − | |Article in=Latvijas Jaunatne | + | {{Source image|articles/787/125/787125.jpg}} {{Written by|Armands Puče}} {{About topic|Augusta pučs, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} {{About domain|Sports}} {{About person|Indulis Vanags }} {{About year|1991}}Franči vienmēr laikam paliks uzticīgi sev — pat situācijā, kad notiek septiņpadsmitā gada atraugu mēģinājums. Parīzes sieviešu basketbola komandas «Racing» galvenais treneris '''Indulis Vanags''' pirms Rīgā notiekošā turnīra finālspēles atļāvās pa pāris jociņiem: |
| − | |Published on=1991/08/23 | + | |
| − | |Issue number=110 | + | — Būs jābrauc pie jums biežāk… Vismaz tad kaut kas notiek. Pērn pagadījos šeit 4. maijā, tagad — nu… šitajā… nu… |
| − | |Page number=3 | + | |
| − | |Original title=— Vai tankus redzējāt? — Jā, tos smukos ar puķītēm... | + | '''— Laikam tā bija revolūcija vai kas tamlīdzīgs?''' |
| − | |Source file=lajn1991n110_003_05 | + | |
| − | }} | + | — Jā, apmēram tā. Labi, ka bija turnīrs un nācās koncentrēties tam… |
| − | {{Written by|Armands Puče}} | + | |
| − | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | + | '''— Bet komandā taču bija satraukums?''' |
| − | {{About domain|Politika}} | + | |
| − | {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} | + | — Kā tad! Bija ļoti grūts brīdis. Meitenes bija nobijušās, jo kaut kas tāds taču katru dienu neatgadās. Viņas gribēja braukt mājās, arī es biju ar mieru to darīt, bet mēs netikām… |
| − | {{About domain|Sports}} | + | |
| − | {{About person|Indulis Vanags }} | + | '''— Vai jums pašam bija ļoti bail?''' |
| − | {{About year|1991}} | + | |
| + | — Man, nē! Esmu taču citas zemes pavalstnieks. Neomulīgi gan. Ja tie Kremļa veči būtu tikuši pie šprices, tad viss, kas bija uzbūvēts vai sasniegts pēdējos gados, būtu pazudis vienā rāvienā… Jeļcins jau tagad būs karalis. Baltijas valstīm šīs trīs dienas ir devušas neaptverami daudz… | ||
| + | |||
| + | '''— Vai tagad jūsu dāmas aptver notikušo?''' | ||
| + | |||
| + | — Par šī vēsturiskā brīža nopietnību viņas noteikti vēl neapjauš… | ||
| + | |||
| + | '''— «Racing» komandā bija arī ārzemnieces...''' | ||
| + | |||
| + | — Vai, viņas šīs dienas panesa visgrūtāk, it īpaši ungāriete, jo viņai taču par komunismu bija saglabājušās visai svaigas atmiņas… Arī izraēliete bija gatava jebkurā brīdī laisties prom. | ||
| + | |||
| + | '''— Kā esat apmierināts ar turnīru?''' | ||
| + | |||
| + | — Zināmā mērā esmu vīlies, jo pretinieces bija ļoti vājas. Mazliet nožēloju, ka esam atbraukuši… Taču iegrozījās viss beigu beigās tin labi — vairākas spēlētājas guva treniņos savainojumus un, tā kā spēles nebija visai nopietnas, tad šī bija reize, kad spēlētājas varēja atlabt. Bet vēl jau kādreiz pie jums atbrauksim… | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''Armands Puče'''</p> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. septembris, plkst. 21.18
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Franči vienmēr laikam paliks uzticīgi sev — pat situācijā, kad notiek septiņpadsmitā gada atraugu mēģinājums. Parīzes sieviešu basketbola komandas «Racing» galvenais treneris Indulis Vanags pirms Rīgā notiekošā turnīra finālspēles atļāvās pa pāris jociņiem:
— Būs jābrauc pie jums biežāk… Vismaz tad kaut kas notiek. Pērn pagadījos šeit 4. maijā, tagad — nu… šitajā… nu…
— Laikam tā bija revolūcija vai kas tamlīdzīgs?
— Jā, apmēram tā. Labi, ka bija turnīrs un nācās koncentrēties tam…
— Bet komandā taču bija satraukums?
— Kā tad! Bija ļoti grūts brīdis. Meitenes bija nobijušās, jo kaut kas tāds taču katru dienu neatgadās. Viņas gribēja braukt mājās, arī es biju ar mieru to darīt, bet mēs netikām…
— Vai jums pašam bija ļoti bail?
— Man, nē! Esmu taču citas zemes pavalstnieks. Neomulīgi gan. Ja tie Kremļa veči būtu tikuši pie šprices, tad viss, kas bija uzbūvēts vai sasniegts pēdējos gados, būtu pazudis vienā rāvienā… Jeļcins jau tagad būs karalis. Baltijas valstīm šīs trīs dienas ir devušas neaptverami daudz…
— Vai tagad jūsu dāmas aptver notikušo?
— Par šī vēsturiskā brīža nopietnību viņas noteikti vēl neapjauš…
— «Racing» komandā bija arī ārzemnieces...
— Vai, viņas šīs dienas panesa visgrūtāk, it īpaši ungāriete, jo viņai taču par komunismu bija saglabājušās visai svaigas atmiņas… Arī izraēliete bija gatava jebkurā brīdī laisties prom.
— Kā esat apmierināts ar turnīru?
— Zināmā mērā esmu vīlies, jo pretinieces bija ļoti vājas. Mazliet nožēloju, ka esam atbraukuši… Taču iegrozījās viss beigu beigās tin labi — vairākas spēlētājas guva treniņos savainojumus un, tā kā spēles nebija visai nopietnas, tad šī bija reize, kad spēlētājas varēja atlabt. Bet vēl jau kādreiz pie jums atbrauksim…
Armands Puče
