Atšķirības starp "778083" versijām
| (2 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
|Abstract=Augstākajā Padomē | |Abstract=Augstākajā Padomē | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/778/083/778083.jpg}} | ||
{{Written by|Ilze Olšteina}} | {{Written by|Ilze Olšteina}} | ||
{{About topic|Augusta pučs, 1991}} | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | ||
| − | {{About topic| | + | {{About topic|Čikāgas piecīši}} |
{{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}} | {{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}} | ||
| + | {{About topic|Operas un baleta teātris}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About domain|Kultūra un māksla}} | {{About domain|Kultūra un māksla}} | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 12. septembris, plkst. 21.56
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
19. augusta rītā AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā kultūras ministrs Raimonds Pauls sniedza pārskatu par reālo situāciju Kultūras ministrijas darbībā. Ministrs izteica savu rūpi par to, ka daudzos Latvijas rajonos vairs nav darbinieku, kas Kultūras ministrijas lēmumus un mērķus spētu realizēt un popularizēt uz vietas. Šo cilvēku darbības finansēšanai jābūt Kultūras ministrijas ziņā neatkarīgi no vietējās varas. Tāpat ir sarežģīta situācija ar mazajām lauku bibliotēkām, kas tiek slēgtas, jo pašvaldības nespēj tās uzturēt.
Izstrādātajai celtniecības un restaurācijas programmas reģistrēšanai līdzekļu nav, un apzinātos objektus sakārtot diezin vai izdosies, varbūt vienīgi daļu no tiem varēs iekonservēt. Divos trīs gados būtu jāsakārto Latvijas Nacionālā opera, taču skatuves iekārtošanai vien nepieciešams 20 miljonu vācu marku, bet kur lai šādus līdzekļus atrod? Diezgan veiksmīgi ris darbi Valsts leļļu teātrī un Valmieras Drāmas teātrī.
Raimondu Paulu uztrauc Kultūras ministrijas pašreizēja loma un pilnvaras, jo nav iespējams iejaukties rupjajos autortiesību pārkāpumos, kā arī pseidokultūras zelšanā (piemēram, Ilmāra Dzeņa, «Čikāgas piecīšu», Zigurda Neimaņa u. c. komiķu plaši reklamētajā darbībā).
Jaunizveidotā Kultūras institūtā mācības jāsāk šoruden, iesākums bijis cerīgs, studenti atlasīti lielā konkursā — astoņi uz vienu vietu.
Sliktāks stāvoklis ir vidējā kultūras izglītības posmā — Latvijas rajonu mūzikas un mākslas skolās, kur darbs ris gausi pedagogu trūkuma dēļ, kaut arī Mūzikas akadēmijā kadri tiek sagatavoti pietiekamā daudzumā. Neviens negrib doties darbā uz laukiem.
Sarežģītas attiecības veidojas ar kinostudiju.
Joprojām smieklīgi mazs ir kultūras darbinieku atalgojums. Līdzekļu trūkums tāpat jūtams itin visur. Tagad tiek meklēta nauda, lai samaksātu par Nacionālās bibliotēkas skicēm, taču kas šo Gaismas pili spēs uzcelt? Problemātiski ir jautājumi par Nacionālo kultūras biedrību finansiālu atbalstīšanu, jo to darbībā daudzkārt trūkst vienotības.
Komisijas locekļi uzdeva kultūras ministram Raimondam Paulam un Nellijai Janaus dažus konkrētus jautājumus, taču sēdes darbu nācās pārtraukt saspīlētās situācijas dēļ.
I. Olšteina
