Atšķirības starp "426117" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/03/21 |Issue number=53 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) |Source file=lajn1...) |
|||
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) | ||
|Source file=lajn1990n053_003_02 | |Source file=lajn1990n053_003_02 | ||
| − | |||
| − | |||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/426/117/426117.jpg}} | ||
{{Written by|Tenu Vare}} | {{Written by|Tenu Vare}} | ||
{{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} | {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} | ||
| 14. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
{{About topic|Igaunijas Pilsoņu kongress}} | {{About topic|Igaunijas Pilsoņu kongress}} | ||
{{About topic|Igaunijas Interfronte}} | {{About topic|Igaunijas Interfronte}} | ||
| + | {{About topic|Tautas fronte Igaunijā}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
| − | {{About person|Juhans Āre }} | + | {{About person|Juhans Āre}} |
{{About person|Georgs Otss}} | {{About person|Georgs Otss}} | ||
| + | {{About organization|Interfronte, Igaunijas}} | ||
| + | {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}} | ||
{{About media|«Päevaleht», laikraksts (Igaunija)}} | {{About media|«Päevaleht», laikraksts (Igaunija)}} | ||
{{About place|Tallina}} | {{About place|Tallina}} | ||
| 23. rindiņa: | 27. rindiņa: | ||
{{About place|Narva}} | {{About place|Narva}} | ||
{{About year|1990}} | {{About year|1990}} | ||
| + | Aizvadītā nedēļa Igaunijā sākās ar Igaunijas Pilsoņu kongresu, kas izvēlēja Igaunijas Pilsoņu komiteju 71 cilvēka sastāvā. Par tās priekšsēdētāju kļuva Tune Kelams. | ||
| + | |||
| + | Trešdien Brīvības laukumā notika mītiņš, ko organizēja Igaunijas interfrontes padomju cilvēku tiesību aizstāvēšanas komiteja. Mītiņš bija saistīts ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Dienas vidū sapulcējās neparedzēti daudz ļaužu, kā ziņo, — pat līdz 20 tūkstošiem. Valsts autoinspekcija šai kustībai piesūtīja rēķinu 700 rubļu apmērā, jo šī cilvēku kopāpulcēšanās bija nesankcionēts mītiņš un traucēja transporta kustību Tallinas ielās. Šai mītiņā tā organizētāji pasludināja 14. martu par padomju cilvēku tiesību aizsardzības dienu. Tamlīdzīgas sapulcēšanās notika arī Kohtla-Jervē, Sillamē un Narvā. | ||
| + | |||
| + | Ceturtdien kā atbildes gājiens bija Igaunijas Tautas frontes rīkotais mītiņš tai pašā Brīvības laukumā Tallinā, arī Kohtla-Jervē un Narvā. Tajā galvenokārt runāja par gaidāmajām vēlēšanām. | ||
| + | |||
| + | 15. martā notika Igaunijas Augstākās Padomes pēdējā sesija. Daudzi domāja, ka tāpat kā Lietuvā tajā tiks skarts jautājums par Igaunijas neatkarības pasludināšanu. Deputāts Juhans Āre šo jautājumu izvirzīja apspriešanai, taču pat puse deputātu nenobalsoja par tā iekļaušanu sesijas darba kārtībā. Šādi atkal tika parādīta parlamenta greizā «seja». Par telegrammas nosūtīšanu PSRS Augstākajai Padomei, lai apliecinātu Igaunijas nostāju neatkarības jautājumā, balsoja mazāk nekā puse no parlamenta deputātiem. Sesija norisa klusi un mierīgi, tika izteikta pateicība Arnoldam Rītelam par AP darbu, jo pēdējā pusotra gada laikā tomēr ir pieņemts daudz nozīmīgu lēmumu, likumu un citu dokumentu. | ||
| + | |||
| + | Svētdien Igaunijā bija Augstākās Padomes vēlēšanas. Tās norisa bez starpgadījumiem. Precīzas ziņas par vēlēšanu iznākumu būs tikai piektdien, taču jau tagad ir skaidrs, ka tikai ar grūtībām parlamentā izdosies iekļūt divām trešdaļām progresīvi noskaņotu deputātu. Pirms šīm vēlēšanām Igaunijas Sieviešu savienība vērsās pie visām republikas sievietēm ar aicinājumu mudināt savus vīrus būt saprātīgiem, atdot savas balsis par tiem deputātu kandidātiem, kas nepieļaus, ka turpmākie notikumi varētu attīstīties uz bēdu un asiņu fona. | ||
| + | |||
| + | Igaunijā ar 1. martu bija paredzēts ieviest pircēju vizītkartes, taču iedzīvotāji pret tām izturas ar lielu vienaldzību un ir iespējams, ka tās netiks izsniegtas līdz pat aprīlim. | ||
| + | |||
| + | Narvā norisinājās 4. kinofestivāls, kur bija pārstāvēta visu žanru igauņu kinematogrāfija. Interesanti, ka līdz šim šādi ir festivāli organizēti vienīgi Tallinā, bet nu tas «pārcēlies» uz Igaunijas perifēriju. Vēl šai nedēļā republiku pāršalks tradicionālās G. Otsa muzikālās dienas. Ir ieradušies mūziķu vieskolektīvi no ASV un Zviedrijas. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right; ">redaktora vietnieks</p> | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. decembris, plkst. 09.54
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītā nedēļa Igaunijā sākās ar Igaunijas Pilsoņu kongresu, kas izvēlēja Igaunijas Pilsoņu komiteju 71 cilvēka sastāvā. Par tās priekšsēdētāju kļuva Tune Kelams.
Trešdien Brīvības laukumā notika mītiņš, ko organizēja Igaunijas interfrontes padomju cilvēku tiesību aizstāvēšanas komiteja. Mītiņš bija saistīts ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Dienas vidū sapulcējās neparedzēti daudz ļaužu, kā ziņo, — pat līdz 20 tūkstošiem. Valsts autoinspekcija šai kustībai piesūtīja rēķinu 700 rubļu apmērā, jo šī cilvēku kopāpulcēšanās bija nesankcionēts mītiņš un traucēja transporta kustību Tallinas ielās. Šai mītiņā tā organizētāji pasludināja 14. martu par padomju cilvēku tiesību aizsardzības dienu. Tamlīdzīgas sapulcēšanās notika arī Kohtla-Jervē, Sillamē un Narvā.
Ceturtdien kā atbildes gājiens bija Igaunijas Tautas frontes rīkotais mītiņš tai pašā Brīvības laukumā Tallinā, arī Kohtla-Jervē un Narvā. Tajā galvenokārt runāja par gaidāmajām vēlēšanām.
15. martā notika Igaunijas Augstākās Padomes pēdējā sesija. Daudzi domāja, ka tāpat kā Lietuvā tajā tiks skarts jautājums par Igaunijas neatkarības pasludināšanu. Deputāts Juhans Āre šo jautājumu izvirzīja apspriešanai, taču pat puse deputātu nenobalsoja par tā iekļaušanu sesijas darba kārtībā. Šādi atkal tika parādīta parlamenta greizā «seja». Par telegrammas nosūtīšanu PSRS Augstākajai Padomei, lai apliecinātu Igaunijas nostāju neatkarības jautājumā, balsoja mazāk nekā puse no parlamenta deputātiem. Sesija norisa klusi un mierīgi, tika izteikta pateicība Arnoldam Rītelam par AP darbu, jo pēdējā pusotra gada laikā tomēr ir pieņemts daudz nozīmīgu lēmumu, likumu un citu dokumentu.
Svētdien Igaunijā bija Augstākās Padomes vēlēšanas. Tās norisa bez starpgadījumiem. Precīzas ziņas par vēlēšanu iznākumu būs tikai piektdien, taču jau tagad ir skaidrs, ka tikai ar grūtībām parlamentā izdosies iekļūt divām trešdaļām progresīvi noskaņotu deputātu. Pirms šīm vēlēšanām Igaunijas Sieviešu savienība vērsās pie visām republikas sievietēm ar aicinājumu mudināt savus vīrus būt saprātīgiem, atdot savas balsis par tiem deputātu kandidātiem, kas nepieļaus, ka turpmākie notikumi varētu attīstīties uz bēdu un asiņu fona.
Igaunijā ar 1. martu bija paredzēts ieviest pircēju vizītkartes, taču iedzīvotāji pret tām izturas ar lielu vienaldzību un ir iespējams, ka tās netiks izsniegtas līdz pat aprīlim.
Narvā norisinājās 4. kinofestivāls, kur bija pārstāvēta visu žanru igauņu kinematogrāfija. Interesanti, ka līdz šim šādi ir festivāli organizēti vienīgi Tallinā, bet nu tas «pārcēlies» uz Igaunijas perifēriju. Vēl šai nedēļā republiku pāršalks tradicionālās G. Otsa muzikālās dienas. Ir ieradušies mūziķu vieskolektīvi no ASV un Zviedrijas.
TENU VARE,
redaktora vietnieks
